Paplašinātā meklēšana

[iztumelêtiês Nigr., = iztūmelêties.]

Avots: ME I, 821

‡ mil˜tume̦ns Seyershof, bröckelig: aitu tauki, kad izvāra un paliek auksti, tad ir miltume̦ni.

Avots: EH I, 815

tume: "Tumm" Frauenb.; miltu t. Sonnaxt; kad putra atdziest, tad virsū ir t. ("?") Ramkau; mākuoņi ir gan, bet apaškā nav ne˙kādas tumes ("tvaikaìnuma pie debess") Heidenfeld.

Avots: EH II, 702

tume U., Kurs., Naud., Nötk., tuma U., Dond., der Tumm, die Grundsuppe; tuma Ruhental, eine Art Suppe aus Weizenmehl; tume Römershof, Mehlbrei; tume Zvirgzdine, der Rahm auf süsser Milch; tume U., tuma U., Buttergrütze; tume "bišu līmis" Lubn.: vakariņās ir izvārīta tuma Ruhental. es izvārīju miltu tumi Romershof, Siuxt. auzu tumi CTR. I, 63. ja skābus kāpuostus vāra, tad gardāki būs, ja tiem uzsitīs tumu virsū nuo smalkiem miltiem, pāris kaŗuotēm krējuma, taukiem, sviesta Dond. - tumes pakāļa, ein dicker Mensch Naud. Woht zu tumêt.

Avots: ME IV, 261

tumelêtiês, -ẽjuôs,

1) bei der Arbeit unbeholfen, erfolglos sein:
laid tik tuo darbu mierā, kuo te tumelējies! Siuxt n. Etn. II, 1;

2) "stottern; (beim Erzählen) verheimlichen"
Alksnis-Zundulis: kuo nu tumelējies, runā skaidri! Alksnis-Zundulis. netumelējies, runā patiesību! ders. Vgl. tumaļa,

Avots: ME IV, 261

tumelis, einer, der bei der Arbeit ungeschickt ist, keinen Erfolg hat Vīt., Siuxt n. Etn. II, 1: tu tik esi tāds tumelis, ne tev se̦kas šis darbs, ne tas! Siuxt n. Etn. II, 1. Zu tauņât II.

Avots: ME IV, 261

àizdel˜verêt, àizdenderêt, hintumeln, ausgelassen wohin sich begeben: puika aizdelverēja uz kūti K.; dažs (putns) aizdelverēja pa gaisu labu gabalu Druva I, 833.

Avots: ME I, 22

[cegris (vielleicht *ce̦grs)"?": tē̦vam ste̦ga (gemeint ist damit der penis) nuolūzusi..; vēl tas cegris (auch: stegris; ein Stumel?) cilājās BW. 34960; vielleicht aus stegris entstanden.]

Avots: ME I, 367

‡ duduļât, -ãju, frösteln. vor Kälte zittern Auleja: izlaiž siltumeņu pa gaisiem, paši duduļā, saļ.

Avots: EH I, 339

gle̦zns (li. glêžnas "schwach"),

1) widerstandslos, empfindlich, schwächlich:
tārpiņš sešām gle̦znām (vārīgām) kājiņām Jaun. R.;

2) zart, nett, zierlich, schön:
gle̦zna tautumeita; gle̦zna dzīve Fest., Fehsen. nuo vaigiem pazūd gle̦znās bedres Adam. dvēseles gle̦znākie ziedi Aps. stādīju šīs gle̦znās ruozes Akur. jaunākā māsa bija sīciņāka, nle̦znāka B. Vēstn. [Zu li. gležnùs "zert, weich, widerstandslos", glèžti "терять смлу" und weiterhin vielleicht zu bulg. gleźъ "verzärtele" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 302.]

Avots: ME I, 626

māļa: rudzu māļas, kviešu māļas, abas vienu grūtumeņu Tdz. 47024.

Avots: EH I, 791

nùoliêdêt, tr., beregnen: piķa lietus nuoliedējis mātes meitume̦lnu LP. VI, 832. [Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden: slapjš nuoliedējies.]

Avots: ME II, 812

šķilvis,

1): auch (mit il˜ ) Zögenhof; zuosu š. BW. 19368; ‡

2) "?": ai, tu š., tautu dē̦ls, tavu tādu skaistumeņu! BW. p. 382, 10. strada šķilv[j]a nepiejēme, kam biķeri sadauzīja Tdz. 37376. ak, tu šķilvja (Var.: škelv[j]a, šķelmja) tautu dē̦ls, tavu drīzu kumēleņu! BW. 17912, 1 var. Zur Etymologie s. auch Lidén KZ. LXI, 23 ff. und Stuart E. Mann Language XVII, 14.

Avots: EH II, 636

tuma, s. tume.

Avots: ME IV, 261

tumjš, = tumîgs 1, tums 1, tummig Sessw.; trübe Für. I: uz plītes auzu tume bija sastāvējusi pa˙visam tumja Sessw. misa tumja Für. I.

Avots: ME IV, 261, 262

tumulêtiês, tumuļêtiês Kremon n. U., = tumuļâtiês, vielweserig bei der Arbeit sein und nichts zustande bringen. Zu tumelis.

Avots: ME IV, 264

I tumulis Kremon n. U., T. Ramoliņš, Nigr., tumuļa Vīt., comm., = tumelis">tumelis, ein vielweseriger, nichts zustande bringender Mensch.

Avots: ME IV, 264