Paplašinātā meklēšana

‡ apņurdzît, = ‡ àpņur̂cît.

Avots: EH I, 104

‡ apžņur̂dzît, oft knautschend (quetschend) erschlaffen machen: apžņurdzīts kaķē̦ns.

Avots: EH I, 129

‡ izļurdzît(iês) Warkl., = izļuodzît(iês) 1.

Avots: EH I, 464

‡ izļurdzît(iês) Warkl., = izļuodzît(iês) 1.

Avots: EH I, 464

‡ izmurdzît, knautschend (rüttelnd) aufwecken N.-Peb.: i. kuo nuo miega; oberflächlich auswaschen Smilten: i. veļu; knautschend abquälen Lemsal: kaķis peli izmurdzījis; durch erfolglose Arbeiten abquälen (mit ur̃ ) C. Refl. -tiês Lemb., zur Genüge knautschend (rüttelnd) wecken: gan izmùrdzījuos ² viņam apkārt, bet nevarēju uzmuodināt Saikava.

Avots: EH I, 467, 468

‡ izņurdzît Wandsen, = ‡ izņukât 1.

Avots: EH I, 469

‡ izžļurdzît "ausknutschen" Warkl.

Avots: EH I, 499

‡ *ļurdzît, zu erschliessen aus ‡ izļurdzît.

Avots: EH I, 774

mur̂dzît (unter mur̂dzinât): auch (prs. mur̂dzu ² ) Salis; "nicht in Ruhe lassen" (prs. mur̂gu) Heidenfeld: kâ tev patīk mani m˙!

Avots: EH I, 833

nùomur̂dzît, [nùomurdzinât L., U.], tr., abquälen, abmarachen: gājējus Balss.

Avots: ME II, 823

[nùoņurdzît, bis zur Erschöpfung knautschen: kaķis gluži nuoņurdzīts N.-Peb.]

Avots: ME II, 826

‡ nuožņurdzît AP., Frauenb., Heidenfeld, Prl., wiederholt drückend allmählich abquälen od. umbringen: nenuožņurdzi mazuo kaķē̦nu!

Avots: EH II, 111

ņur̂dzît: sieviete ... ņurdzījusi muodernieku Pas. XIV, 478.

Avots: EH II, 116

ņur̂dzît [auch PS., Schujen, Prl., Serbigal, ņùrdzît ² Kl.] -dzu [Kokn.], -ĩju, tr., knüllen, knaufschen, quąlen C.: viņš ņurdza kaut kuo pie galda RA. bē̦rni ņurdzīja kaķi Kand., [N.-Peb., Wessen], Mesoten. [Vgl. dazu ņur̂cît und Persson IF. XXXV, 208.]

Avots: ME II, 906

paņurdzît, ein wenig ņurdzît: ar aukstuo ūdeni paņurdzīja seju Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 79

pìespur̃dzîtiês, hinzu-, herbeieilen: šis piespurdzījies ātrāk ratuos iekšā Ahs.

Avots: ME III, 295

samurdzît (unter samurdzinât): šie mani samur̂dzījuši tīri slimu Saikava. samurdzītuo mutautu A. Upītis Sm. lapa 286.

Avots: EH XVI, 432

saņur̂dzît PS., tr., verknüllen Bixten; zerdrücken, zerkneten: saņurdzīta maîzes ņuka Freiziņ. Refl. -tîês, verknüllen (intr.).

Avots: ME II, 696

spur̃dzîtiês, -ĩjuôs, energisch betreiben, sich (mit etwas) beschäftigen: kungi sāk spurdzīties ar luopkuopību Ahs. n. RKt. XVII, 54. Wohl zu spurgtiês.

Avots: ME III, 1031

urdzît Laud., antreiben, anpurren, aufdringlich und wiederholt oder ohne Not zur Arbeit auffordern: neurdzi! ļauj tak gulēt! gan jau pats bez tavas urdzīšanas zināšu, kas darāms. Zu lat. urgēre "drängen, treiben" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 319)?

Avots: ME IV, 304

uzņur̂dzît C., knutschend, quälend aufwecken: viņš gulē̦tāju tikmē̦r ņurdzīja, kamē̦r uzņurdzīja C.

Avots: ME IV, 363

žļurdzît, -gu, -dzĩju, = šļurcît, (etwas Nasses Grawendahl, Kreuzb., Serben, Vīt.) drücken, knutschen (mit ur̂ ) C., Mar., (mit ùr ² ) Warkl.; (Wäsche) waschend (hörbar) drücken, kehren Memelshof, (mit ur̂ ) Adl., Lubn., Meiran; (Wäsche) oberflächlich waschen Meselau, Peb., Schwanb., Tirsen ("mit ùr ^2" ), Serben: lupatu žļurga traukus mazgājuot Drosth. žļurdzīt veļu pa vannu Lubn. žļurdzīt nuokauta luopa zarnas Kreuzb. - Refl. -tiês N. - Peb., ungeschickt etwas tun (z. B. ein Schwein schlachten).

Avots: ME IV, 819

‡ *žurdzît, zu erschliessen aus nuožurdžît.

Avots: EH II, 822

‡ apmurdzinât Trik. (mit ur̂ ), Wolmarshof (mit ur̃ ), apmur̂dzît Trik., wiederholt knautschend indolent (schlaff, energielos) machen: apmurdzīts kaķis peļu neķeŗ.

Avots: EH I, 103

‡ gumzdît,

1) "mit der Hand (jem.) von hinten vorwarts schieben
(stumt)" Frauenb., Schnehpeln (mit um̂ ² ), PV. (mit ùm ² ); "skubināt, musināt" (mit um̂ ² ) Behnen;

2) "ņurdzīt" Grawendahl: g. suni; knüllen (ein Kleid) Baltinow (gùmzdêt ² ); drücken, stopfend quetschen Serben: gùmzdīt vilnu maisā. Refl. -tiês "?": kuo tu te gumzdies? PV.

Avots: EH I, 419

‡ ìemikât,

1) einbröckeln
Bers.: ie. maizi pienā;

2) etwas Weiches mit grossen Bissen essend zu sich nehmen
Prl., Wessen;

3) "saņurdzīt; saduot ar dūrēm" Ramkau;

4) (hin)eintreten
(tr.) Frauenb.: ie. salmus dubļuos;

5) wühlend hineingeraten lassen (in Fetzen u. ähnl.)
Meselau.

Avots: EH I, 530

[maknît "spaidīt, ar varu iekšā dabūt" Kreuzb.; hin- und herbewegen (?) Bauske: atslē̦ga sarūsējusi, bet maknīju, maknīju, kamē̦r aizmaknīju (= aizslēdzu) gan Laud. n. Druva I, 392; "jaukt, mīcît, burzīt" Kokn., Bers.; "mīļi murdzīt" Notk., Pampeln; "rakņāties" Pampeln (prs. maknīju), Sessw., N.-Schwanb.; "raut" Ober-Bartau; "stampfen, stopfen, stochern" (prs. maknu) Dunika.] Refl. -tiês, gewaltig arbeiten: kuo tur maknies ("plēsies, dauzies")? Aron, Wain.

Avots: ME II, 554

‡ mokurêt,

1) "spaidīt, murdzīt, pamuocīt" Salis;

2) "nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)" Seyershof: tagad viņš (ein neugeborenes Kind)
tâ mokurē; vē̦lāk laidīs ruokas pa gaisu.

Avots: EH I, 827

mur̂dzinât Blied., [Erlaa, Jürg., mur̃dzinât N.] Peb., C., Wolmarshof, Salis, Karls.], mur̂dzît [auch Nötk., PS., C., Jürg.], -u od. -ĩju, -ĩju Stn., Dnt., tr., quetschen, knautschen, quälen (namentlich kleine Tiere): kaķis murdzina peli. [bē̦rns mur̂ga kaķi C., PS.] bē̦rni mīl mur̂dzīt ² [Salisb.] mazus luopiņus Dnt. sāk viņš mani murdzināt BW. 6568. [nemùrdzini ² (wecke nicht) bē̦rna! Lös.] par velti man būtu viņu murdzīt au gša, vergebliche Mühe hätte ich, ihn aus dem Schlaf zu rütteln Seib. [kuo viņš tuos ļaudis mur̃dzina? C. (lässt lange warten od. quält unnütz arbeiten lassend). Zu murgt.]

Avots: ME II, 668

murķīt,

1) durch böse Konstellation verderben
L.;

2) durch Einweichen verderben
od. besudeln St.;

3) nicht in Ruhe lassen;
"murdzīt."

Avots: ME II, 670

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

nùožur̃gât, nùožurdzît, tr., in Schweiss bringen, abarbeiten, abquälen: zirgus Kand. zirgi kâ kaķi nuožurdzīti Sil. Refl. -tiês, sich abquälen, sich abmühen.

Avots: ME II, 894

samurdzinât, samurdzît, tr., zerquetschen, zerdrücken, zerknautschen: viņš (= lācis) me̦tas medniekam virsū, lai tuo krietni samurdzītu JR. III, 39.

Avots: ME II, 690

spurdze,

1) das Hopfenköpfchen
Hug., Oppek. n. U., (mit -ur̃ ) Nigr., Wandsen, Katzd.; das Blütenkätzchen, Weidenkätzchen Dr.: ziedu spurdzītes Konv. ² 1069. lai apiņiem augtu lielas spurdzes LP. V, 23;

2) Demin. spurdzīte N.-Bartau n. U., eine glänzende Blase
Biel. n. U.; zīlītēm, spurdzītēm ("?") mans zīļu vaiņadziņš BW. 24249, 7;

3) die Locke:
sīku spurdžu (Var.: spruogu) man matiņi BW. 5479, 2 var.;

4) Flossfeder
Oppek. n. U.;

5) Kätzchen:
putekļu spurdzes Konv. 1532;

6) "?": vārti ze̦lta spurdzītēm Mag. XX, 3, 180;

7) spur̃dze le̦dū, die Gesammtheit der durch einen Schlag verursachten feinen Risse im Eise
Dunika;

8) eine Kokarde an der Mütze
Dunika, Nigr.;

9) "?" : aizspurdza kâ spur̂dze ² Bauske. Zur Bed. vgl. spruoga. Wenigstens in den Bedd. 1, 3 4 nebst spurga(s) 6, spurgala 2 zu li. spurga Tiž. I, 226 "Hopfenköpfchen",
spurgas "Pllanzenauge", spurgana "Trageknospe", ai. sphūrjati "bricht hervor", av. sparǝγa- "Spross", gr. σπαργᾶν "strotzen", an. sparkr "lebhaft" u. a., s. Bezzenberger BB. XVII, 214, Trautmann Wrtb. 277, Walde Vrgl. Wrtb. II, 673 f. - In der Bed. 2 vielleicht zu spurga 3.

Avots: ME III, 1030

stàipît: s. (mit ài ² ) salmus, atzīmējuot birzumu platumu sēšanai Saikava. s. (mit aî ² "žņurdzīt" ) sunīti AP. Refl. -tiês: salmi, dzijs u. c. var s. (mit ài ² ) Saikava. kuo tu staîpais ² ar tuo nastu? vai nevari pagaidīt, kamē̦r paceļu? AP. kad ē̦d, tad nevar s. (mit ai ) Frauenb. negrib ar cūkām stàipēties ² (Schweine wider ihren Willen zum Teich schleppen) Kaltenbr. ‡ Subst. stàipījumuos (acc. s.), beendetes Sichstrecken: tas jums par s. un vārduošanu P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH II, 569

uzmurdzinât Salis, uzmurdzît AP., Golg., aufwecken: uzmurdzināt (uzmurdzīt) kuo nuo miega. uzmurdzināja apmieguojušuos... Pēteri Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 595.

Avots: ME IV, 361

vengre, die Ranke: tautas krāpšu tiltu taisa nuo apeņu vengrītēm (Var.: stīdziņām, spurdzītēm u. a.) BW. 13640 var. Wohl als ein Kuronismus zu li. vingis "eine Krümmung", véngti "meiden", ahd. winkil "Winkel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 260).

Avots: ME IV, 537

žņur̂dzît Mar. n. RKr. XVII, 130, Adl., A. - Laitzen, AP., Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kalz., KatrE., Kegeln, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, (mit ur̂ ² ) Mesoten, -gu, od. -dzu, -dzĩju, stark drücken Oppek. und Peb. n. U., würgen, quälen Laud., Memelshof, Wessen: žņurdzīt kaķi. sākusi šuo spaidīt... un žņurdzīt Anekd. IV, 40.

Avots: ME IV, 826

žur̃kstêt Adiamünde, A. - Ottenhof, AP., C., Ruj., (mit ur̂ ) C., Erlaa, Saikava, Selsau, Sessw., (mit ùr ² ) Sessw., -u, -ẽju, = čur̃kstêt 1: ūdens te̦k žurkstē̦dams Adiamünde. avuotiņš žurkst (sprudelt murmelnd aus der Erde hervor). urdzīte te̦k žurkstē̦dama Saikava. upīte te̦k žur̃kstē̦dama C. uzminuot ar kāju (pļavā), ūdens nāk laukā, ka žur̂kst vien C. pavasarī visas malas žurkst Erlaa, Selsau. žagari de̦g, ka žur̃kst (prasselt) vien A. - Ottenhof.

Avots: ME IV, 834

žurnît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) = žulnît 1, (eine weiche Masse) mit einem stumpfen Messer schneiden Bers., Dunika, Erlaa, Fehsen, Lubn., Setzen, (mit ur̃ ) Wandsen, (mit ur̂ ) Arrasch, (mit ùr ² ) Lubn., Prl., Selsau, (mit ur̂ ² ) N. - Bartau: mazais Reinītis žurnīja tētem striķus pušu Krišs Laksts 76;

2) kauen
Kosenhof, Wid.;

3) drücken, würgen, quetschen, knautschen, (aus)ringen
(mit ur̂ ) C., Jürg., KatrE., Laitzen, Lettihn, Mahlup, Mar., Schujen, (mit ur̂ ² ) Bauske, (mit ùr ² ) Lubn., Saikava, Selsau; "staipīt, murdzīt kaut kuo (pa slapjumu)" Vīt.: suns sāka kaķi žurnīt Saikava. kaķis žurnī peli Mar. n. RKr. XV, 146, A. - Laitzen, Kosenhof, Odsen, N. - Schwanb., žurnī drēbes (d. h. Wäsche)! ebenda. kuo tu tuo bē̦rnu tik daudz pa klēpi žurnī? Mahlup. sivē̦ni žurna (saugen) cūku Vīt.

Avots: ME IV, 834, 835