Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stuomîtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stuomîtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

pastomīties

[pastuomîtiês,

1) ein wenig stammeln, stottern:
atbildes vietā tikai pastuomījās Widdrisch;

2) eine Weile unschlüssig zaudern:
pastuomījās kādu brīdi, bet ne˙kurp neaizgāja Lis.]

Avots: ME III, 109

sastomīties

sastuomîtiês, zaudern, nicht v orwärtswollen, sfehen bleiben (perfektiv): Uoliņš sastuomījās me̦klē̦dams labāka vārda Kaudz. M. 38. Maša apjuka un sastuomījās U. b. 41, 60.

Avots: ME III, 750

Šķirkļa skaidrojumā (2)

stostīt

stuôstît ² Bl., -u, -ĩju, stossen Neik. n. U.; stottern Für. I: runu stuostīt Memelshof, (mit uô) Lubn., Warkh. viņš stuostīdams, raustīdams runā Für. I. Refl. stuôstîtiês Jürg., Arrasch, Kl., Saikava, C., Kr., Bers., Sessw., Gr. - Buschh., stuôstîtiês ² Karls., Kurs., Bershof, Siuxt, Wandsen, Selg., = stuomîtiês Lems. und Gr. - Jungfernh. n. U., Brasche, Bielenstein Holzb. 220, Ronneb., Salis, nach Worten suchen, Gesprochenes zurücknehmen Kl.: mēle stuostās, vārdu nav Rainis. Krišs nevarēja ne˙kā lāga atteikt, tik stuostījās Krišs Laksts 35. kāja klūp un stuostās Poruk. kuo te stuosties (= vazājies) pa malām? Elv. Subst. stuostītājs, ein Stotterer L.; zemes stuostītājs, ein Vagabund, Landstreicher St. Dürfte zur Wurzel von stuom̂ities gehören (wenn das m hier suffixal ist), vgl. Būga LM. IV, 431 und Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 27.

Avots: ME III, 1113

stumstīt

stùmstît ² Gr. - Buschh., Warkh., -u, -ĩju, = stumdît. Refl. -tiês,

1) stùmstîtiês Arrasch, stùmstîtiês ² Sessw., Lubn., Saikava, Gr. - Buschh., stumstîtiês ² Wandsen, sich stossen
Bielenstein Holzb., 220, sich hin- u. herstossen U.;

2) = stuomîtiês U., zögern (mit -ùm- ) Jürg.; stottern Bielenstein Holzb. 220: kuo stumsties, saki druoši! Jürg.

Avots: ME III, 1106