Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urdzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urdzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

aizmurdzināt

àizmur̃dzinât bē̦rnu gulêt Trik., ein Kind zum Schlafengehen nötigen (perfektiv).

Avots: EH I, 40


apmurdzināt

apmurdzinât Trik. (mit ur̂ ), Wolmarshof (mit ur̃ ), apmur̂dzît Trik., wiederholt knautschend indolent (schlaff, energielos) machen: apmurdzīts kaķis peļu neķeŗ.

Avots: EH I, 103


atmurdzināt

atmurdzinât, tr., mit grosser Mühe zur Besinnung bringen: tas viņu atmurdzināja un veda pie samaņas A. XII, 736.

Avots: ME I, 179


izmurdzināt

izmurdzinât Trik., (im Schlaf) irgendwie behelligend (störend) aufwecken: i. bē̦rnu nuo miega.

Avots: EH I, 467


murdzināt

mur̂dzinât: auch Trik., (mit ur̃ ) Seyershof; "nelikt mieru" (mit ur̂ ) Saikava. ‡ Refl. -tiês (mit ur ) Wessen, schläfern.

Avots: EH I, 833


murdzināt

mur̂dzinât Blied., [Erlaa, Jürg., mur̃dzinât N.] Peb., C., Wolmarshof, Salis, Karls.], mur̂dzît [auch Nötk., PS., C., Jürg.], -u od. -ĩju, -ĩju Stn., Dnt., tr., quetschen, knautschen, quälen (namentlich kleine Tiere): kaķis murdzina peli. [bē̦rns mur̂ga kaķi C., PS.] bē̦rni mīl mur̂dzīt 2 [Salisb.] mazus luopiņus Dnt. sāk viņš mani murdzināt BW. 6568. [nemùrdzini 2 (wecke nicht) bē̦rna! Lös.] par velti man būtu viņu murdzīt au gša, vergebliche Mühe hätte ich, ihn aus dem Schlaf zu rütteln Seib. [kuo viņš tuos ļaudis mur̃dzina? C. (lässt lange warten od. quält unnütz arbeiten lassend). Zu murgt.]

Avots: ME II, 668


nomurdzināt

nùomurdzinât (unter nùomur̂dzît): puikas suni nuomur̃dzinās Seyershof.

Avots: EH II, 70


pamurdzināt

pamur̃dzinât: "nelikt mierā" (mit ur̂) Saikava: pamurdzeni vien! gan piecelsies.

Avots: EH II, 158



samurdzināt

samurdzinât, samurdzît, tr., zerquetschen, zerdrücken, zerknautschen: viņš (= lācis) me̦tas medniekam virsū, lai tuo krietni samurdzītu JR. III, 39.

Avots: ME II, 690


saspurdzināt

saspurdzinât, tr., aufrütteln, zurechtzausen: papugailis saspurdzina savas spalvas U. b. 95, 13.

Avots: ME III, 744


spurdzināt

spurdzinât, Refl. -tiês: "lē̦kāt uz augšu un lejü Iw.

Avots: EH II, 564


spurdzināt

spurdzinât,

1) glänzende Blasen aufwerfen
U.: ai, menciņ, ze̦ltspārnīti, kam spurdzini jūriņā? BW. 30694; aus dem Munde sprudeln machen oder spritzen: spur̂dzināt 2 ūdeni Bauske. spur̂dzināt 2 ūdeni meitenēm virsū Nigr., (mit ùr 2 ) Gr.-Buschhof;

2) = (s)purinât Oppek. n. U. Refl. -tiês, zappeln, sich abquälen Ar.; "purināties": baluoži ūdenī spur̃dzinâs Bershof. Woht zu spurgt I 2.

Avots: ME III, 1031


urdzināt

I urdzinât, = urdzêt (?): ūdens ... urdzina tik intimi, kâ tikai samīlējušies bē̦rni var K. Strāls Latv. 1906, liter. Bellage v. 17. November. avuotiņš, kas burbuļuo un urdzina, nuo kalna lejup duodamies Pērkondēls.

Avots: ME IV, 304


urdzināt

II urdzinât Dr., bestürmen, überlaufen; vgl. urdinât.

Avots: ME IV, 304


uzmurdzināt

uzmurdzinât Salis, uzmurdzît AP., Golg., aufwecken: uzmurdzināt (uzmurdzīt) kuo nuo miega. uzmurdzināja apmieguojušuos... Pēteri Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 595.

Avots: ME IV, 361


uzspurdzināt

uzspurdzinât, emporschwirren machen: suns uzspurdzināja baru irbju Nigr.

Avots: ME IV, 383


zurdzināt

zurdzinât, = zurinât 1 (?): tavu sievu me̦lni kaķi aizceplī zurdzinā Tdz. 58836.

Avots: EH II, 812