iztulks
‡ iztulks, wer erklärt, deutet: zvaigžņu i..., var... nākuošus nuotikumus tasīt Pēt. Av. IV, S. 34.
Avots: EH I, 491
Avots: EH I, 491
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tulks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tulks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
tulks
tulˆks, ‡
3) jem., der einem andern mit Tat od. mit Rat einen Dienst erweist
Seyershof. Vgl. zu diesem Wort auch Senn Observations on German loanwords in Lithuanian 2 (aus den Monatsheften für deutschen Unterricht 1938).
Avots: EH II, 702
3) jem., der einem andern mit Tat od. mit Rat einen Dienst erweist
Seyershof. Vgl. zu diesem Wort auch Senn Observations on German loanwords in Lithuanian 2 (aus den Monatsheften für deutschen Unterricht 1938).
Avots: EH II, 702
tulks
tul˜ks,
1) der Dolmetscher
U: siržu tulks Kārstenis Gāju p. 61;
2) ein Kundschafter
(?): uz tulkiem es raudāju, ne uz īstu precenieku: kad tie tulki iztulkuoja, tad precēja precenieki BW. 23111. Wenigstens in der Bed. 1 wahrscheinlich nebst li. tùlkas und estn. tulk dass. aus aruss. тълкъ "Dolmetscher" entlehnt.
Avots: ME IV, 259
1) der Dolmetscher
U: siržu tulks Kārstenis Gāju p. 61;
2) ein Kundschafter
(?): uz tulkiem es raudāju, ne uz īstu precenieku: kad tie tulki iztulkuoja, tad precēja precenieki BW. 23111. Wenigstens in der Bed. 1 wahrscheinlich nebst li. tùlkas und estn. tulk dass. aus aruss. тълкъ "Dolmetscher" entlehnt.
Avots: ME IV, 259
Šķirkļa skaidrojumā (3)
tulināt
‡ III tulinât "?": tulks tulināja ilgu laiku, bet laikam maz kuo varēja izdabūt A. Upītis Laikmetu griežuos I, 91.
Avots: EH II, 702
Avots: EH II, 702
tulkatnis
tuļķis
tuļˆķis 2 Karls.,
1) ein kurz abgestutzter Pflock od. Pfahl
Vīt.: padrāz tapu slaikāk! tāds tuļķis jau nestāv Vīt.;
2) wer kurz und dick ist
Mar. n. RKr. XV, 141: bē̦rns kâ tuļķis;
3) eine alte, schlechte Pfeife
(mit uļˆ 2 ) Stenden; acc. s. tuļˆķi. Kalz. Abgeleitet von einem *tulks (wovon tulcrs?)?
Avots: ME IV, 261
1) ein kurz abgestutzter Pflock od. Pfahl
Vīt.: padrāz tapu slaikāk! tāds tuļķis jau nestāv Vīt.;
2) wer kurz und dick ist
Mar. n. RKr. XV, 141: bē̦rns kâ tuļķis;
3) eine alte, schlechte Pfeife
(mit uļˆ 2 ) Stenden; acc. s. tuļˆķi. Kalz. Abgeleitet von einem *tulks (wovon tulcrs?)?
Avots: ME IV, 261