Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urdeklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urdeklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

spurdeklis

spurdeklis,

1) der Kreisel:
vilciņa jeb spurdekļa grìešana Antrop. II, 120;

2) ein Unruhiger, Unbändiger
(mit ur̃ ) Nigr. Wohl zu li. spurdė´ti PFB. LXV, 322 "spurzdė´ti".

Avots: ME III, 1030


spurdeklis

spur̃dulis, f. -le, ein unruhiges, sich widersetzendes Wesen: ve̦ci vīri tādas jaunas spurdules pruot vis˙labāki valdīt Janš. Dzimtene V, 100. Wohl zu spurdeklis.

Avots: ME III, 1030


urdeklis

ùrdeklis 2 Vīt., = urda 2: urdeklī vien jādzīvuo: pastāvīgi urda.

Avots: ME IV, 302

Šķirkļa skaidrojumā (1)

spurgt

I spur̂gt 2 Lin., spurgt U., Praes. spurgstu od. spurdzu, Praet. spurgu od. spurdzu,

1) prs. spur̂gstu 2 Selg., Bauske, Arrasch, (mit ùr 2 ) Lis., Gr.Buschhof oder spur̂dzu 2 Dunika, (mit ur̂) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr 2 ) Warkl., prt. spur̂dzu 2 Selg., Bauske, Arrasch, Dunika, (mit ur̃) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr 2 ) Lis., Gr.-Buschhof, Warkl., auch spurdzêt, -u, -ẽju, schwirren
U.; sich in der Luft drehend (u. dabei einen gewissen Laut von sich gebend) leuchten, glänzen (spur̃dzēt) Dunika: zīlīte spurdz, das Meischen läuft und schwirrt mit den Flügeln U. zīlīte spurdzēja pa zariem MWM. VI, 120. pār tevi zvirbulis spurdz IX, 855. spurdz cīrulis Apsk. v. J. 1903, S. 220. baluodīši spurdz ap viņa... galvu U. b. 85, 11. aiz ple̦ciem spārni spurdza ebenda. kalpuonītes... spurdza atpakal kruogā Seibolt. spurdzeklis spurgdams riņkī griežas Lasd. gane vērpj, ka spurdz vien JK. V,143; Pas. IV, 419 (aus Gramsden);

2) das Wasser aus dem Munde spritzen
U.; spritzen (intr.), prusten: ģīmi mazgādams viņš spur̂dza 2 tik dikti, ka bē̦rni... atmuodās Janš. Dzimtene 2 I, 80; pār uoļiem spuožas lāsas spurdz MWM. IX, 101. Refl. -tiês in pretī spurgties, widerstreben, widersprechen: par ezi... saucam katru, kas tūdaļ jau mīļuo pretī spurgties uotram Etn. III, 181. In der Bed. 2 wohl zu li. sparginù "duodu spraginė´ti" (bei Būga KSn. I, 106), mnd. sparken "Funken sprühen" u. a., vgl. Persson Beitr. 868 f. und Bezzenberger BB. XVII, 214. Hierher am Ende auch spurgties, wenn etwa von der Bed. "zappeln" auszugehen ist, vgl. auch spurga 3, spurdzinât(iês). Zu spurgt 1 vgl. spurdeklis, sowie die Bemerkung Waldes Vrgl. Wrtb. II, 673 (wo spurgt fürs falsche spargt einzusetzen ist).

Avots: ME III, 1031, 1032