Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'toties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'toties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (44)

aizprātoties

‡ àizpràtuôt(iês), nachdenkend (sinnend, grübelnd) in Gedanken hingelangen: prātuojuot cilvē̦ks var nezin kur aizprātuot(ies).

Avots: EH I, 43

ātoties

‡ ātuoties "sich vexieren" Für, I. Zu li. otùs "eilig"?

Avots: EH I, 196

cīkstoties

cīkstuôtiês (unter cīkstîtiês): auch (mit ĩ ) Siuxt.

Avots: EH I, 276

divkārtoties

‡ divkā`rtuôtiês, sich verdoppeln: manas dusmas divkārtuojās Ezeriņš Leijerkaste II, 69.

Avots: EH I, 323

ēstoties

ē̦stuôtiês, = ēsties, sich verzehren, sich grämen L., U.

Kļūdu labojums:
dringen = dringen; sehr energisch und kräftig arbeiten

Avots: ME I, 578

greitoties

greituôtiês, ‡

2) "sich krollen (grecelêtiês)" Līvāni.

Avots: EH I, 403

greitoties

greituôtiês "?": viņs greituojas pa viesībām A. XII, 92. (Gleich li. greitúoti "торопиться"?)

Avots: ME I, 647

iepiktoties

ìepiktuôtiês, in Zorn geraten, zornige Worte ausstossen: Pluostnieks atkal iepiktuojas Alm.

Avots: ME II, 51

izpiktoties

izpiktuôtiês: viens par uotru i. un izniknuoties Dünsb. Trīs romant. gadīj. 51.

Avots: EH I, 471

izpiktoties

izpiktuôtiês, tüchtig zürnen, grollen: izsirdījuos, izpiktuojuos, tik·pat ne·kas nebij Alm.

Avots: ME I, 779

labrītoties

‡ labrîtuôtiês, "guten Morgen" sagen: ej, labrītuojies, kur gribi! man tava labrīta vairs nevajaga Janš. Bandavā II, 102.

Avots: EH I, 710

mitoties

mituôt(iês): auch Dunika, Kal., OB., Rutzau; nu mituotu (scil. savu līgavu) ... ar ciemiņu meitiņām Tdz. 45839.

Avots: EH I, 819

naistoties

‡ naistuôtiês BielU., sich anfeinden.

Avots: EH II, 3

noknestoties

nùokne̦stuôtiês, aufstöhnen: Piesis sāpīgi nuokne̦kstuojās Alm.

Avots: ME II, 800

nomitoties

‡ nùomituôtiês = nùomîtiês: šuoreiz pa˙visam e̦smu nuomituojies: pašam jāve̦lk rati ar visu jaunuo zirgu mājās Janš. Bandavā I, 375 (ähnlich II, 340).

Avots: EH II, 69

padzītoties

padzìŗuôt(iês), intr., aufleben, ėin wenig schmausen: nu tikai drīkstēja padzīŗuot tai vakarā LP. VII, 312.

Avots: ME III, 22

papretoties

papretuôtiês, sich ein wenig widersetzen: drusku papretuojies, viņš padevās.

Avots: ME III, 84

paretoties

pare̦tuôtiês, undichter werden.

Avots: ME III, 90

pārprātoties

pãrpràtuôtiês, [klügelnd sich versehen od. sich überanstrengen]: tu prātnieks esi pārprātuojies! Rainis Ind. u. Ar. 208.

Avots: ME III, 171

pautoties

‡ pautuôtiês, mit Eiern handeln (?): ar pašiem putniem ... kungs ... negribēja p ..., bet tuo putnu turē̦tāji tapa saturē̦ti, ka tiem vajadzēja ... kungam duot pautus šaku šakām Mekons Septiņi okstoņi 8.

Avots: EH XIII, 186

piktoties

piktuôtiês, sich ärgern, böse sein: mana sieva dienu mūžu iktuojas Ahs.

Avots: ME III, 213

pretoties

pretuôtiês, pre̦tuôtiês C. (hier neben pre̦t!), Jürg., Gr.-Buschhof, sich widersetzen: tas se̦kuojis nepretuodamies LP. VII, 33. vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61.

Avots: ME III, 390

rūktoties

rûktuôtiês Warkl., seufzen, sich beklagen, zürnen Ar. Wohl zu rûgts.

Avots: ME III, 569

salabrītoties

‡ salabrîtuôtiês Kaudz. Izjurieši 180, einander "guten Morgen" sagen.

Avots: EH XVI, 423

sarūgtoties

‡ sarūgtuôtiês M. 370, übermässig bitter werden.

Avots: EH XVI, 444

sasārtoties

sasārtuôtiês,

1) sich röten:
debess sasārtuojas Salis;

2) sich berauschen
Jürg.

Avots: ME III, 728

skaistoties

skaistuôtiês: Vince skaistuojas Jauns. Augšz. 160. Subst. skaistuôšana, das Verschönern: ar sava vaiga skaistuošanu Jauns. Nesk. saulē 24.

Avots: EH II, 498

šķetoties

‡ šķetuotiês Für., Mutwillen treiben.

Avots: EH II, 632

skraustoties

‡ skraustuôtiês (?) Diet. "zur Laichzeit streichen (von Fischen)".

Avots: EH II, 508

toties

tuoties(u), daher, dafūr: bet tuotiesu kuo priekšā slavējuši, aiz muguras lādējuši LP. I, 161. dzīvības strāva te̦k . . . tuoties ar divkāršu ātrumu JR. IV, 6. tuoties tad bij uzietamas tādas zivis, kādas tagad pat sapnī neredzēsi Akmenogles 15.

Avots: ME IV, 287

totiesu

tuoties(u), daher, dafūr: bet tuotiesu kuo priekšā slavējuši, aiz muguras lādējuši LP. I, 161. dzīvības strāva te̦k . . . tuoties ar divkāršu ātrumu JR. IV, 6. tuoties tad bij uzietamas tādas zivis, kādas tagad pat sapnī neredzēsi Akmenogles 15.

Avots: ME IV, 287

vilstoties

vilstuôtiês,

1) "?": viņas... vilstuojās un tērzēja kâ... draudzenes, nekâ māte ar meitu Seibolt;

2) "wiederholt trügerisch handeln, trügen"
(mit ilˆ ) Nötk.

Avots: ME IV, 596

žagstoties

‡ žagstuôtiês Mag. VI, 44, = žagstêt 1.

Avots: EH II, 816

Šķirkļa skaidrojumā (1)

nikties

niktiês, nìkuôs, nikuôs virsū, sich aufdrängen, [sich reiben an U.], mit Bitten bestürmen Nigr.: meita viņam nikās virsū. vistas nīkas saimniecei virsū Janš. [nikties Jānim virsū un ar viņu lakstoties Janš. Bārenīte 34. miega mālis nīkas... kâ čigāns virsū Dzimtene IV, 16. Zu nikns.]

Avots: ME II, 744