Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'treji' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'treji' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
treji
treji (li. trejì), treju, f. trejas, drei: Jānīšam brālīšam treju bē̦du vasarā BW. 12917, 2. man treju brūni svārki 13806. Jānīšam treju vārtu, visi treji aizpuškuoti (Var.: visu treju aizpuškuotu) 32921. dari . . . trejas durves istabā (Var.: treju nama durvju)! 13334. sajāja trejas tautas (Var.: treji kungi) 1182. neliec man .. . treju durvju virināt! 1215. trejus rakstus rakstīdamas 288. trej[u] ieluoku vilnainīti BW. 4376, 4. treju (Var.: triju) nīšu audekliņa 7327 var. treju vēršu trūkst LP. VI, 540. trejās reizās LP. VI, 685. Vgl. Le. Gr. 371.
Avots: ME IV, 229
Avots: ME IV, 229
trejieloku
trejieluoku (gen. plur.), mit drei ieluoki 1 versehen : trejieluoku villainīti BW. 4477 var.
Avots: ME IV, 229
Avots: ME IV, 229
trejim
trejim, Adv., dreimal, dreifach: tu būsi trejim stiprāks par manim Pas. III, 289 (aus Lixna).
Avots: ME IV, 229
Avots: ME IV, 229
trejtreji
Šķirkļa skaidrojumā (16)
gubu
gubu, gūbu, Adv.,
1) gebückt:
gubu iet;
2) "?":
gubu gubu meitu māte, treji svārki mugurā BW. 23623.
Avots: ME I, 674
1) gebückt:
gubu iet;
2) "?":
gubu gubu meitu māte, treji svārki mugurā BW. 23623.
Avots: ME I, 674
krēsloties
krẽ̦sluôtiês, auch krẽ̦sluôt Plūd., krẽšļuôt, krẽšļuôtiês, dämmern, sich undeutlich zeigen: kalni miglā krē̦sluojās. luktuŗi bālgani krēšļuoja miglā AU. ap zuodu krēšluojas bārdiņa Saul. luoguos krēšļuojas rīts Akur. mūŗi krēšļuojās starp kuokiem MWM.XI, 55. aiz trejiem kalniem zili krēšļuo me̦žs.
Avots: ME II, 276
Avots: ME II, 276
lūks
I lũks,
1) der Schauer, Freier, Kundschafter:
[lūkuos iet Bers., Drosth.] lūks mani lūkuoja caur zaļu birzi BW. 10216. lūkuo mani treji lūki, precē treji precinieki RKr. XVI, 92. [vai tu staigā apkārt lūkuos? Janš. Dzimtene V, 371;
2) das Korn auf der Flinte, das Visier.
Avots: ME II, 518
1) der Schauer, Freier, Kundschafter:
[lūkuos iet Bers., Drosth.] lūks mani lūkuoja caur zaļu birzi BW. 10216. lūkuo mani treji lūki, precē treji precinieki RKr. XVI, 92. [vai tu staigā apkārt lūkuos? Janš. Dzimtene V, 371;
2) das Korn auf der Flinte, das Visier.
Avots: ME II, 518
maut
I maût [Kr., Kl., Lis.] (li. máuti "worauf ziehen, streifen"), mauju od. maunu, māvu,
1) = màukt, an-, aufziehen: [brunčus maût Lis., Ruj., Warkh. zirgiem maut dzelžus mutē Kl.] man... trejdeviņu lindraciņu: trejus māvu sētiņā, trejus dieva baznīcā, ar trejiem pate gāju savu znuotu aplūkuot BW. 20501;
2) zäumen
U. [Refl. -tiês,
1) sich (den Zaum) abstreifen:
zirgs maûjas 2 Ruj., Lautb.;
2) hindurchzudringen versuchen:
guovs maujas caur sē̦tu Ruj. - Zu mnd. mouwe "Ärmel", la. movēre "bewegen", ai. kāma-mūta-ḥ "von Begierde getrieben" u. a., s. Walde Wrtb. 2 496 f., Osthoff MU. IV, 22 u. a.]
Avots: ME II, 570
1) = màukt, an-, aufziehen: [brunčus maût Lis., Ruj., Warkh. zirgiem maut dzelžus mutē Kl.] man... trejdeviņu lindraciņu: trejus māvu sētiņā, trejus dieva baznīcā, ar trejiem pate gāju savu znuotu aplūkuot BW. 20501;
2) zäumen
U. [Refl. -tiês,
1) sich (den Zaum) abstreifen:
zirgs maûjas 2 Ruj., Lautb.;
2) hindurchzudringen versuchen:
guovs maujas caur sē̦tu Ruj. - Zu mnd. mouwe "Ärmel", la. movēre "bewegen", ai. kāma-mūta-ḥ "von Begierde getrieben" u. a., s. Walde Wrtb. 2 496 f., Osthoff MU. IV, 22 u. a.]
Avots: ME II, 570
pumpa
II pum̃pa (li. pùmpa "ein kopfähnliches Ornament"), nach U. auch pumpis,
1) der Knauf, Buckel, eine Erhöhung, ein Auswuchs am Körper,
(pum̃pa Sassm.) eine Beule, Geschwulst (pum̂pa 2 Dond.) U.; "= bumba" Wessen: senāk sievieši Gramzdā ne̦suši saktas . . . ar astuoņām pumpām jeb izsistiem paaugstinājumiem B. Vēstn. metala saktes bija izgre̦znuotas ar pumpām A. XX, 376. kapu sē̦tai treji vārti, visi treji pumpiņām BW. 27630. pumpa mugurā, der Buckel: dancuo viegli, jaunā mārša, nemet pumpas (Var.: kupŗa, kukšas) mugurā! BW. 24051, 1. greizas ruokas, greizas kājas, liela pumpa mugurā (Var.: lielu kupri mugurā) 21158. ar me̦lnu pumpu ("an den blauen Blattern") saslimt Ar. - pumpiņa meitiņa RKr. XVI, 238, von einem zu klein gewachsenen Mädchen gesagt;
2) pum̃pa Dond., Windau, Preekuln, Perkunen, pumpa Hasenpot, Grobin n. Etn. III, 67, Libau, Gold., Edwahlen, Bielenstein Holzb. 703, der Knopf:
pumpā mani, māmulīte, ar sudraba pumpiņām, lai nevar tautu dē̦ls ruoku šaut azuotē! BW. 17005, 4 var. kurpes ar... sudraba pumpiņām Dīcm. pas. v. I, 65; pumpju caurums U., das Knopfloch;
3) ein Vorhängeschloss
(pumpiņa Seew. n. U.) U., Autzenbach n. Mag. XIII, 2, 70; eine Verdickung am Schlossriegel Bielenstein Holzb.;
4) Demin. pumpiņa, der Bauch in der Kindersprache
U. Zur Bed. 2 vgl. li. atpumpuoti "atsegioti" Klaip. 28; zu pumpt.
Avots: ME III, 409, 410
1) der Knauf, Buckel, eine Erhöhung, ein Auswuchs am Körper,
(pum̃pa Sassm.) eine Beule, Geschwulst (pum̂pa 2 Dond.) U.; "= bumba" Wessen: senāk sievieši Gramzdā ne̦suši saktas . . . ar astuoņām pumpām jeb izsistiem paaugstinājumiem B. Vēstn. metala saktes bija izgre̦znuotas ar pumpām A. XX, 376. kapu sē̦tai treji vārti, visi treji pumpiņām BW. 27630. pumpa mugurā, der Buckel: dancuo viegli, jaunā mārša, nemet pumpas (Var.: kupŗa, kukšas) mugurā! BW. 24051, 1. greizas ruokas, greizas kājas, liela pumpa mugurā (Var.: lielu kupri mugurā) 21158. ar me̦lnu pumpu ("an den blauen Blattern") saslimt Ar. - pumpiņa meitiņa RKr. XVI, 238, von einem zu klein gewachsenen Mädchen gesagt;
2) pum̃pa Dond., Windau, Preekuln, Perkunen, pumpa Hasenpot, Grobin n. Etn. III, 67, Libau, Gold., Edwahlen, Bielenstein Holzb. 703, der Knopf:
pumpā mani, māmulīte, ar sudraba pumpiņām, lai nevar tautu dē̦ls ruoku šaut azuotē! BW. 17005, 4 var. kurpes ar... sudraba pumpiņām Dīcm. pas. v. I, 65; pumpju caurums U., das Knopfloch;
3) ein Vorhängeschloss
(pumpiņa Seew. n. U.) U., Autzenbach n. Mag. XIII, 2, 70; eine Verdickung am Schlossriegel Bielenstein Holzb.;
4) Demin. pumpiņa, der Bauch in der Kindersprache
U. Zur Bed. 2 vgl. li. atpumpuoti "atsegioti" Klaip. 28; zu pumpt.
Avots: ME III, 409, 410
sāršņi
sāršņi: auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; auch sg. *sā`resnis 2 : zaķīšam ... treji bē̦rni ...: pirmie sāršņa, uotrie kūla, tie trešie rudzu zieda ebenda 133.
Avots: EH XVI, 472
Avots: EH XVI, 472
strejs
supu
supu oder supu supumis Migr., Adv., schwerfällig; supu, supu, dē̦lu māte, treji brūni mugurā; mindžu, mindžu meitu māte ar pakulu lindrociņu Rönnen n. Latv. Saule No 55 / 56, S. 620.
Avots: ME III, 1124
Avots: ME III, 1124
taks
taks: auch Behnen, Iw., Puhren, Pussen, Plvv. I, 88, 100, 148, 165, 178, 221, 229. 242, 260, 263, 266, 272, 280, 285, 289, 296, 297, 300. tec[i], upīte, citu taku (od. zu taka?)! BW. 8959 und 14579. taciņa malā 33586. treji taki Tdz. 58537.
Avots: EH II, 665
Avots: EH II, 665
treinis
I treĩnis (li. treinỹs "Hinterarm am Wagen") Nigr., = treinija, treinieks, treiliņš I 1, treilis, der Langbaum am Wagen. Nebst treilis, li. trainỹs "Hinterarm am Wagen" und r. dial. тройня "повозочная дрогá" wohl als eine Dreiheit (Vorderachse, Hinterachse, Langbaum) zu trîs, treji "drei".
Avots: ME IV, 228
Avots: ME IV, 228
treju
triji
triji, f. trijas, = treji">treji, trejas: triji kausi ... dzēriena LP. II, 23. uzvilkuse triju brunču ..., visi triji mātes austi BW. 16994. Jānīšam triji (Var.: treji) vārti 32932 var. sajājušas trijas tautas 1182 var, trijas pilnas nedēļas RKr. VII, 201. sargi . . . nuo trijām nelaimēm BW. 10602.
Avots: ME IV, 234
Avots: ME IV, 234
trīsēji
vārti
vā`rti,
1): treji v. BW. 1284. vārtiņi jāatveŗ 26541, 3; ‡
3) die Beckenknochen, durch die ein Kind bei der Geburt aus dem Mutterleib gelangt
Sonnaxt.
Avots: EH II, 765
1): treji v. BW. 1284. vārtiņi jāatveŗ 26541, 3; ‡
3) die Beckenknochen, durch die ein Kind bei der Geburt aus dem Mutterleib gelangt
Sonnaxt.
Avots: EH II, 765
virāt
virât, -ãju, = virinât I, (wiederholt) auf- und zumachen RKr. XX, 54, Adleenen, Ahswikken, AP., Assiten, Bers., Blumenhof, Burtn., Butzkowsky, Drosth., Erlaa, Fehteln, Fehsen, Grawendahl, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünw., Kabillen, Kurmen, Laud., Lennew., Lubn., Mar., Meselau, N.-Peb., Nikrazen, Nötk., Ob.-Bartau, Ogershof, Pilten, Ruhental, Ruj.-Thorney, Salwen, Schrunden, Schwaneb., Sehmen, Semershof, Serbigal, Sessw., Smilt., Swehthof, Turlau, Uozuolnieki, Vīt., Warwen, Wormen: Jānīšam treji vārti, visi treji virājami BW. 32921 var. kuo tu virā tās durvis? Grawendahl, Vīt. tiesas durvis nebūs jāvirā Blaum. vējš virā luogu Grünw. muti virāt Sessw.,
a) vergeblich sprechen;
b) leeres Zeug schwatzen.
Refl. -tiês, sich öffnen und schliessen: mutīte vienmē̦r virājas Seifert Chrest. III, 3, 145 (ähnlich: A. v. J. 1896, S. 507). viņa acis lē̦ni . . . virājās Saul. III, 219.
Avots: ME IV, 602
a) vergeblich sprechen;
b) leeres Zeug schwatzen.
Refl. -tiês, sich öffnen und schliessen: mutīte vienmē̦r virājas Seifert Chrest. III, 3, 145 (ähnlich: A. v. J. 1896, S. 507). viņa acis lē̦ni . . . virājās Saul. III, 219.
Avots: ME IV, 602