I tricinât Karls.,

1) fakt. zu tricêt, erzittern machen, erschüttern
U., Sessw.: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu ne-tricina BW. 16150 var. (kumeliņš) lai te̦k viegli, . . . netricina līgaviņu 17124. kas zemīti tricināja? tur jāj jauni kara vīri 32058. pa grebēm braucuot tricina ve̦zumu Sessw. mani vara gredzeniņi tavus vaigus tricinās BW. 23352;

2) erklingen machen:
lakstī gala bē̦rzu birzi tricināja BW. 4045;

3) schlagen (von der Nachtigall)
L., Etn. II, 5l, Laud., BW. I, S. 66: lakstīgala tricināja (Var.: trīcināja, trikšķināja BW. 26036; 6817.

Avots: ME IV, 233

I tricinât: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84,

1): šie rati stipri tricina AP., Sonnaxt (vgl. auch die Bemerkung BW. I, S. 66, zu 428, 15); tu vēl mani tricinā ("?") Pas. XI, 231;

3): t. ("skaļi, spalgi dziedāt" ) kaî lakstīgala Auleja. ‡ Refl. -tiês, = kratîtiês, trĩcêt Pas. X, 184: guovij galva stipri tricinājas, kad zāģē ragu galus AP.

Avots: EH II, 694

II tricinât, betreten, abtreten Allend. n. U.

Avots: ME IV, 233