Paplašinātā meklēšana

‡ àiztricinât,

1) erschüttern
Bauske: pienu nevajag aiztricināt;

2) erschütternd (schüttelnd) hin-, wegschaffen, -führen
Saikava: a. kuo uz pilsē̦tu. Refl. -tiês, erzittern: zvaniņš nejauši aiztricinājās.

Avots: EH I, 59

‡ attricinât, schüttelnd losbekommen Vīt.: nelīdze̦nais ceļš var a. piena kannai vāku Golg. ratiem asis nuo plāču attricināja Nautrēni. bucai aizbāžamie ceļā attricināti ebenda. Refl. -tiês,

1) viel geschüttelt werdend herfahren
Vīt.;

2) viel geschüttelt wer dend losgehen (sich loslösen):
piena kannai nelīdze̦najā ceļā var a. vāks Golg., Meselau, Peb., Tirsen u. a.

Avots: EH I, 176

iztricinât, iztrĩcinât, tr., gehörig zittern machen, erschüttern, seinen Gesang erschallen lassen: truoksnis, kuŗš iztricināja zemes pamatus MWM. X, 242. iztricini zaļu birzi BW. 728.

Avots: ME I, 820

nùotricinât, = nùotrĩcinât.

Avots: ME II, 877

[patricinât,

1) ein wenigerschüttern:
p. galdu PS., gaisu Lis.;

2) ein wenig ausschelten:
saimnieks puišus patricināja Golg., Lis.]

Avots: ME III, 124

pìetricinât, schütternd (tr.) hinzu-, heranbewegen: p. zemes pie saknēm.

Avots: ME III, 305

satracinât Grünh., Wid., auch satracêt, tr., stark aufregen; einen Menschen (od. ein Tier) wütend od. toll, verwegen etc. machen, jem. zu einer unbesonnenen Handlung und Spekulation bewegen, jem. Einen "Floh ins Ohr" setzen Mag. XIII, 3, 63: lai nesatracinātu ļaužu prātus Apsk. v. J. 1903, S. 434. lai satracinātu un sadusmuotu sevi uz ienaidnieku kaušanu Antrōp. II, 102. cilvē̦ka instinkti satracināti MWM. IX, 640. satracē̦ts bars X, 256. Refl. satracinâtiês, sich in Aufregung bringen, sich wütend, toll machen.

Avots: ME III, 764

satricinât, satrīcinât Wid., tr., fakt., erzittern lassen, machen, erschüttern (eig. und fig.): ķermeni satricinuot Pūrs III, 63. ka rati viņu par daudz nesatricina A. XX, 325. ve̦ctē̦va... nāve viņu satrīcinājuse Sadz. viļņi 69, sadzīves pamati ir satricināti Seibolt, - Subst. satricinãjums, satrĩcinãjums, die Erschütterung: dvēseles satrīcinājums A. XX, 332. ne̦rvu sistēmas satrīcinājums atbalsuojas mēchaniskā kustībā Pūrs I, 20.

Avots: ME III, 765

I tricinât: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84,

1): šie rati stipri tricina AP., Sonnaxt (vgl. auch die Bemerkung BW. I, S. 66, zu 428, 15); tu vēl mani tricinā ("?") Pas. XI, 231;

3): t. ("skaļi, spalgi dziedāt" ) kaî lakstīgala Auleja. ‡ Refl. -tiês, = kratîtiês, trĩcêt Pas. X, 184: guovij galva stipri tricinājas, kad zāģē ragu galus AP.

Avots: EH II, 694

I tricinât Karls.,

1) fakt. zu tricêt, erzittern machen, erschüttern
U., Sessw.: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu ne-tricina BW. 16150 var. (kumeliņš) lai te̦k viegli, . . . netricina līgaviņu 17124. kas zemīti tricināja? tur jāj jauni kara vīri 32058. pa grebēm braucuot tricina ve̦zumu Sessw. mani vara gredzeniņi tavus vaigus tricinās BW. 23352;

2) erklingen machen:
lakstī gala bē̦rzu birzi tricināja BW. 4045;

3) schlagen (von der Nachtigall)
L., Etn. II, 5l, Laud., BW. I, S. 66: lakstīgala tricināja (Var.: trīcināja, trikšķināja BW. 26036; 6817.

Avots: ME IV, 233

II tricinât, betreten, abtreten Allend. n. U.

Avots: ME IV, 233

uztricinâtiês, zitternd auf etw. fallen: pagale man uztricinājās uz galvas Salis.

Avots: ME IV, 393

dirbinât,

1): auch (mit ir̂ ) Lubn.; ‡

5) "raustīt, kustinât" AP. ‡ Refl. -tiês (mit ir̂ ) Bērzgale "tricināties". Vgl. apr. acc. s. dirbinsnan "Zittern".

Avots: EH I, 321

sadur̃t,

1): linkainis tika sadurts ar ... saduŗamām adatām ("brošām") Suitu k., S. 20. saduŗamais Dunika "Sicherheitsnadel";

2): ar draugiem es saduŗu glāzes Skalbe Raksti II (1938), 219; ‡

4) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
nuo putekļiem sargādamies, sadūruši gar sēdekļiem pieduŗus Janš. Bandavā II, 27; ‡

5) "sasist, sagrūst, satricināt" Sonnaxt: kādreiz saduŗ pirkstus, - nuokrakš vien. krituse nuo staļļa un sadūruse kāju: skriemeņuos dzīslas sastaipītas, sadauzītas. Refl. -tiês, ‡

3) in Streit geraten
Kand.

Avots: EH XVI, 405