Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'truba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'truba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

struba

I struba (li. sr(i)ubà oder struba "Brühe"), etwas zu Schlürfendes, zu Löffelndes Wid.: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja RKr. XVI, 263. lai tā struba, kāda struba, kas tās dailas kaŗuotītes! ebenda. var˙būt nuo vakariņām atlikusi kāda struba Alm. Zu li. srubyti "zu schlürfen geben", sriaubti "połykać", gr. ρ'υφεῖν "schlürfen", mir. srub "Schnauze", s. Būga LM. IV, 442 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 704.

Avots: ME IV, 1093

struba

II struba Anekd. 17, strube Für. I, eine hölzerne Trompete Für. I; vgl, trube.

Avots: ME IV, 1093

truba

truba, = trūba, die Röhre: trubā grabināja nuo jumta krītuošais ūdens MWM. XI, 192. Aus r. трубá dass.

Avots: ME IV, 244

trubacis

trubacis Fehteln, trubacs Stockm. n. Etn. I, 137, einer, der viel Kleider an hat und daher dick aussieht.

Avots: ME IV, 244

Šķirkļa skaidrojumā (7)

strubiķis

strubiķis,

1) eine grosse Rute
Dond., Wain., "strupa rīkste" Dond. n. FBR. V, 135, ein Stück Reisig vom Zaun Dobl. n. Etn. I, 121, ein dicker Knüppel, ein Holzstück Naud., Nigr.: zē̦ns nuocē̦rt labu strubiķi LP. VI, 501. paņem kādu strubiķi, kuo atkauties nuo suņiem! Nigr. viņa pameklēja priedienā... nelielu strubiķi, iedeva tuo sunim mutē Janš. Dzimtene 2 III, 77. pamet tām zuosīm kādu strubiķi, lai bē̦g nuo miežiem laukā! Dobl. n. Etn. I, 121. vai tu traka esi, ar tādu strubiķi per bē̦rnu! Dond. meitas (sc.: puišus) strubiķiem (Var.: struņķiem) nuomē̦tāja BW. 13082;

2) ein Stumpfschwanz
U. Nebst strube und strubaste zu li. strubas "strups" (Miežinis) und vielleicht mnd. struppe "Stumpf" u. a., resp. gr. στρῡφνός "fest, steif, gedrungen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 635.

Avots: ME IV, 1093

strubināt

strubinât, = stribinât: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja (Var.: stribināja) RKr. XVI, 263. Kuociņam divas meitas, viena pate karuotīte; ir tā pate nuoskre̦tuse sēņu sulu strubinuot BW. 12837. Zu struba I.

Avots: ME IV, 1093

strūbļa

strũbļa, etwas zu Löffelndes, eine flüssige Speise: izvāri man vakariņām kādu strūbļu! Gr. - Sessau. Vgl. struba I.

Avots: ME IV, 1097

strubulēt

I strubulēt, schmarotzen Für. I: tu strubulēdams staigā pa ciemiem Für. I. Zu struba I?

Avots: ME IV, 1093

surbt

surbt (li. sur̃bti "saugen",) surbju, surbu, schlürfen U. Das -ur- (vgl. auch poln. sarbać dass.) hier entweder aus reduziertem ide. -or- (vgl. r. сербать, lat. sorbēre dass., alb. ģerp "ich schlürfe", arm. arbi "ich trank", sowie mhd. stirpfeln "schlürfen" und Trautmann Wrtb. 294), oder aber kontaminiert aus -ru- (in struba u. a.) und -er-; s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 704.

Avots: ME III, 1125

trube

trube: "truba" Warkl.

Avots: EH II, 697

ūmkām

ūmakām, Adv.,

1) viel, in Mengen:
man... tuo maisu ir ūmakām Alm.;

2) mit Gewalt, ungestüm : ūdens te̦k nuo trubas ūmakām Usingen;

3) hastig, mit vollem Munde
(mit ũ) Sessau: ūmakām ēst (von Menschen und Pferden gesagt). Wohl zu li. ūmaĩ "plötzlich, sogleich", umarùs "ungestüm", ũmyti "drängen" und le. umaka und aũmakām (s. dies).

Avots: ME IV, 409