Paplašinātā meklēšana

atturîgs, zurückhaltend, verschlossen, reserviert: arvien tik atturīgs, tik nepieejams laipniem vārdiem Rain.; atsauksmes par viņu tik re̦tas un atturīgas JR. V, 154. atturîgums, die Enthaltsamheit, Verschlossenheit MWM. XI, 174. *

Avots: ME I, 206

ieturîgs, wohlhabend Spr.

Avots: ME II, 84

izturîgs, ausdauernd, vorhaltend, dauerhaft, sehr geduldig: stipri un izturīgi cilvē̦ki, luopi, kuoki, svārki. kājām vajaga būt stiprām un izturīgām Aps.

Avots: ME I, 821

mazâkturîgs, weniger od. nicht wohlhabend, wenig vermögend: grāmatas būtu pieejamas arī mazākturīgiem Vēr. II, 123.

Avots: ME II, 571

mazizturîgs, wenig dauerhaft, nicht lange vorhaltend: mazizturīgi kaļķu slāņi Apsk. v. J. 1905, S. 21.

Avots: ME II, 572

mazturîgs, nicht vermögend, ärmlich, dürftig.

Avots: ME II, 574

ne-izturîgs, keine Ausdauer habend, keine zähe Kraft habend, nicht dauerhaft: neizturīgs zirgs, cilvē̦ks. saulē kaltē̦ti ķieģeļi pārāk neizturīgi Antrop.

Avots: ME II, 716

‡ nesaturīgs PV., Saul., das Gegenteil von saturîgs.

Avots: EH II, 19

neturîgs,

1) sich nicht lange haltend, nicht dauerhaft
L.;

2) unvermögend, unbemittelt:
neturīgi ļaudis.

Avots: ME II, 737

‡ nuoturîgs,

1) enthaltsam (?):
ļaudis dzīvuo sāti, gausi un nuoturīgi Pēt. Av. III, pielik., 62;

2) stabil:
n. kuģis Latv. konv. vārdn. 29374; standhaft Sessw.: n. cilvē̦ks; sparsam, geizig Bērzgale.

Avots: EH II, 103

pãrturîgs, zu wohlhabend: citādi es pārturīgs drīz ir taptu pārgalvīgs GL.

Avots: ME III, 184

I paturîgs, ziemlich wohlhabend: paturīgs tirguotājs Upītis Sieviete 13.

Avots: ME III, 125

II paturîgs, ein gutes Gedächtnis habend: paturīga galva U., Mag. IV, 2, 133, Etn. III, 149.

Avots: ME III, 126

raksturîgs,* raksturisks*, charakteristisch: nemiers ar sabiedriskcts dzīves ikdienišķību palika Kalniņam par raksturisku īpašību A. v. J. 1899, S. 372. trīs vājprātīgi cilvē̦ki, nuo kuriem katram ir savas raksturiskas zīmes A. v. J. 1899, S. 490.

Avots: ME III, 475

saturîgs,

2): s. un atturīgs Janš. Līgava I, 86; ‡

4) mit einem guten Gedächtnis begabt:
nav jau tā galva tik saturīga Frauenb.

Avots: EH XVI, 458

saturîgs,

1) fest:
šī masa ir cietāka, saturīgāka nekâ sviests MWM. IX, 900;

2) zurückhaltend
Wid.; enthaltsam: tev... nevajaga tik brīnum saturīgam dzīvuot, juo tev ir labs vērdiņš naudas Stāsti Kraukļu kr. 82;

3) mit gutem Inhalt, gediegen, kernig:
sacīt saturīgu runu.

Avots: ME III, 768

turîgs,

1): t. naudā, drēbēs Ramkau; t. (wohlbeleibt)
cilvē̦ks Kand., Siuxt; turīga (briedīga, stingra) maize Frauenb.; ‡

2) vorhaltend, dauerhaft.
vīnuoli ir turīgi, diese Äpfel halten den ganzen Winter Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "halten"). šķiedres ir turīgākas un labākas Pēt. Av. III, 213.

Avots: EH II, 705

turîgs, wohlbehalten, wohlhabend U.: turīga saimnieka dē̦ls LP. VII, 886. tie dzīvuojuši ļuoti turīgi 761. turīgs luops St., Vieh, das gut gedeiht.

Avots: ME IV, 271

‡ uzturīgs "?": būt ve̦se̦li, stipri, uzturīgi pie ēdiena liesa Pēt. Av. II, 261.

Avots: EH II, 738

‡ blenkšis PV., ein Schwätzer, "nesaturīgs cilvē̦ks". blenkš kâ b.

Avots: EH I, 228

caũrs,

1): caurujās zemēs iekritis, sagt man, wenn man etwas nicht finden kann
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 80. c. vidus, Durchfall (aus einem handschriftl. Vokabular); "=nesaturīgs" Ahs.: c. cilvē̦ks nemāk ne˙kuo uztaupīt priekšdienām. c. ("?") zirgs; caura ziema, unbeständiger Winter Diet.;

2): dabūjām caurus pirkstus nuo vērpšanas Siuxt;

5): auch Plur. caurie Jumpraweeten, Siuxt: kad caurie duŗuot, kad plēšuot sānuos, tad caurduŗu zâles dikti labas Siuxt; caurā zâle auch L. Av. 1856, № 7; ‡

7) caurais, zur Bezeichnung der Leere: nebūtu ... kabatas c. (wären die Taschen nicht leer) Daugava 1934, S. 578; ‡

8) für caũri, durch, fertig:
nu ir caurs Puhren n. FBR. XIV, 49.

Avots: EH I, 261

iznesĩba: saturīgs un atturīgs ... iznesībā ("?") Janš. Līgava I, 86.

Avots: EH I, 468

jē̦lce̦pa,

[1) nicht gehörig ausgebacken Brot:
šuoreiz izde̦vusies jê̦lce̦pa Wenden, AP., Sermus, Fockenhof. krāsns bija vāji kurināta, tâ ka maize paliek jê̦lce̦pā Jürg.];

2) als Schimpfwort
["gļēvs, neizturīgs cilvē̦ks" Grünh.]: jūs leiši e̦sat man tuomē̦r lieli jē̦lce̦pas Degl. Rīga. I, 35.

Avots: ME II, 112

‡ ļe̦mpans Stelph. "ļempīgs, nesaturīgs": suns nevar stingri nuosēdêt: ir par daudz ļ.

Avots: EH I, 770

le̦pe̦ns, ‡

2) "nenuoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula" Dobl., Naud.: l. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 734

‡ ļeverīgs PV., geschwätzig; "nesaturīgs".

Avots: EH I, 772

I ļeveris,

1) ein Schwätzer
Lub., [Fest.];

2) "nesaturīgs, āverģēlīgs cilvē̦ks" Fest.

Avots: ME II, 539

mîksts,

1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;

2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;

3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;

4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.

Avots: EH I, 821

[paplinkšêt, ein wenig, allmählich arm werden, (durch Prassen) verarmen: tē̦vs gan bijis savā laikā turīgs vīrs, bet dē̦ls jau stipri paplinkšējis Janš. Dzimtene IV, 164.]

Avots: ME III, 83

pir̂ška,

1): pirškas meitu BW. 34929, 1 var. kakta p. Tdz. 56743, 18; ‡

2) "nesaturīgs cilvē̦ks" Wessen: tam pirškam nav naudas.

Avots: EH XIII, 239

sēteniẽks, der Gesindebesitzer (?): es turīgs sētenieks Seifert Chrest. II, 40.

Avots: ME III, 834

‡ spējuots,

1) "turīgs, pārticis" NB.: s. cilvē̦ks (part. prs. act. zu spẽt?);

2) "?" : trauc, brālīti, līksti liekt, ku[r] pakārti šūpulīti! tik spējuota mātes meita par atmatu vazājas Tdz. 59794.

Avots: EH II, 549

‡ špiñdala Seyershof, comm. "bailīgs un neizturīgs kustuonis vai cilvē̦ks." Vgl. spiñdele 2.

Avots: EH II, 655

I trapjš (li. trapùs "spröde, leicht brechend"),

1) Adj., = trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, bikls, neizturīgs" Gramsden;

2) Subst.; = trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?

Avots: ME IV, 223

I truslis,

1): "ašķis" Siuxt;

2): trusīt[i]s birza kulītē BW. 31744; ‡

3) "viss, kas drupe̦ns, nesaturīgs, viegli izjūk" Erlaa.

Avots: EH II, 699