Paplašinātā meklēšana

‡ àizurķêt Salis, = ‡ àizurkņât 1.

Avots: EH I, 60

‡ apurķêt, stochernd (schürend) umwühlen (durchwühlen) Stenden: a. krāsni ar urķi. Refl. -tiês, mühsam herumgelangen (gew. fahrend) um Stenden (mit ur̂ ² ): a. e̦ze̦ram apkārt.

Avots: EH I, 124

‡ aturķêt stochernd, mit Mühe, mit Hilfe komplizierter Handgriffe (Dunika, Rutzau) öffnen: a. aizkritušas duris. a. lādes vāku.

Avots: EH I, 177

‡ gur̂ķêtiês Linden in Kurl., faulenzen, im Sonnenschein liegen.

Avots: EH I, 421

izur̃ķêt, izur̃kņât, tr., aus -, aufwühlen, ausscharren, aushöhlen: izurķējuši dziļu bedri upē LP. VII, 1323. iesim pie amatnieka, lai tas mums izurķē ceļu pa zemes apakšu, ka tiekam kūtīs LP. VI, 275. zaram jāizurķē caurumiņš V, 7. visas kūtiņas paviļas izurkņājuši un izplē̦suši JU. acis izurķēt, die Augen auskratzen Mitau. izurķēju pēdīguo rāceni nuo zemes Ahs.

Avots: ME I, 822

[kur̂ķêt ^2,

1) treiben, jagen Dunika ;

2) zertrümmern, zerschlagen mit einem
kurķis 4 Salis.]

Avots: ME II, 323

[lurķêt ² Wandsen, Salis, Bauske, = lurķêt, rauchen (verächtlich).]

Avots: ME II, 516

ļurķêt, s. ļurkât I.

Avots: ME II, 545

murķêt, tüfteln Walk.

Avots: ME II, 670

‡ nuour̃ķêt, = nùour̃dît Dunika (mit einem ur̃ķis ), Frauenb. ("nuodzìt luopus nuo ganības").

Avots: EH II, 103

ņurķêt, -u, -ẽju, intr., brummen, murren, knurren L.

Avots: ME II, 907

pa-ur̃ķêt,

1) = paurkņât 1: p. krāsni, uogles;

2) anspornen, antreiben (ein wenig) :
p. kūtrās kalpuones. Refl. -tiês, eine Weile wühlend suchen (intr.): p. pa citu lietām Ruj., Widdrisch.

Avots: ME III, 129

pìeurķêt, mit der Ofengabel hinanstossen: p. pagales citu pie citas, lai labāk de̦g N.-Peb.

Avots: ME III, 307

sasur̂ķêt, rauchend verbrauchen (verächtlich): s. visu tabaku Golg.

Avots: ME III, 751

sa-ur̃ķêt, mit der Ofengabel zusammenscharren: s. uogles krāsnī vienā čupā PS., Widdrisch.

Avots: ME III, 775

smur̂ķêtiês ² Ahs., -ẽjuôs "schmurgeln": kas ies tik īsās rudens dienās smurķēties ar guovju dzirdīšanu divreiz dienā? Ahs.

Avots: ME III, 970

sur̂ķêt Golg., rauchen Bers.

Avots: ME III, 1125

ur̃ķêt,

1): auch AP.; u. krāsni ("izraušņāt uogles") Grenzhof (Mežmuiža); "rakt (kartupeļus); badīt, aiztikt" Salis; nicht in Ruhe lassen
AP., Salis: kuo tu mani vienmē̦r urķē? Refl. -tiês,

1): auch Salis;

4): auch Siuxt.

Avots: EH II, 715

ur̂ķêt C., Karls., PS., (mit ur̂) Gr.-Buschh., (mit ur̂ ² ) Dond., -ẽju,

1) (in der Erde) wühlen (von Schweinen gesagt)
U., stochern Salis (mit ur̃), (ur̃ķêt) Līn.: (ar kuoku) urķēt uguni plītē Wain. ar bīsteklu pa bedrīti ùrķē̦dams ² Vīt. 58;

2) anspornen, anstacheln
Dond.: viņu vajaga pastāvīgi urķēt, tad viņš tik strādās kâ pienākas Dond. Refl. -tiês,

1) wühlen
Dond., stochern (intr.): bitēm liec mieru! tā nav vis tāda vieta, kur tu apkārt vari urķēties Upīte Medn. laiki. ar pirkstu urķējies mē̦klē̦dams... ebenda; dazu das Subst. ùrķē̦tājies ² Vīt., ein Wühler;

2) sich abmühen
U.;

3) (wiederholt) anspornen, anstacheln:
viņš pastāvīgi urķējas, ka ne izturēt nevar Dond.;

4) "sich unruhig verhalten"
Talsen;

5) "ēsties, nīsties": tu uz mani vien ur̂ķējies ² Dond. n. RKr. XVII, 60. Abgeleitet von urķis.

Avots: ME IV, 306

uzurķêt, ‡

3) "uzrakt" Salis (mit ur̃).

Avots: EH II, 738

uzurķêt,

1) wühlend, stochernd auffinden, zum Vorschein bringen:
uzurķēt mē̦slu kastē naudas gabalu;

2) aufschüren:
uzurķēt, uogles krāsnī: Refl. -tiês, mit mühevollem Fleiss emporkommen: viņš pamazām uzurķējās ar uz augšu (wurde wohlhabend).

Avots: ME IV, 395

[izur̃kšņât C. Bauske, Wid.], izur̃kņât,

1) = izurķēt: [ēdienu, kartupeļus;

2) durchstöbern:
izur̃kšņât visus kaktus Wolm.].

Avots: ME I, 822

‡ pakabacît "paurķēt" Grawendahl: pakabacīju pulkste̦nu, un tas sāka iet.

Avots: EH II, 139

ur̃ķîgs Wolmarshof, zu urķēties pflegend: u. cilvē̦ks.

Avots: ME IV, 307