Paplašinātā meklēšana

‡ àizčulinât, so sehr veovöhnen, dass der Verwöhnte nicht mehr recht gedeiht Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 16

‡ apgulinât, sich hinlegen machen, lassen: a. guovis Dunika.

Avots: EH I, 85

‡ aptrulinât, abstumpfen (tr.): a. bē̦rna garu.

Avots: EH I, 122

‡ apulinât abstumpfen (tr.) Druw. n. RKr. XVII, 84: cirvim zuobi apulināti.

Avots: EH I, 124

‡ apžulinât, (Wäsche) nachlässig bewaschen Fest.

Avots: EH I, 129

‡ atsulinât,

1) = atsuluôt Lis.: a. pienu, machen, dass sich die Molken von der gegorenen Milch absondern;

2) = sasulinât 1 Nigr. Refl. -tiês, Lange Latv. ārste 8, = atsuluôt.

Avots: EH I, 172

attrulinât, Sassm., stumpf machen: cirvi, kaltu.

Avots: ME I, 205

I bulinât, blinzen, mit den Augen ein für die Umgebung unverständliches Zeichen geben: kuo tu bulini ar acīm? Dond.

Avots: ME I, 348

II bulinât, girren (von der Taube) Sunzel.

Avots: ME I, 348

‡ čulinât Kaltenbr., = lutinât.

Avots: EH I, 295

‡ dulinât, räuchern Pussen.

Avots: EH I, 340

‡ *gulinât erschlossen aus ‡ apgulinât.

Avots: EH I, 417

‡ ìegulinât, ans Liegen (Schlafen) gewöhnen Dunika: ie. guovis.

Avots: EH I, 515

izmulinât (miegu), den Schlaf stören Sassm.

Avots: ME I, 774

‡ izšulinât NB., = iztrĩt: izšulināts nazis.

Avots: EH I, 487

[iztulinât (linus) Lis., Bers., = iztalināt.]

Avots: ME I, 821

‡ izzulinât (?) "mit faulen Handen unsauber auswaschen" Dond.: kalpuone izzulina veļu. Vgl. izžulinât.

Avots: EH I, 498

izžulinât: kre̦kls nav lāgā izžulināts; me̦lns ir Erlaa; schlecht (oberflächlich) auswaschen Gold., Lipsthusen, Mar.: veļa nav mazgāta, bet tikai izžulināta.

Avots: EH I, 499

izžulinât, auswaschen, langsam waschen: drēbes Dond.

Avots: ME I, 833

kulinât [vgl. li. kulinė´ti "vielfach ein wenig hart schlagen"] Mar. n. RKr. XV, 121, kuļinât, tr., freqn. zu kul˜t, wiederholt schlagen, klopfen, schütteln, mischen, quirlen, wedeln, [schnell bewegen Fest.]: nevērīgi kājas kuļinādama, viņa sāka atlaist matus vaļā RA. vistiņa pāri reizes kuļināja ar kŗeisuo spārnu Purap. kulināt uolas, sviestu Mar. viņš lūgdamies kulināja asti MWM. VII, 694. Refl. -tiês, sick bewegen: re̦snais vē̦de̦rs tâ kulinājās, ka man uznāk bailes Druva I, 1079. [kuo tu kāju kuļini Fest.]

Avots: ME II, 306

lulinât, ‡

3) spielen
(auf einer stabule): uz stābules l. kādu dziesmu (aus einem Manuskript).

Avots: EH I, 761

lulinât,

[1) = lutinât Wessen;

2) lullen (in den Schlaf)]:
lulināt saldā miegā Vīt. 79. (Aus dem Deutschen?]

Avots: ME II, 512

mulinât: zur Bed. vgl. auch izmulinât.

Avots: EH I, 831

mulinât, täuschen: viņš mani mulina, lai es pē̦rku sliktu drēbi Dond. [Zu slav. myliti "verwirren, täuschen"?]

Avots: ME II, 664

‡ nuogulinât Dunika, = nùogùldinât: n. bē̦rnu, guovis.

Avots: EH II, 48

nùošmulinât, besabbeln: tikkuo pašūtās drēbes jau nuošmulinātas Sassm.

Avots: ME II, 870

‡ nuošulinât NB. "nuotrīt": n. nazi.

Avots: EH II, 98

nùotrulinât, tr., stumpf machen, abstumpfen: cirvi, nazi, jūtas. skaitļi cilvē̦ku gan˙drīz nuotrulina. Refl. -tiês, stumpf, abgestumpft werden.

Avots: ME II, 877

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

nùožulinât,

1) [nùožulît Salis, Widdrtsch, Wolmarshof, C., Selg., Nigr.], tr., mit stumpfem Messer abschneiden:
es tautu kuniņu nuožu lināju, ich habe den Behälter des Mahlstockes abgeschnitten BW. 25597; [2) "samaidzît; beschmutzen": kakē̦ns spêlējuoties peli pa˙visam nuožulina Alswig.]

Avots: ME II, 894

[pãržulinât "eilig und ungenügend (oberflächlich) waschen": p. veļu Alswig.]

Avots: ME III, 190

[patulinât Lis., = patilinât I.]

Avots: ME III, 125

‡ pažulinât(iês), ein wenig mit einem stumpfen Messer schneiden Dond.

Avots: EH XIII, 194

pìekulinât, dazu schütteln und quirlen: p. zirgam miltus pie ūdens silē Bauske.

Avots: ME III, 261

pìetulinât Golg., pietuļinat Warkl., = pietilinât 1.

Avots: ME III, 306

pulinât, (ein Boot) mit einem Ruder vorwärts treiben Adiamünde.

Avots: ME III, 407

‡ sagulinât, sich (zusammen) hinlegen lassen: s. guovis Dunika.

Avots: EH XVI, 411

sakulinât, in Wasser einrühren: s. zirgiem miltus Lis., Bers., Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 658

‡ sašmulinât Nötk., = sašmulêt.

Avots: EH XVI, 454

sasulinât,

1) (Milch) gerinnen machen:
s. pienu Nigr.;

2) "= saskalināt": s. rūgušpienu Widdrisch;

3) "= pãrraudzêt": s. pienu Bauske, N: Bergfried;

4) (Kohl) drücken und stampfen, bis der Saft herauskommt:
s. kāpuostus Arrasch.

Avots: ME III, 751

satulinât Lis., = satalinât.

Avots: ME III, 767

sažulinât,

1): "sakuožļāt, bet nenuorīt" Rutzau; "pa pirkstiem savārtīt; neveikli izmazgāt" Mar.; ‡

2) "savārīt daudz ē̦damā" Kalz. n. Fil. mat. 30. ‡ Refl. -tiês Kalz. n. Fil. mat. 30 "ilgi kuo vārīt vai ap kuo nuodarbuoties": s. visu dienu ar putras vārīšanu.

Avots: EH XVI, 469

sažulinât, versudeln N.- Sessau n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 800

smulinât U., sabbeln, (be)sudeln Spr.: es nedevu smurguļam savas mutes smulināt BW. 9656 var. Refl. -tiês, sich (be)sudeln Spr.

Avots: ME III, 969

šmulinât,

l) s. šmulêt;

2) "viļāt" Durben.

Avots: ME IV, 86

sulinât,

1) die Milch von den Molken befreien
U.: kādi tur pieni: rūguši, sulināti, kupināti Janš. Dzimtene V, 114. saimniece sulina biezpienu N.-Wohlfahrt;

2) fliessen machen:
skrieš[u] kaimiņu guovu slaukt, zilu sulu sule̦nāt BW. 29207; in Adsel bedeute zilu sulu sulināt - schlecht und kärglich beköstigen.

Avots: ME III, 1119

šulinât,

2): auch OB.; ‡

3) "mit stumpfem Messer schneiden"
(?) Domopol.

Avots: EH II, 657

šulinât,

1) bewegen, schütteln:
ja pupas ce̦puot sakrata, tad saka, ka pupas šulina N.-Bartau;

2) schärfen, schleifen:
nazi N.- Bartau. Vgl. žulinât.

Avots: ME IV, 106

trulinât, stumpf machen: t. nazi Bers., Dond., Sessw.

Avots: ME IV, 245

‡ tuklinât, feist werden machen: kas juo tuklu tuklināja Tdz. 57117.

Avots: EH II, 700

I tulinât: auch Weissensee.

Avots: EH II, 702

I tulinât Fehsen, Fest., Geistershof, Kalz., Selsau, Sessau, Sessw., Vīt., = tilinât I 1: kad laukā linus pārāk ilgi tulina, lini sapakuluo Sessau. lini . . . jānuoguodē mārkā, lai tad pēc ar tulināšanu iet kâ iedams Vīt. 65. Refl. -tiês, ausgebreitet liegen (vom Flachs) Fehsen, Fest., Geistershof, Vīt.: linus izklāj laukā tulināties. lini tulinājas uz tula Vīt. Wenn mit u aus reduziertem o, zu tale II.

Avots: ME IV, 259

II tulinât Stockm., = tilinât II: bē̦rnu.

Avots: ME IV, 259

‡ III tulinât "?": tulks tulināja ilgu laiku, bet laikam maz kuo varēja izdabūt A. Upītis Laikmetu griežuos I, 91.

Avots: EH II, 702

I ulinât, ‡

4) girren (von Tauben):
(sniega mātes) balss ... it kâ smējās, ulināja un vīvināja Veselis Cilv. sac. 101. ūdeņi ulina, un upē brakšķ le̦di Skalbe Raksti V, 18; ‡

5) blasen
Ramkau: vējš ulina.

Avots: EH II, 712

I ulinât,

1) (einander) zurufen:
sēņuotāji mežā bija atšķīrušies, bet sāka ulināt, kamē̦r sadzirdēja un atkal viens uotru atrada Druw. n. RKr. XVII, 84. vai vilciņ, tu jau biji nekristīts, kurš vien tevi ieraudzīja, visi tevi ulināja BW. 2365.;

2) = urinât I PS.;

3) lallen, stammeln (z. B. von Kindern, die zu sprechen lernen)
N.-Peb. Zu ulē? Vgl. auch li. ulénti "hallo rufen".

Avots: ME IV, 297

II ulinât, (durch Banutzung od. schiechtes Schleifen) stumpf machen Druw. n. RKr. XVII, 84, Vīt.: kuo tu cirvi ulini? tecini slaidus zuobus! Vīt. Reimt auf trulinât; zu uls 1.

Avots: ME IV, 297

‡ žmulinâtiês Stom. "?": kuo nu tu tur žmulinies tik daudz apkārt?

Avots: EH II, 820

zulinât, mit faulen Händen waschen Bewershof, Dond.: meita zulina visu dienu kre̦klus un palagus Dond. n. RKr. XVII, 65. Vgl. li. zulinti "тереть" (bei Miežinis).

Avots: ME IV, 750

žulinât,

1): auch Bers., Kalz.;

3): auch Alschw., Borchow; (Wäsche) spülen
Fest.;

5): "(kamaru) kuodelēt, zelēt" Blieden; ‡

7) längere Zeit im Wasser halten (weichen)
Erlaa.

Avots: EH II, 822

žulinât, freqn. zu žulît,

1) mit trägen Händen arbeiten, langsam sein
U.; "lange und ungeschickt hantieren" Nötk.;

2) knutschen, mit den Händen viel anfassen (z. B. eine kleine Katze)
Nötk., Schibbenhof; "burzīt; марать" Mar. n. RKr. XV, 146: (fig.) mazi bē̦rni skaistu dziesmu žulināt žulināja (d. h. sangen schlecht) VL. aus Nötk.;

3) = zulinât, mit faulen Händen (Wäsche) waschen St., U., Kand. n. RKr. XVII, 65, Bauske, Fehsen, Fockenhof, Gold., Heidenfeld, Kalnazeem, KatrE., Kokn., Kreuzb., Lipsthusen, Mar., Odensee, Pulkarn, Ruba, Ruj., Stomersee, Walk, Vīt.; sudeln St.: kuo tu tur žulini pa ruokām, - ņem krietni trīt un mazgāt! Vīt.;

4) mit stumpfen Messer schneiden
St., W. - Livl. n. U., C., Dond., Schwanb., Stenden, Wandsen; schwach schleifen W. - Livl. n. U. (vgl. šulinât ² ); schlecht, ungeschickt mähen Stenden;

5) mit zahnlosem Mund essen, kauen
Burtn., Dond., Drosth., Ekau, Gr. - Essern, Grünw., Mar., Schibbenhof;

6) lecken, lutschen
um Friedrichstadt. Refl. -tiês, = žulinât 2: bē̦rns žulinādamies ar kaut kuo nuotraipās Nötk.

Avots: ME IV, 830

‡ izgulinât Dunika, = izguldinât 2: guovis izgulinātas visu rītu.

Avots: EH I, 450

[lulis,

1) ein verwöhntes Kind; ein einfältiger Mensch
U.: par luli audzināt, verwöhnen U.; vgl. lullis und lulināt];

2) lulīši, atlium scorodoprasum.

Avots: ME II, 512

nùotìrpinât fakt., vertauben machen, betäuben: luocekļus. sajušanu var nuotrulināt, nuotirpināt vai apreibināt Vēr. II, 928.

Avots: ME II, 875

salˆds (li. saldùs, acc. sáldų), süss (auch als Gegensatz von salzig od. sauer; eig. und fig.): salds kâ sukurs, kâ me̦dus. salds piens, süsse (frische) Milch. salds miegs, süsser (fester u. ruhiger) Schlaf. salds vīns, süsser Wein; Sekt Brasche. Sprw.: me̦dus salds, miegs vēl saldāks. juo rūgta zâle, juo salda veselība. lišķim salda mēle. lulināt saldā miegā Kra. Vīt. 79, in süssen Schlaf einlullen, einschläfern. galvas izsitumi jāiesvaida ar salda sviesta (ungesalzene Butter) maisījumu Etn. II, 10. vārdi tik saldi kâ me̦dus Br. 547. dzirdu dažu saldu vārdu čukstam Aus. I, 100. tik salda mutīte kâ me̦dutiņš BW. 11172, 1. vīrs ar saldām acīm Turg. Muižn. per. 14. salˆdie âbuoli, Äpfel Mar. n. RKr. XV, 134. - Subst. salˆdums (li. saldùmas), die Süssigkeit, Süsse. Nebst iesals "Malz"und li. sálti "süss werden" zu aksl. sladъkъ "süss", r. солоди́ть "süss machen", сóлодъ "Malz" und wohl auch zu got. salt "Salz" usw., s. J. Schmidt Neutra 182, Bloomfield AJPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 453.

Avots: ME II, 669