Paplašinātā meklēšana

àizmur̂kš(ķ)êtiês, etwas murmeln. Tirs., AP., JK., Spr.

Avots: ME I, 42

‡ àizspur̃kšêt, (Siuxt) àizspur̃kšķêt, = ‡ àizspurgt: tas aizspurkš (nuo Lizda) pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80.

Avots: EH I, 51

atpļur̂kšêt ² Dunika, Rutzau, schwatzend, faselnd erwidern: nesadzirdēju, kuo viņa tur atpļurkšēja.

Avots: EH I, 159

‡ bļurkšêt,

1) = ‡ bļurbêt 1 PV.: pa murduoksni ejuot žļudz un bļurkš;

2) undeutlich sprechen, lallen (wie Besoffene es tun)
Fest. (mit ur̂);

3) Unsinn schwatzen
Ar.

Avots: EH I, 234

bur̃kšêt (unter bur̃kšķêt),

1): auch Seyershof.

Avots: EH I, 254

‡ čur̃kšêt Salis, čur̃kstêt 2: suņam čurkš vē̦dars.

Avots: EH I, 297

ìegur̂kšêtiês: = iegurkstêtiês 2 Ruj. (mit ur̂ ² ).

Avots: EH I, 515

[ìegur̂kš(ķ)êtiês Bers. u. a., = iegurkstêties.]

Avots: ME II, 20, 21

izgurkšêt, quarrend, röchelnd hervorbringen: "dziesma beigta", viņš izgurkšēja Kleinb.

Avots: ME I, 742

‡ izpļurkšêt, ausschwatzen Jürg.: kalpa sieva visu bija izpļur̂kšējuse ² Dunika.

Avots: EH I, 474

‡ izspurkš(ķ)êt, heraus-, hinausschwirren: nuo čaumalas izspurkš ... taurenis Ezeriņš Leijerk. I, 264. (atbraucēji) izspurkšķējā pa visiem vējiem Brigadere Daugava 1928, S. 16.

Avots: EH I, 482

‡ izurkšêt Warkl., =izur̃kšņât 2.

Avots: EH I, 492

kurkšêt (unter kur̃kstêt): auch (mit ur̃ ) Roop n. FBR. XV, 155,

1): kunnas kur̂kš ² Seyershof.

Avots: EH I, 678

ļurkšêt (unter ļur̂kstêt): mit ur̂ Fest.;

2): undeutlich sprechen
(mit ur̂ ² ) Orellen;

3): bellen
(mit ur̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 775

mur̂kšêt ² (unter mur̂kstêt): undeutlich sprechen Orellen, N.-Salis; im Schlaf sprechen; "murdēt, murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; Unsinn schwatzen (mit ur̂ ² ); in den Bart brummen (mit ur̃ ) Lems.

Avots: EH I, 833

‡ nùoburkšêt, Perfektivform zu bur̃kšêt 1: šī tâ vie[n] nuoburkšē[ju]si: "burr! burr! burr!" Pas. XII, 116 (aus Serbig.).

Avots: EH II, 35

‡ nùoplurkšêtiês, ein Schallverbum: mednis aizskrien, ka spārni vie[n] nuoplarkšas Pas. XII, 285.

Avots: EH II, 77

‡ nuošpur̃kšêt Frauenb., = nùošpur̃kstêt: tur irbes nuošpurkšēja.

Avots: EH II, 98

‡ nur̃kšêt, -u, -ēju.

1) schnurren:
kaķis, kad me̦tas uz mieru gulēt, sāk n. Seyershof;

2) "ļauni lamāties zem sevis" Seyershof; leise und undeutlich sprechen, murmeln
Lems.: nav ne˙kāda pretī nurkšēšana! jāiet vien un jāstrādā; faseln Lems.

Avots: EH II, 29

ņurkšêt (unter ņur̂kstêt),

1): knurren (von Hunden)
Orellen (mit ur̃); "raudāt" (von Tierjungen, z. B. Ferkeln) Salis (mit ur̃); viņš (ein Knabe) ņurkšēja, trinās un sniedzās ar ... ruoķelēm augšup Jauns. Augšz. 102.

Avots: EH II, 116

‡ papļur̂kšêt ² Dunika, = izpļãpât: kas viņai tuo papļurkšējis?

Avots: EH XIII, 164

plurkš(ķ)êt, s. pļurkšêt.

Avots: ME III, 358

pļurkš(ķ)êt, s. pļurkstêt.

Avots: ME III, 374

pur̂kšêt: ve̦lk pa granti tuoveri, ka pur̃kš vien Seyershof; "= spurkšķēt" Wessen.

Avots: EH II, 328

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt ² ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418

‡ sabļur̃kšêt Frauenb., = samùldêt.

Avots: EH II, 397

samur̂kšêt ² , undeutlich zusammenreden, -schwatzen: s. visādus niekus Dunika.

Avots: ME II, 690

sapļurkšêt (unter sapļukstêt),

1): auch (mit ur̂ ² ) Dunika.

Avots: EH XVI, 438

smur̃kšêt Karls., -u, -ẽju,

1) schnarren (von der Spule)
W.-Livl. n. U.;

2) vom Geräusch, welches ein
smurkšis I macht U.;

3) verhalten lachen
Salis (mit ur̂ ² ), Ruj. (mit ur̃).

Avots: ME III, 970

‡ šmur̃kšêt Salis, ein Schallverbum: sivē̦ni skrien, ka šmurkš vien.

Avots: EH II, 650

‡ šnur̂kšêt ² Salis "nīkt, vārgt".

Avots: EH II, 651

spur̃kšêt,

1): putns spurkš (iztraucē̦ts sāk laisties) Salis, Seyershof. ratiņš spurkš Seyershof. dzirdēja jaunuo bēri spurkšam ... uz māju Aps. Raksti I ² , 138. "spurkšķējis" ME. III, 1032 zu ersetzen durch "spurkšējis";

2): zirgs spur̃kš Seyershof.

Avots: EH II, 565

spur̃kšêt Karls., spurkšêt U., spurkšķêt U., -u, -ẽju,

1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;

2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;

3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.

Avots: ME III, 1032, 1033

turkšêt, -u, -ẽju,

1) tūrkšêt ² Domopol, turškāt N.-Schwanb., turkšķêt ebenda "brummen": vardes pavasarī turkš Domopol; zemes vēzis turšk N.- Schwanb. neturkš spuolīte bez skriemisteņa BW. 24610, 6;

2) turkšêt Vīt., (mit ur̂ ) Alswig, (mit ùr ² ) Domopol, Lubn., N.-Schwanb., turkšķêt Domopol, turšķêt Vīt., viet sprechen, schwatzen: kuo tur tik daudz turkši, kâ turšķis! Vīt.;

3) "Durchfall haben"
N.- Schwanb.: bē̦rnam vēderiņš turkš.

Avots: ME IV, 272

ur̃kšêt: auch Salis; kuo tu cauru dienu urkši (zankst) kâ cūka? ebenda.

Avots: EH II, 715

ur̃kšêt, -u, -ẽju Arrasch, Jürg., Karl., Salisb., Segew., Wolmarshof, (mit ùr) PS., (mit ur̂ ) C., Schwanb., (mit ur̂ ² ) Dunika, grunzen N.-Peb., U.: sivē̦ni snauž un urkš Poruk III, 66. cūkas urkš MWM. 1898, S. 547. Refl. -tiês, gegen einander knurren oder murren: cits uz citu urkšas Biel. n. U. Zu urkstêt.

Avots: ME IV, 306

uzspurkš(ķ)êt, aufflattern, emporschwirren: putni uzspurkš(ķ)ēja gaisā.

Avots: ME IV, 383

vurkšêt, s. vurkšķêt.

Avots: ME IV, 676

zlur̂kšêt ² Lems., = zlankšêt 1: ūdens zābakuos zlurkš. kad kāja mūk ūdeņainā vietā, tad ūdens zlurkš.

Avots: EH II, 811

‡ žļur̂kšêt ² Dunika, = žļurkstêt I: slapjas kājas žļurkš.

Avots: EH II, 820

žmurkšêt Nötk., = žmurkstêt 1 (vom Geräusch eines kreisenden Körpers).

Avots: ME IV, 822