turîgs, wohlbehalten, wohlhabend U.: turīga saimnieka dē̦ls LP. VII, 886. tie dzīvuojuši ļuoti turīgi 761. turīgs luops St., Vieh, das gut gedeiht.

Avots: ME IV, 271

turîgs,

1): t. naudā, drēbēs Ramkau; t. (wohlbeleibt)
cilvē̦ks Kand., Siuxt; turīga (briedīga, stingra) maize Frauenb.; ‡

2) vorhaltend, dauerhaft.
vīnuoli ir turīgi, diese Äpfel halten den ganzen Winter Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "halten"). šķiedres ir turīgākas un labākas Pēt. Av. III, 213.

Avots: EH II, 705