Paplašinātā meklēšana

aptukt: vista aptukusi: nevar padêt Wessen.

Avots: EH I, 123

aptukt (li. aptùkti), -tùku, -tuku J. Kaln., und aptûkt, intr., ringsum Fett ansetzen, anschwellen: putni bija aptūkuši Skalbe. brangs un aptucis kā miesnieks J. Kaln. vai bijāt (vistas) aptukušas, ka laktā nelēcāt BW. 25124. ilga guļa pabalsta cilvē̦ka aptūkšanu A. XI, 725. [aptukt (prs. aptukstu) bedeute in Tittelmünde "müde geworden eine Arbeit abbrechen", z. B. aptuki gan! es jau tuo duomāju, ka tu aptuksi.]

Kļūdu labojums:
nelēcāt = nelē̦cat

Avots: ME I, 131

[patukt,

1) ein wenig anschwellen
(intr.): graudi mitrumā jau labi patukuši C.;

2) "zu schimmeln anfangen":
patukuši mieži Warkh. (prs. -tukstu).]

Avots: ME III, 125

satukt, intr., anschwellen C., Golg.

Avots: ME III, 767

tukt,

1): prs. tùku ² od. tuksta Auleja; vē̦de̦rs tukst Behnen, Ermes.

Avots: EH II, 701

tukt (li. tùkti "fett werden"),

1) Praes. tùku Drosth., (mit ù ² ) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, (mit û ² ) AP., U. od. tūkstu U., Praet. tuku, = tūkt, fettwerden, schwellen U., Wessen: Sprw. juo lāci lād, juo lācis tūk Br. sak. v. 591. tu . . . tukdams par negantu milzeni audz Vēr. I, 911;

2) fett werdend nicht mehr Eier legen:
vista tukst Wessen. Zu tàuks.

Avots: ME IV, 258

tukta,

1): auch Kalupe.

Avots: EH II, 701

tukta,

1) s. tukte;

2) "runga ve̦zuma kraušanai; ratu runga, vagālis" Wessen.

Avots: ME IV, 258

‡ tuktapakša A. Upītis Sm. lapa 203, der Raum unter der tukte.

Avots: EH II, 701

tuktât, klopfen, pochen : iekšas sāk tuktāt, das Herz beginnt zu klopfen Lubn. Vgl. tukstêt.

Avots: ME IV, 258

tukte Bielenstein Holzb. 608, Domopol, Laud., Meiran, tukta Domopol, Kokn., Lubn., Meiran, Stockm., Warkl., tukts, -s Spr., ein krumm gewachsenes Knieholz im Innern des Bootes; Plur. tukti, das Bootsgerippe Stockm. n. Etn. II, 17: par tuktēm sauc nuo dēļiem taisītām laivām tuos luokus jeb ribas, pie kuŗām ir pienagluoti visi laivas dēļi Laud. uoša kuoka laivu daru, ze̦lta tuktes tuktē̦dams BW. 30684, 3. sākdams izliet starp tuktīm sakrājušuos ūdeni Stari I, 41. Vgl. etwa li. tukta "дверной крюк" bei Miežinis.

Avots: ME IV, 258

tukteris, s. tukturis.

Avots: ME IV, 258

tuktêt "?": uoša kuoka laivu daru, ze̦lta tuktes tuktē̦dams BW. 30684, 3.

Avots: ME IV, 258

tuktinât "tuk, tuk hervorbringen": gailis tuktina Purap.

Avots: ME IV, 258

tukts, -s: auch Jauns. J. un v. 130 und 387.

Avots: EH II, 701

tukts, s. tukte.

Avots: ME IV, 258

tukturis Geistershof, Laud., N.-Peb., tukteris N.-Peb., der Trichter: eļļu lampā vai pudelē ielej ar mazu tukturīti N.-Peb. paņem nu tukteri! laidīsim alu mucās ebenda.

Avots: ME IV, 258

tuktūzis, ‡

3) "saīdzis cilvē̦ks" Gr.-Buschh.

Avots: EH II, 701

tuktūzis,

1) tuktūzis Grünh., Usingen, (mit ũ ) Gr.- Sessau, tuktuzis das Gefangnis:
negribēja. lai tuktuzī iesluoga JK. tūliņ tuktūzī iekšā Alm. jūs vai tuktuzī vai Sibirijā mirsiet Hug. kē̦rājs, kas atnācis viņu uz tuktuzi vest Deglavs Rīga II, 1, 491;

2) ein Anbau
Grünh., Usingen; ein altes Gebäude (mit ũ) Sassm.: kas tādā tuktūzī var dzīvuot! Sassm. n. RKt. XVII, 59. Aus einem mnd. *tuchthūs.

Avots: ME IV, 258

uztukt Bers., Kl., = uztūkt: viņam vaigs uztucis.

Avots: ME IV, 393

àiztûkt, auch àiztukt, verchwellen: ģīmis aiztūcis. vista aiztukusi, die Henne ist zu fell geworden, als dass sie noch Eier legen könnte U.

Avots: ME I, 57

aptûkt (unter aptukt): izskatās pēc apsutināta, aptukuša veča Kaudz. Izjurieši 238.

Avots: EH I, 123

[jukta Warkl. (auch [tukta), ="brañga".]

Avots: ME II, 116

puļîgs, feist (tre̦kns, tukts, von Kindern) Selg. n. Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 409

šķēne,

2): auch (mit ẽ ) Frauenb.; ‡

4) ein gewisser Teil eines Bootes:
vai te nebij egļu diezgan, nuo kuŗu saknēm izcirst sliecēm līdzīgās tuktis? vai te trūka laba ... kuoka tēviņam un šķēnēm? Jauns. J. un v. 130.

Avots: EH II, 633

tàuks (li. táukas "Fettstückchen", s. Būga Ksn. I, 223, apr. taukis "Schmalz", serb. tûk "pinguedo", čech. tuk "Fett"), fett, feist: tauka mute, sūdaiņi ragi (von einer unreinlichen Wirtin) U. taukus zirgus baruosim BW. 11478. lai aug mieži kupli, tauki 32817, 1. taukie tīrumiņi 28245, 3 var. jūsu sejas ir taukas Vēr. II, 843. taukas pļavas Zeif. II, 152. neteic tauku nedīrātu! JlgRKr. II, sak. v. 595. juo taukāks, juo labāks RKr. VI, sak. v. 890. taukā sajēmies V Mos. 32, 15, fett geworden. Plur. tàuki, das Fett, der Talg: pārduot taukus, pirkt pavalgu RKr. VI, sak. v. 891. tauki pe̦ld pa virsu Br. sak. v. 1253. ūdens nevar taukiem virsū tikt JIgRKr. II, sak. v. 622. iet kâ pa taukiem (geht wie gehext, ganz glatt) Etn. II, 62 u. a. dzīvuo kâ zutis pa taukiem Jauna raža IV, 76. krietni taukuos iedzīvuoties Skalbe Kâ es . . . 23. alkstuošu ne pēc zemes taukiem Vēr. II, 99. zemes tauki (li. žẽmės taukai bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187), Gichtschwamm U., Etn. II, 11, phallus impudicus Frauenb., RKr. II, 75. tauku de̦sa, die Schlange Br. 411. tauku saknes U., symphytum officinale. tauku zâle(s) Mag. IV, 2, 74, U., RKr. II, 75, das Fettkraut, pinguicula vulgaris. Nebst tukt, tukls, tūkt, tūks, ae. ƥéoh "dicker Oberteil des Schenkels", ir. tón "podex" zur Wurzel von slav. tyti "fett werden", serb. tôv "Fettigkeit", ai. tūya-ḥ "kräftig, stark", tavas- "stark", av. tavaiti "vermag", li. túlas "mancher", apr. tūlan "viel", gr. τύλη "Polster", li. tumė´ti "dick werden", le. tumîgs "dick, fleischig", lat. tumēre "geschwollen sein", an. ƥumall "Daumen", ai. túmra-ḥ "feist", kymr. twf "Stärke" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314 f., Walde Wrtb ² 797 f., Boisacq Dict. 945 f.

Avots: ME IV, 136, 137

I tucinât (li. tùkinti "fett machen"), fakt. zu tukt, dick machen, mästen: viņš jau tâ tūk; kuo tad tu vēl viņu tik labi baruodams par velti tucini! Vīt.

Avots: ME IV, 254

tucis, ein Dicker: (sauca) tuci (Var.: druķi) manu kumeliņu; auzas . . . taisa tuci manu kumeliņu BW. 20017, 1 var. Zu tukt.

Avots: ME IV, 254

tukls (li. tuklùs "fett" PФB. LXV, 324), feist, wohlbeleiht U., dick: nuokaun pašu tuklākuo vērsi Rositten. tuklas ruociņas Purap. Kkt. 1, tuklais naudas maks Ziltars; fett: kab neē̦stu tuklu gaļu Zbiór XVIII, 475. - Subst. tuklums,

1) die Festigkeit, Dickheit;

2) das Fett
(tauki) Schlossberg. Zu tukt.

Avots: ME IV, 255

‡ tuptūzis Grenzhof (Mežmuiža), das Gefängnis. Vgl. tuktūzis 1.

Avots: EH II, 704

‡ tutūzis Diet, = tuktūzis 1.

Avots: EH II, 706

‡ uztukām Tdz. 59865, 1. p. pl. prt. von uztukt?

Avots: EH II, 737