Paplašinātā meklēšana

‡ àiztraipît,

1) zuschmieren, verschmieren
(mit aĩ ) Kal., Rutzau: a. caurumu mūrī, acis;

2) hinter etwas schmieren oder tröpfeln
Bers.: a. kam kuo aiz lūpām.

Avots: EH I, 58

aptràipît, ‡ Refl. -tiês, sich beflecken (beschmutzen): a. ar dubļiem Kal. (mit aĩ). viss galdauts aptraipījies ar tinti Jürg.

Avots: EH I, 122

aptràipît, tr., freqn. zu aptriept, beschmieren, bestreichen, beflecken: zirgu ar asinīm LP. VII, 310; acis ar sulu IV, 49; raušus ar eļļu III Mos. 2, 4. neaptraipīts, unbefleckt, eig. u. übertr.

Avots: ME I, 131

ìetràipît, tr., einschmieren: virspuse jāietraipa ar taukiem Konv. ² 1002.

Avots: ME II, 83

iztràipît, freqn., besprengen, besudeln: grīdu ar sveču taukiem.

Avots: ME I, 819

nùotràipît, tr., beflecken, besudeln, beschmieren: tu tapi sašausts, asiņains nuotraipīts GL. Refl. -tiês, sich beflecken, sich besudeln: visas drēbes e̦suot nuotraipījušās LP. VII, 102.

Avots: ME II, 876

[pãrtraipît, überschmieren, überstreichen Für. I, unter traipīt.]

Avots: ME III, 183

[patràipît,

1) ein wenig beflecken, besudeln:
p. ģīmi ar kvē̦piem Warkl.;

2) schmieren unter;

3) (Schmutziges) ein wenig aussprengen od. anstreichen:
te tâ patraipīti netīrumi, ka netīk ne virsū skatīties Nigr.]

Avots: ME III, 123

pìestraipît, volistöbem, vollschütten Spr.: p. ar salmiem visu ceļu Bauske, Kreuzb.

Avots: ME III, 297

pìetraipît, fleckig machen, beschmieren, besudeln.

Avots: ME III, 305

satraipît, tr., beflecken, besudeln: jās nuoģērba drēbes un rūpīgi glabāja... skrīnītes, lai ne˙kad juos nesatraipītu Pas. IV, 202 (aus Dagda).

Avots: ME III, 764

straîpît ² -ĩju, (eine Flüssigkeit) tragend verspritzen Schibbenhof: kuo nu ej kâ straĩpaļa? ēdienu pa zemi vien straipī! Vgl. piestraipît und traipît.

Avots: ME IV, 1081

tràipît: auch Blieden, Serben, Smilt., (mit aî ² ) Jürg., Lemb., Schrunden, Zögenhof. ‡ Refl. -tiês, sich beflecken: tās (scil.: ruokas) nedrīkst t. ap pasauli Blaum. Raksti VII ⁶ (1935), 281.

Avots: EH II, 689

tràipît Neuenb., PS., Walk, Wolm., (mit aĩ ) Bauske, C., Dunika, Jürg., (mit ài ² ) Adsel, Bers., Gr.-Buschhof, Kl., Marzen, Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., (mit aî ² ) Arrasch, Bl., Kandau, Salis, Selg., -u, -ĩju, tröpfeln, besprengen, beflecken, schmieren, streiehen L., U., Spr.: sluotu vēdinuot jatraipa uz visām pusēm LP. VII, 290. sev labuo slavu netraipuot Krilova pas. 26. Zu triept.

Avots: ME IV, 218

uztraipît, aufstreichen, -schmieren: uztraipīt sviestu uz maizes. uztraipīt riku, eine Brotschnitte mit Butter bestreichen. Refl. -tiês,

1) für sich aufstreichen:
uztraipījies sviesta par maz;

2) uz drēbēm dubļi uztraipījušies, die Kleider sind versehentlich mit Kot besprengt worden.

Avots: ME IV, 392, 393

kvêpji [Kl., der Sing. kvēpis bei Glück II Mos. 29, 1], kvê̦pi [Wolm., Arrasch, Lis., C., Serbigal, PS., AP., Preili, Nerft, Neuenb., kvê̦pi ² Salis, Ruj.], kvêpes,

1) der Russ:
kuo tās puķes palīdzēja, kad nav kvē̦pus slaucījušas BW. 12962. uz dīgstuošām zaļām lapām kvē̦pi un dūmi slīga Vēr. II, 1233. rijas sienas apsita ar skaliem, lai viesi nenuotraipītuos ar kvē̦piem BW. III, 1, 6 ; [kvē̦pi ² Gr. - Essern, Dunika, Wandsen, kvê̦pi Warkl., Russ und Staub] ;

2) [kvēpes], Qualm, Dampf, Räucherwerk
St. ;

3) [kvê̦pi ² Nigr.], Spinneweben
Biel. n. U.

Avots: ME II, 354

‡ mãlêt, -ēju Siuxt "traipīt": brida pa peļķi, kāmē̦r sāka viens uotru ar dubļiem m. caurumus grīdā mālēja ar māliem pilnus. Refl. -tiês "triepties" Siuxt. mālējās gar me̦dus pundulu un sviesta bļuodu. Aus d. malen.

Avots: EH I, 790

me̦l˜nums,

1) die Schwärze, das Schwarze, der Schmutzfleck:
kur lācis tup, tur me̦lnums paliek (Rätsel: der Kessel). Sprw.: kur rija, tur me̦lnums. puods puodu vārta - abi vienā me̦lnumā. manis dēļ, tautu dē̦ls, valkā zemes me̦llumiņu! BW. 10272. nuotraipīties ar me̦lnumiem LP. IV, 181. vai sirdī neatruodas tev kāds grē̦ka me̦lnums? Kaudz. M. pa (r) nakts me̦lnumu, während der dunkeln Nacht: pa (r) tuo nakts me̦lnumiņu desmit spuoles tecināju BW. 7013. pa nakts me̦lnumu iet apraudzīt bē̦rnus A. XIII, 404. ne tik, cik me̦lnuma aiz naga, nicht einen Deut. nuovē̦l tik, cik aiz naga me̦lnuma A. XIII, 523. prāta tev nav ne par naga me̦lnumu LP. V, 40. nebē̦dāju... ne pa naga me̦llumiņu BW. 3398;

[2) die Eisenschwärze
Trik., Smilt. n. U., me̦l˜numa zâles MSil., U., der Vitriol (zum Schwarzfärben).]

Avots: ME II, 599

‡ nuomãlêt Siuxt "nuotraipīt": kad vairs nerūgst, tad spunni aizsit un nuomālē ar māliem vai mīklu ciet lai nedvašuo.

Avots: EH II, 67

‡ sâlime̦ns ² Seyershof "piesūcies vai aptraipīts ar sālījumü: sālime̦nas ruokas.

Avots: EH XVI, 470

šķiezt (?) "aptraipīt, apmē̦tāt" Bewershof; fehlerhaft für šķiest? Doch spreche man auch in Bers.: viņš man šķieza (= šķieda) dubļus acīs (neben: šķieda naudu!).

Avots: ME IV, 54

takšķîtiês,

1) = tašķīties, traipīties Ekau, Grüwv., Kalz., Meiran, Salgaln, Schwanb., Selsau;

2) "?": ūdens lāses pāri kūsādarnas takšķījās (fielen in Tropfen spritzend und mit Geräusch ?)
ugunī MWM. v. J. 1896, S. 560. Vgl. li. taškýti "werfen, dass es spritzt".

Avots: ME IV, 126