Paplašinātā meklēšana

‡ àiztrakuôt, tollend hin-, weglaufen: zirgs aiztrakuoja uz mežu.

Avots: EH I, 58

aptrakuôt, verblüffen, scheu machen L., St.; toll wild machen (Pferde, Kinder) U., A. X, 1, 528, Erlaa, Bers., Lub.

Avots: ME I, 131

ìetrakuôt, in Wut bringen, feurig, wild machen: ietrakuoti zirgi Vēr. II, 1369. Refl. - tiês, wütend, albern, ausgelassen werden: bē̦rni ietrakuojušies, nevar vairs rimt.

Avots: ME II, 83

iztrakuôt: (tr.) viņuos sakrājās milzums neiztrakuota spē̦ka Virza Straumēni 321.

Avots: EH I, 490

iztrakuôt, intr., austoben, ausstürmen: vē̦tras iztrakuojušas Rainis. lai rudens iztrakuo MWM. VIII, 81. Gew. refl. - tiês, sich austoben, austollen: nezvē̦ri iztrakuojas līdz gaismai un tad pazūd LP. V, 358. lai viņi iztrakuojas Dok. A.

Avots: ME I, 819

nùotrakuôt, ‡

2) irrsinnig werden:
suns nuotrakāja Pas. XV, 485 (aus Silajāņi). sieviete nuo lielu duomu tuo pat gadu nuotrakāja 474 (aus Makašēni). baznīckungs ... nuotrakāja, izgāja nuo prāta XII, 499 (aus Rositten).

Avots: EH II, 101

nùotrakuôt, tr., abrasen, verschwindeln, vertun: nuotrakuos vai visu naudu Līg. Refl. -tiês, sich abrasen, Unsinn treiben, albern, sich mit andern abhaschen.

Avots: ME II, 876

patrakuôt: ar Mãŗu p. Tdz. 54085.

Avots: EH XIII, 183

[patrakuôt (li. patrakuoti "toll sein"), ein wenig tollen; auch reflexiv in derselben Bed.: bē̦rniem gribas patrakuot(ies).]

Avots: ME III, 123

pìetrakuôt, viel tollen: kuo nu pietrakuosi tukšā dūšā? Lennew.

Avots: ME III, 305

satrakuôt,

1): stārasts ... savelēja pa ... muguru (scil.: zirgam), bet tikai vēl vairāk satrakuoja A. Upītis Pirmā nakts 245.

Avots: EH XVI, 457

satrakuôt,

1) tr., in Aufregung bringen, wütend, toll, unruhig machen:
klus[u], satrakuotie! Asp. (fig.) vēju satrakuotā klajumā MWM. VII, 197;

2) intr., längere Zeit tollen.
Refl. -tiês, tollend sich zuviel tun.

Avots: ME III, 764

I trakuôt,

1): nevar tâ t. ar gaļas ēšanu: gaļa dārga! Seyershof; ‡

2) "?": tie mati ir trakuoti (nach der neusten Mode frisiert?
od. zu ‡ trakuôts gehörig?) Orellen. Refl. -tiês,

1): slimnieks naktī trakuojās ar krampjiem Orellen; ‡

2) "rīkuoties pēc muodes" Salis: t. ar matiem.

Avots: EH II, 690

I trakuôt (li. trakuoti "tollen" Lit. Mitt. I, 328 und III, 297), auch ref1. trakuotiês, tollen, lärmen, Unsinn angeben, rasen U.: ve̦lni ... visādi trakuoja un ē̦rmuojās Dīcm. pas, v. I, 11. negaisi trakuo Aus. I, 49. vēji un vē̦tras lai trakuojas Janš. lai neļauj [sc.: upes] piete̦kām trakuoties Krilova pas. 78. dabas spē̦ki pārgalvīgi trakuojas JR. IV, 26, saime jau vien tagad ar tuo "lepnību trakuo (übertreibt den Hochmut) Kaudz. M. 25. - Subst. trakuošana, das Tollen, Lärmen, Rasen: blēžu trakuošanu Gesangb. 327, 2; trakuotājs, wer tollt, lärmt, rast: līdz kāju iespēris alā, tūliņ visvisādi trakuotāji pretim LP. IV, 200.

Avots: ME IV, 220

II trakuot Salis, trakuôti Serbigal n. FBR. IV, 58, AP., Adv., sehr: trakuoti gards cepetis Pas. V, 30 (aus Smilt.). trakuoti skuops 213 (aus Planhof). trakuoti cē̦ls lakats AP. viņš trakuoti bij uz tuo dancuošanu ebenda. puisim trakuoti gribas gaļas Anekd. 41. man trakuoti patīk sivēniņi Druva II, 375.

Avots: ME IV, 220

trakuoti (unter trakuot II): auch Seyershof, Pas. XI, 363.

Avots: EH II, 690

‡ trakuotīgi Salis, = trakuot II: viņš ir t. ē̦rmuots cilvē̦ks Orellen n. FBR. XI, 46.

Avots: EH II, 690

trakuôtnis Bers., Laud., Saussen, = trakulis: šis, trakuotnis, e̦suot nuominis viņas ratiņam paminu Druva I, 1339.

Avots: ME IV, 220

‡ trakuots Serbig. n. FBR. IV, 61, = trakisks.

Avots: EH II, 690