Paplašinātā meklēšana

‡ àiztrûdinât, modern (faulen) machen (ingressiv): kartupeļi pagrabā aiztrūdināti.

Avots: EH I, 59

‡ aptrûdinât, anfaulen lassen Salis: a. kartupeļus.

Avots: EH I, 122

ìetrûdinât, modern, faulen lassen: zemi.

Avots: ME II, 84

iztrûdinât, fakt., auslaufen, verwittern lassen: ūdens saknītes iztrūdināja BW. 13256.

Avots: ME I, 820

[nùotrūdinât,

1) "mit
trūdi düngen": n. zemi Bers.;

2) faulen lassen:
kuokus visu vasaru ūdenī nuotrūdināja Warkl.]

Avots: ME II, 878

[patrûdinât, eine Weile modern lassen: p, ve̦lē̦nas.]

Avots: ME III, 124

satrūdinât: zeme manas saknītes satrūdināja Janš. Nīca 58.

Avots: EH XVI, 458

satrūdinât, s. satrūdêt 2.

Avots: ME III, 767

‡ saustrūdi Diet., trockene Fäule.

Avots: EH XVI, 461

I trûdi, s. trûds.

Avots: ME IV, 250

II trūdi, Adv., in der Verbind. trūdi runāt, sanft und kläglich reden Für. I.

Avots: ME IV, 250

‡ trûdiens ² Seyershof, die Fäulnis: kad egle ilgāk stāv ūdenī, tā tūliņ ne̦m trūdienu klāt.

Avots: EH II, 699

trûdinât C., Kl., U., Spr., trûdinêt Warkl., fakt., modern lassen, faulen lassen : zeme kaulus trūdina MWM. X, 215. kuo kuokiem lapas dara? zemīt[i] vien trūdināja (Var.: trupināja) BW. 33601. vai zemīte trūdaliņa, tu trūdini dažu labu 27551. linus trūdinēt Warkl.

Avots: ME IV, 250

trûdinis Warkl., das Mistbeet.

Avots: ME IV, 250

apsẽ̦ta, die Umzäunung: me̦lnuo krustu apsē̦tā bāl zem smilts tur mani trūdi Apsk. I, 207. Pūrs III, 96. [In Modohn gleichbedeutend mit apluoks 3; in Sauken "Hof", in Selb. "Einkehr"]; bei Jauns. dafür apsēte.

Avots: ME I, 119

‡ II izpurpinât Bērzgale, Warkl., = sutrūdinât; im Inneren verfaulen lassen.

Avots: EH I, 475

kritala [Posendotf], kritaļa Salisb., Allend., Ruj. n. U., kritals, ein umgestürzter Baum: bē̦rzs laikam sācis augt uz kritalas Etn. II, 77. pazuda apakš lielas kritalas Lp. I, 576. Gew. der Pl. kritalas, kritali Mag. IV, 2, 123, [n. U. auch kritals, kritaļa], Lagerholz: cik bagāti trūdi gan netiek duoti mežam ar šīm kritalām Apsk. Zu krist.

Avots: ME II, 281

pìetrunêt,

1) modernd sich anhäufen:
zem grīdas pietrunējuši trūdi Warkl.;

2) "anfaulen
(intr.)": sē̦tas miets pietrunējis N.-Peb.

Avots: ME III, 305

pũdinât, fact. zu pũt, tr.,

1) faulen lassen:
kuo kuokiem lapas dara? Zemi vien pūdināja (Var.: trupināja, trūdināja) BW. 33602 var.

Avots: ME III, 445

raibuôtiês, Widerwillen empfinden Celmiņ: ē̦zdami sāk raibuoties; viens saka: "nav putra, ir trūdi", uotrs atkal: "nē, ir putra!" LP. VI, 58.

Avots: ME III, 469

rūdi, Interjektion, in der Verbindung mit trūdi: trūdi, rūdi vasariņa, pilna baltu kazlēniņu BW. piel. ² 29112 ^1.

Avots: ME III, 567

satrūdêt,

1) intr., auch satrūst Warkl., verfaulen, vermodern:
augi lē̦nām satrūd Akmerluogles 20. sē̦kla iznīks un satrūdēs Vēr. I, 1448. vējš sagrieza satrūdējušās lapas JR. III, 53. kaut tavas miesas nuomirušas nesatrūdē̦tu! LP. VII, 87. satrūdējušus galvas kausus 452. satrūdējis uozuoliņš gul ūdeņa maliņā; tâ satrūda ve̦ci puiši, jaunas meitas gaidīdami BW. 13103. lai sape̦l, lai satrūst (Var.: satrūd) zūrenieku ve̦ci puiši 12727, 9 var.;

2) auch satrūdinât Spr., verfaulen, vermodern lassen, machen:
ai zemīte, trūdaliņa, tu satrūdi (Var.: trūdēji, trūdini) dažu labu; tu satrūdi kuokiem lapas... BW. 27551, 1.

Avots: ME III, 767

satrusêt: trūdiem bagātu me̦lnzemi sauc par satrusējušu zemi Kand.

Avots: EH XVI, 457

trūdainĩte, = trūdaļa 2: ai zemīte trūdainīte (Var.: trūdaļiņa), tu satrūdi dažu labu BW. 27551, 1 var.

Avots: ME IV, 250

trūdaļa,

1) Verfaultes, Verwittertes:
putns sakrāj blāķī nuobirušas lapas, nuokaltušu zāli, sūnas un trūdaļu D.;

2) Demin. trūdaliņa, trūdaļiņa, die modern Machende, die Fäulnis Verursachende (Epitheton der Erde im VL.):
vai zemīte trūdaliņa (Var.: trūdaļiņa), tu trūdini dažu labu: tu trū-dini kuokam saknes, dažu mātes luoluojumu BW. 27551. biedri trūdaliņas klēpī (im Schoss der Erde, d. h: nach dem Tode) satikās Stari II, 703.

Avots: ME IV, 250

trūdēja, die madem Machende, die Fäulnis Verursachende (Epitheton der Erde): tu zemīte trūdējiņa, ... tu trūdini kuokiem saknes BW. 27551 var.

Avots: ME IV, 250

I trûdêt Kl., Lös., Prl., (mit û ² ) Iw., Līn.,

1) intr., prs. trūdu, modern, verwittern, faulen
U., Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Salis, (mit û ) Wolm.; in Eiter übergehn Biel. n. U.;

2) tr., = trūdināt: ai zemīte trūdulīte, tu trūdēji (Var.: trūdini) dažu labu BW. 27551, 2. - Subst. trûdēšana, das Faulen, Modern, Verwittern: miesa pāries pīšļuos caur trūdēšanu Schwitten; trûdējums, Verfaultes Wid., Siuxt; die Fäulnis Brasche, Spr.: tur sakrājies daudz trûdējumu ² Siuxt. Zu traûds, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 755 und 762, Persson BB. XIX, 268; Uhlenbeck got. Wrtb. 153, Būga PФB. LXXV, 151; anders (zu li. trandìs "Holzwurm", aksl. trǫдъ "Zunder" u. a.) Walde 1. c. 736.

Avots: ME IV, 250

*II trūdêt (?), -u, -ẽju, trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai trūd . . . kumeliņš pēc... līgaviņas BW. 15796, 5. trūdit (Var.: trūvējiet, sē̦ruojiet), visi brāleliņi! māsa gāja tautiņās 17937, 1. trūdit, meitiņas! raudit, meitiņas! 24717, 2. Zu li. trūdnas "traurig" (bei Bezzenberger Lit. Stud. 190), trūdės "Klageweiber bei Leichen" resp. zur Wurzel treud- bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 755? Oder dissimiliert aus trūrēt? Zum d aus r vgl. an. d aus r bei Brugmann Grdr. I ² , 852.

Avots: ME IV, 250

trûds: trūdā (= trūdiem bagātā zemē) lāgā neaug Ramkau. trūda zeme Linden in Kurl. (sonst hier der plur. trûdi!). trūdi vien vē̦de̦rā BW. 2453 var. trūdu gaļa A.-Schwanb. "dziedzeŗi nuokauta luopa iekšās".

Avots: EH II, 699

trupe,

1) Verfaultes, Verwittertes; Humus:
trupes ("kuoka trūdi") sabirušas Warkl. kāpuostiem apbērta trupe Kl.;

2) = trune, die Fäulnis: kuokā ieme̦tusies trupe Warkl.

Avots: ME IV, 247

trupinât (li. trùpinti "bröckeln" [trans.]),

1) modem machen, locker machen
U., Lös., Saikava; (schlagend) weich machen (z. B. einen unreifen Apfel) Lös.: piepe jātrupina Lös. kuo kuokiem lapas dara? zemi vien trupināja (Var.: trūdināja) BW. 33602. gājējs bija jau pāra gadus aris un trupinājis Druva II,167;

2) stark prügeln
Tirs. n. RKr. XVII, 83: bet es tevi trupināšu! Marzen.

Avots: ME IV, 247, 248

zè̦lts,

1) Subst., das Gold:
Sprw. tīrs kâ ze̦lts RKr. VI, 848. ne viss ze̦lts, kas spīd Br. sak. v. 1499. vis˙apkārt ze̦lts, bet iekšā trūdi un pe̦lni JK. II, 472. viss... mirdzējis ze̦ltā LP. I, 178. drēbes mirdzēja un vizēja vienā ze̦ltā Dicm. pas. v. I, 65. ze̦lta maucu gredzeniņu BW. 1546. pilni pirksti... ze̦lta grieztu gredzentiņu 6356. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu 1603. raksti (sc.: ce̦puri) ze̦lta vai sudraba! 15218,1. puškuo ze̦lta, ja tev tika! 15218, 2. luoki ze̦lta, neluok[i] zīda! 15220, 1 var. bez sudraba jeb zeltiņa 17001 var. izruotāti ar zeltiņu 29834. mana dzīve ze̦lts pret tavu LP. I, 169, 170. ze̦ltu vest (umschreibend), die Klosettgrube reinigen AP. - gen. s. ze̦lta, attributiv gebraucht, Schmeichelei, Liebkosung ausdrückend: ze̦lta māmuliņa, Goldmütterchen St.,U. ze̦lta puķīte, Goldblümchen U. ze̦lta druoztaliņa Biel. 1124. ai, ze̦lta Mārīte, nedusmuojies! BW. 1561. ze̦lta cilvē̦ks, ein herzensguter Mensch. ze̦lta dienas Frauenb., gute Tage. ze̦lta laiki Aus. I, 6. ze̦lta dzīve Frauenb. vai meitiņa mīļa, ze̦lta! BW. 14538,4. ze̦lta riņķis, der Goldfinger Etn. II, 188. ze̦lta ērglis, der Steinadler Brasche. - Auch im Plural: ze̦ltiem kalu kumeliņu BW. 15959 var. iztaisījās... skaista māja, ar visaidiem ze̦ltiem un sudabriem Pas. IV, 255 (aus Nicgale). izve̦d... meitu vienuos zīduos, vienuos ze̦ltuos V, 135. šķirsts pilns ze̦ltiem, sidrabiem 379 (aus Planhof);

2) Adj. Li. dial. žel˜tas "goldgelb"), golden, goldig:
divi ze̦ltas adatiņas BW. 2629. vizi, ezeriņ, ze̦ltajām raudiņām! 3516, 3 var. ze̦ltā (?) upē lejiņā... zeltā ruožu dārziņā... savā ze̦ltā lādītē 5033. Subst. ze̦ltums St., das Goldgelbe: pauta ze̦ltums, Dotter im Ei. - Nebst r. зóлото, serb. zlâto, got. gulƥ "Gold", sloven. zlât "gelb" zu zelt I.

Avots: ME IV, 706