Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trape' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trape' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

trape

I trape: lielas trapes cilvē̦ku Grünh.

Avots: EH II, 691


trape

I trape, s. trapa.

Avots: ME IV, 222


trape

II trape, ein (aus Papier od. Hede gemachter) Pfropfen Neuhausen. Dissimiliert aus *prape "prapis".

Avots: ME IV, 222


trapens

trape̦ns Frauenb. "sauss un praulaiņš kuoks". Vgl. trapans 2.

Avots: EH II, 691

Šķirkļa skaidrojumā (4)

ņīkstēt

ņīkstêt,

1): auch Nerft;

2) "pīkstēt, čīkstēt" Serbig. (mit ĩ ), Trapene (mit ì 2 ), Ronneb.; peles ņīkst saspiežamas Seppkul; weinen (von Kindern)
Assiten; sich unwohl fühlend klagen, ächzen; verdriesslich über etwas klagen Vank.;

3) weinend
(murrend Durben, Wolm.) widersprechen (mit ĩ) Seppkull;

4) weinend
prasīt Pabbasch.

Avots: EH II, 115


trapa

I trapa, eine Menge, ein Haufe Wid., Nigr., Grünh. (hier auch der Plur. trapas und trapes), die Reihe AP.: jāsim, puiši, liela trapa (Var.: vienu pulku)1 BW. 13419, 2 var. puiši trapēm gāja pe̦ku lauzt 13090. stāvam visi vienu trapu Seifert Chrest. III, 2, 172. ļaudis gāja trapām (in grossen Mengen) Grünh. puiši iet lielām trapām ebenda. viena trapa strādnieku izgāja pie darba, uotra pārnāca Nigr. Vielleicht nebst engl. thr(e)ave "Trift, Heerde" zu apr. trapt "treteü, li. trepenti, r. тропать "trampeln", r. тропá "Pfad", ae. ƥrafian "drücken, drängen", lat. trepidus "trippelnd" u. a. (z. B. bei Walde Wrtb. 2 789 f.).

Avots: ME IV, 222


trapana

trapans,

1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;

2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;

3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.

Avots: ME IV, 222


tropis

tropis U., Rosenbeck, trops Stolben, der Pfropfen (beim Laden des Gewehrsl: ielika mani lielgabalam par tropu LP. VI, 779. t- dissimiliert aus p-, wie in trape II.

Avots: ME IV, 244