Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tricināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tricināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aiztricināt

‡ àiztricinât,

1) erschüttern
Bauske: pienu nevajag aiztricināt;

2) erschütternd (schüttelnd) hin-, wegschaffen, -führen
Saikava: a. kuo uz pilsē̦tu. Refl. -tiês, erzittern: zvaniņš nejauši aiztricinājās.

Avots: EH I, 59

attricināt

‡ attricinât, schüttelnd losbekommen Vīt.: nelīdze̦nais ceļš var a. piena kannai vāku Golg. ratiem asis nuo plāču attricināja Nautrēni. bucai aizbāžamie ceļā attricināti ebenda. Refl. -tiês,

1) viel geschüttelt werdend herfahren
Vīt.;

2) viel geschüttelt wer dend losgehen (sich loslösen):
piena kannai nelīdze̦najā ceļā var a. vāks Golg., Meselau, Peb., Tirsen u. a.

Avots: EH I, 176

iztricināt

iztricinât, iztrĩcinât, tr., gehörig zittern machen, erschüttern, seinen Gesang erschallen lassen: truoksnis, kuŗš iztricināja zemes pamatus MWM. X, 242. iztricini zaļu birzi BW. 728.

Avots: ME I, 820

patricināt

patricinât,

1) ein wenigerschüttern:
p. galdu PS., gaisu Lis.;

2) ein wenig ausschelten:
saimnieks puišus patricināja Golg., Lis.]

Avots: ME III, 124

pietricināt

pìetricinât, schütternd (tr.) hinzu-, heranbewegen: p. zemes pie saknēm.

Avots: ME III, 305

satricināt

satricinât, satrīcinât Wid., tr., fakt., erzittern lassen, machen, erschüttern (eig. und fig.): ķermeni satricinuot Pūrs III, 63. ka rati viņu par daudz nesatricina A. XX, 325. ve̦ctē̦va... nāve viņu satrīcinājuse Sadz. viļņi 69, sadzīves pamati ir satricināti Seibolt, - Subst. satricinãjums, satrĩcinãjums, die Erschütterung: dvēseles satrīcinājums A. XX, 332. ne̦rvu sistēmas satrīcinājums atbalsuojas mēchaniskā kustībā Pūrs I, 20.

Avots: ME III, 765

tricināt

I tricinât: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84,

1): šie rati stipri tricina AP., Sonnaxt (vgl. auch die Bemerkung BW. I, S. 66, zu 428, 15); tu vēl mani tricinā ("?") Pas. XI, 231;

3): t. ("skaļi, spalgi dziedāt" ) kaî lakstīgala Auleja. ‡ Refl. -tiês, = kratîtiês, trĩcêt Pas. X, 184: guovij galva stipri tricinājas, kad zāģē ragu galus AP.

Avots: EH II, 694

tricināt

I tricinât Karls.,

1) fakt. zu tricêt, erzittern machen, erschüttern
U., Sessw.: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu ne-tricina BW. 16150 var. (kumeliņš) lai te̦k viegli, . . . netricina līgaviņu 17124. kas zemīti tricināja? tur jāj jauni kara vīri 32058. pa grebēm braucuot tricina ve̦zumu Sessw. mani vara gredzeniņi tavus vaigus tricinās BW. 23352;

2) erklingen machen:
lakstī gala bē̦rzu birzi tricināja BW. 4045;

3) schlagen (von der Nachtigall)
L., Etn. II, 5l, Laud., BW. I, S. 66: lakstīgala tricināja (Var.: trīcināja, trikšķināja BW. 26036; 6817.

Avots: ME IV, 233

tricināt

II tricinât, betreten, abtreten Allend. n. U.

Avots: ME IV, 233

uztricināties

uztricinâtiês, zitternd auf etw. fallen: pagale man uztricinājās uz galvas Salis.

Avots: ME IV, 393

Šķirkļa skaidrojumā (2)

sadurt

sadur̃t,

1): linkainis tika sadurts ar ... saduŗamām adatām ("brošām") Suitu k., S. 20. saduŗamais Dunika "Sicherheitsnadel";

2): ar draugiem es saduŗu glāzes Skalbe Raksti II (1938), 219; ‡

4) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
nuo putekļiem sargādamies, sadūruši gar sēdekļiem pieduŗus Janš. Bandavā II, 27; ‡

5) "sasist, sagrūst, satricināt" Sonnaxt: kādreiz saduŗ pirkstus, - nuokrakš vien. krituse nuo staļļa un sadūruse kāju: skriemeņuos dzīslas sastaipītas, sadauzītas. Refl. -tiês, ‡

3) in Streit geraten
Kand.

Avots: EH II, 405