Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tumst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tumst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aptumst

aptùmst, intr., finster, dunkel werden: sāka aptumst LP. VI, 553. patlaban aptumsa LP. V, 322; fig., sich verdunkeln, sich umnachten: tev aptumst prāts Rain.

Avots: ME I, 131, 132

izstumst

izstumst Stomersee, unbemerkt verschwinden.

Avots: ME I, 821

patumst

‡ patumst PV., ein wenig dunkel werden: gaidīsim, lai drusciņ patumst!

Avots: EH XIII, 183

satumst

satumst Wid., intr., dämmerig, dunkel werden (pers. u. unpers.): īsa Jāņu nakts...: te satumsa, te izausa pie Jānīša uguntiņas BW. 32891. arvienu vairāk satumsa LP. VI, 26. līdz kuo satumsis, atgājuši... miruoņi VII, 44. kamē̦r saule nenuorieta... un debess nesatumsa Vēr. II, 1374. vakaram satumsuot (von satumsēt? oder fehlerhaft für satumstuot?) LP. VI, 618. es satumsu tumsiņā tautu lauka galiņā BW. 26622. kad tik nesatumš! Warkl. (fig.) kâ satumst piere, šādus niekus prātuojuot! Ezeriņš Leijerkaste I, 64.

Avots: ME III, 767

stumstīt

stùmstît 2 Gr. - Buschh., Warkh., -u, -ĩju, = stumdît. Refl. -tiês,

1) stùmstîtiês Arrasch, stùmstîtiês 2 Sessw., Lubn., Saikava, Gr. - Buschh., stumstîtiês 2 Wandsen, sich stossen
Bielenstein Holzb., 220, sich hin- u. herstossen U.;

2) = stuomîtiês U., zögern (mit -ùm- ) Jürg.; stottern Bielenstein Holzb. 220: kuo stumsties, saki druoši! Jürg.

Avots: ME III, 1106

tumst

tùmst Adsel, Kl. (mit ùm 2 ), Bauske, Pgnkule, Siuxt (mit um̂ 2 ), Praes. tumstu, Praet. tumsu, dunkel werden: me̦lna nakts starp kuokiem tumst Plüd. še i[r] mana diena ausa, še i[r] tumsa vakariņš BW. 15710. laukā sāk tumst Aps. V, 28. tumst ve̦cais, drūmais sils A. XX, 220. mākuonīši arī sāka tumst Niedra Bār. 14. acs pēkšņi tumst Rainis Gals un sākums 54.

Avots: ME IV, 262, 263

Šķirkļa skaidrojumā (7)

grumbot

grum̃buôt, grumbât, -ãju, tr., runzeln, runzelig, uneben, harsch machen: saimniece ne̦rvōzi grumbuoja un gludināja savu priekšautu A. XX, 482. rauguls sirdi grūtu sejā sāpēm grumbuotā Treum. drūmas duomas tavu pieri grumbuo Rainis. grumbuots ceļš, holperiger Weg. Refl. -tiês, sich runzeln, uneben werden: piere satumst un grumbuojas Stari II, 115. viļņi grumbuodamies devās uz leju A. XVI, 1081. līmenis sāka grumbāties Seif. III, 3, 197.

Avots: ME I, 665

maldu

màldu uguns od. màlduguns, -s, [auch malduguņa], das Irrlicht LP. VII, 452; 976: kad nakts satumst, tad dejuo sīki purva gari drebelīgu malduguņu izskatā Vēr. II, 1158. [bāli spuožumi kâ malduguņas blāvuoja miglā Ezeriņš Leijerkaste II, 183.)

Avots: ME II, 557

satimst

satimst Golg., Lis., satimt, satimuôt Laud., intr., = tumst">satumst, dunkel, dämmerig werden: īsa bija Jāņu nakts: te satimsa, te izausa vakarēja gaisumiņa BW. 33200, 2, ka[d] ļaudīm diena ausa, man satima vakariņš 9157. tâ satimuojis, ka ne˙maz redzēt Laud.

Avots: ME III, 763

tumsin

‡ tumsin PV.,

1) sāk jau t., es fängt schon an, dunkel zu werden;

2) tumst t., es wird bald dunkel.

Avots: EH II, 702

tumt

tumt, Praes. tumst, Praet. tuma Mag. XVIII, 92, Rutzau n. FBR. VIII, 136, n. Biel. unpers., dunkel werden, von der Dunkelheit übereilt werden N.-Bartau n. U.

Avots: ME IV, 264