tuļķis

tuļˆķis 2 Karls.,

1) ein kurz abgestutzter Pflock od. Pfahl
Vīt.: padrāz tapu slaikāk! tāds tuļķis jau nestāv Vīt.;

2) wer kurz und dick ist
Mar. n. RKr. XV, 141: bē̦rns kâ tuļķis;

3) eine alte, schlechte Pfeife
(mit uļˆ 2 ) Stenden; acc. s. tuļˆķi. Kalz. Abgeleitet von einem *tulks (wovon tulcrs?)?

Avots: ME IV, 261