Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urkšt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urkšt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

aizsvurkšt

‡ àizsvurkšt,

1) einen knurrenden Laut von sich geben (?):
suns... aizsvurkše un iekuode bē̦guošam sle̦pkavai kājā Pas. I, 260;

2) schwirrend hin-, wegfliegen
Festen.

Avots: EH I, 54

izpurkšt

izpùrkšt 2 , ‡

2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).

Avots: EH I, 475

izpurkšt

izpùrkšt, intr., wirr, zerzaust werden: man mati guluot izpurška Mar. n. RKr. XV, 116.

Avots: ME I, 786

murkšt

‡ *II mur̂kšt, zu erschliessen aus pamur̂kšt.

Avots: EH I, 834

ņurkšt

‡ ņur̂kšt 2 , -šu AP., schnurren (?): kaķis ņurkšdams vien ē̦d.

Avots: EH II, 116

pamurkšt

[pamur̂kšt, brummend, undeutlich sagen: pamurkša kādus vārdus un apklusa Lis.]

Avots: ME III, 74

purkšt

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

purkšt

I pur̂kšt 2 (so zu lesen!): auch (mit ùr 2 ) Auleja, Bērzgale: zirgs - naktī braucuot, uz ceļa kuo bīstamu ieraudzījis - sāka smagi p. (mit ùr 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 328

purkšt

‡ II pùrkšt 2 Bērzgale "?": matus p. - Vgl. auch izpùrkšt.

Avots: EH II, 328

saspurkšt

saspùrkšt, (aus dem Munde) bespritzen: drēbnieks saspurkša drēbi ar ūdeni C.

Avots: ME III, 744

spurkšt

spùrkšt: vāvere spurkšusi un šķaudījusi Pas. VII, 471.

Avots: EH II, 565

spurkšt

spùrkšt C., spurkšu, prusten: spurkšdams uz kluona izle̦c . . . runcis Ezeriņš Leijerk. I, 273. briežu māte . . . sirdīgi šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāštm Upīte Medn. laiki. tas sāk jau krākāt un spurkšt A. v. J. 1898, S. 16. Vgl. spurkt und purkšt.

Avots: ME III, 1033

svurkšt

‡ *svurkšt, zu erschliessen aus ‡ àizsvurkšt.

Avots: EH II, 621

turkšt

‡ tùrkšt 2 , -šu Auleja "rūkt": kad pārsildīts zirgs padzēris salta ūdiņa, turkš vē̦de̦rs; "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 35.

Avots: EH II, 705

urkšt

urkšt: auch (mit ùr 2 ) Auleja.

Avots: EH II, 715

urkšt

urkšt knurren: suns urkšdams... kuodīja L. W. 1922, I, 2. Subst. urkšējs "?": dzirdēju tikai urkši, bet paša urkšēja neredzēju Vīt.; grunzen: cūka ùrkša C.

Avots: ME IV, 306

vurkšt

vùrkšt 2 : auch Skaista.

Avots: EH II, 799

vurkšt

vùrkšt 2 Warkh., knurren, brummen: kad (suns) pamana kaķi, tūleņ vurkšdams virsā skrien Pas. I, 312 (aus Bolwen). staigā vurkšdams (verschiedene Töne hervorbringend) N.-Peb. Vgl. urkšt.

Avots: ME IV, 676

Šķirkļa skaidrojumā (3)

čurks

čur̃ks! Interj., das Fliessen einer Flüssigkeit bezeichnend: pārsita pakausi, iztecēja asinis čurks LP. V, 98. [Vgl. li. čiurkšt.]

Avots: ME I, 422

čurksis

čur̃ksis, čur̃kslis, Hausschwalbe (hirundo urbica) Nigr., Kand.; zemes č., Ufer-, Wasser- od. Erdschwalbe (hirundo riparia). [Vgl. li. čiurkšti "zwitschern".]

Avots: ME I, 422

purkšēt

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt 2 ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418