Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urma' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urma' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)

burmanis

burmanis, der Gaukler, Taschenspieler; zu bur̃t.

Avots: ME I, 354


burmaņot

burmaņuôt, Gaukelei, Taschenspielerkünste trieben Wid.

Avots: ME I, 354


čurma

čurma, ‡

2) "?": tāda č. (gemeint ist der Hodensack)
pakaļā BW. 34812, 1.

Avots: EH I, 297


čurma

čur̃ma C., auch čurms Druw., die Menge, Schar, der Haufe; čurmu čurmām, durcheinander: juku jukām, čurmu čurmām A. XII, 334. egles, saspiedušās čurmās, lūkuojās pa luogu istabā MWM. X, 249. japāņi salasījās čurmā B. Vēstn. čūskas guļ arī čurmiņuos.

Avots: ME I, 423


kurmains

kur̃maîns, an Maulwürfen reich: k. gads AP. k. tīrums Warkl.

Avots: EH I, 679


kurmana

kurmana, gew. Pl. kurmanas, ein Schlitten mit weitem Umlaufe, Korbe Lasd., Mat.

Avots: ME II, 323



murma

murma,

1) [?]"das unklare, schlammige Wasser im Teich oder in der Flachsweiche"
Apšciems: vai murmā zivis dzīvuo?

[2) mur̃ma, jem., der undeutlich spricht od. murmelt
Grünh.].

Avots: ME II, 670



ņurmas

ņurmas, das Maul: es tev duošu pa ņurmām Siuxt.

Avots: ME II, 907


pumpurmaizīte

pumpurmaizīte Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231, ein Gericht aus Brot, Wasser und Zucker (auch: bigũzis).

Avots: EH II, 325


purmala

purmala, purmale, purmalis, purmãlis C., = purvmala, der Rand des Morastes, die Gegend am Moraste: ariet, muni bāleliņi, visas purva purmalītes! BW. 27933. kuo tie mūsu suņi rēja, gar purmali staigādami? 23509, 2. visas tautu purmalītes sīkajām skaidiņām 30251. purmalīša arājam dancuotāja kumeliņš 29979. pirms apsītes atsarks purmalā A. XXI, 438.

Avots: ME III, 418


purmalietis

purmaliẽtis (f. - iẽte ), = purvmaliẽtis, ein am Morastrande Wohnender: pirkstainīšus vien adīju, kunga dē̦lu gaidīdarna; ve̦lns atnesa purmalieti dubļainām kājiņām BW. 7291, I var.

Avots: ME III, 418


purmalis

purmalis,

1): auch (mit ùr 2 ) Atašiene n. Fil. mat. 102.

Avots: EH II, 328


purmalis

purmalis,

1) s. purmala;

2) ein am Morastrande Wohnender
U.

Avots: ME III, 418


purmalnieks

purmalniẽks (f. -niẽce), = purvmalniẽks, ein Bewohner des Morastrandes: šaipus pur[v]a es dziedāju, viņpus pur[v]a atskanēja; vai tādēļ gadījās purmalnieka arājiņš? BW. 376, 3 var.

Avots: ME III, 418


skurma

‡ *skurma od. *skurms "bars": ļaudis sagājuši skurmā Grawendahl. Vgl. kùrms.

Avots: EH II, 516


skurma

skurma, der Ärger, die Wut Wid.; vgl. skurîgs.

Avots: ME III, 906


skurmains

skurmaîns, ärgerlich, wütend Wid.

Avots: ME III, 906


sturmains

sturmaîns,

1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;

2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.

Avots: EH II, 596


sturmains

sturmaîns,

1) stürmisch
U.,

2) launisch:
sturmains cilvē̦ks Biel. n. U.

Avots: ,


šurmaka

šurmaka,

1) comm., einer, der sehr nass geworden
U.;

2) = skuotelis U. (in Livl, unbekannt).

Avots: ME IV, 106


sviesturmaize

sviêstur̃maîze 2 Grenzh. n. FBR. XII, 24, Butterbrot.

Avots: EH II, 621


urma

urma "?": tur bij ciemiņi ar urmām sabraukuši A. v. J. 1901, S. 769.

Avots: ME IV, 307


urmaka

ur̃màka (unter ur̃maka): (mit ā) Waidau.

Avots: EH II, 715


urmaka

ur̃maka Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adsel, ur̃màka Wolm., comm., = uzmāka, ein aufdringlicher Mensch (od. ein solches Tier): ja tu, urmaka, neatstāsies, tad duošu par ausi! Plm. n. RKr. XVII, 84.

Avots: ME IV, 307

Šķirkļa skaidrojumā (29)

aplidināt

aplidinât oder apliduôt, umflattern, umschwärmen: tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916. viņu apliduoja ve̦se̦ls bars karstu pielūdzēju. liegs sārtums apliduoja Emmas apaļuos vaidziņus Laps. 90; B. Vēstn. apliduotājs, der Verehrer, Anbeter, Courmacher: viņai bija daudz apliduotāju A. XVII, 709.

Avots: ME I, 101



bane

bane (s. auch unter banīte),

1): eine hohe, turmartige Kopfbedeckung aus dünnem, gestärktem Stoll, die früher von Frauen beim Kirchgang getragen wurde
Orellen;

2) eine turmartige, mit dem Sclrornstein verbundene Höhlung über der Ofenöffnung, wo die mit dem Rauch hinausgetragenen Funken zum Ersticken kommen
Orellen.

Avots: EH I, 204


bucene

I bucene,

3): auch Alschw., Dond., Iw., Kurmalen, Rawen;

4) ein sehr hartes Sumpfgras
Frauenb.

Avots: EH I, 248


dankars

I dankars, der Hofmacher, Kurmacher: kuo, puisīti, tu duomāji, visu meitu brūtgāniņ? ej ellē mālus mīt, man dankara nevajaga Naud. [Vgl. dankuôtiês.]

Avots: ME I, 438


grābs

I grābs [wohl aus grābis?],

1) ein Zugreifer, ein Dieb ;

2) wer eine neue Arbeit anfängt, ohne die angefangene beendet zu haben ;

3) ein Kurmacher,
"kas ar jaunām meitām ķircinās, grābstās" Bers. N. A. XIII, 252.

Avots: ME I, 643


kadiķis

kadiķis [Budberg, Kurs., Jakobshof, Stelp., Lesten, Neuenburg, Matk., Pastenden, Schnehpeln, Rahwen, Turlau, Durben, Gramsden, Kalleten, Krohten, Nurmh., Lipsthusen, Sehmen, Grendsen (bei Tuckum), Senten, Frauenb., Danken, Wandsen, Lubbessern, Hasenp., Appricken, Annenhof (Kurl.), Behrshof, Blieden, Fockenhof, Bixten, Behnen, Zeezern, Doben, Doblen, Siuxt, Ellei, Annenburg, Garrosen, Ekau, Mitau, Bergfried, Kandau, Hofzumberge, Würzau, Autz, Sessau, Misshof, Mesoten, Grenzhof, Prawingen, Remten, Spahren, Schlampen, Stenden, Wormen, Planetzen, Kurmalen, Stuhrhof, Setzen, Swethhof, Schönberg, Grünhof, Samiten, Tuckum, Tittelmünde, Wilzen, Weitenfeld, Waldegahlen, Neugut, Wolgunt, A. - Rahden in Kurl. und Kokn., Arrasch und Lös. in Livl.], der Wacholder. [Aus nd. Kaddik; vgl. Thomsen Beröringer 176 und Berneker Wrtb. I, 467. Anderswo dafür paeglis od. ērcis.]

Avots: ME II, 131, 132


kākslis

kākslis, kāksle L., [Manz. Lettus],

1) der Adamsapfel; der Kropf
L., St. u. Biel., Oppek. n. U.: dziedzeris, kas pie cilvē̦ka dažkārt sapampst, tâ ka ruodas tâ sauktais gurklis jeb kākslis;

[2) kâksle 2 Hasenp., die Gurgel, der Schlund:
visu šim nesaņķim vajag iegrūst kākslē;]

3) ein ausgehungerter Mensch, ein Gourmand, Feinschmecker
Bers. n. A. XV, 2, 237.

Avots: ME II, 190


kurzulis

III kurzulis,

1) = urmana">kurmana, ein Schlitten mit einem Korbe: aizjūdz zaķi kurzulī BW. 25151, 1;

[2) kùrzulis 2 Golg., N. - Schwanb., ein Korb;
kur̂zuls Jürg., ein Korb aus Reisig. Vgl. kurza].

Avots: ME II, 327


ķurzulis

ķurzulis,

1) ein Korb,
[ķur̃zuls Jürg., ein Korb aus Reisig]: es izgrābju katru rītu tādu ķurzuli uogļu Plm., Mat.;

2) = urmana">kurmana Mat.;

[3) in Nötk. = kurzulis II].

Avots: ME II, 392


lagzda

lagzda [N. - Bartau, Ober - Bartau, Dunika, Schwarden, Kegeln, Daugeln, Tummen, Schnehpeln, Tadaiken, Pormsaten, Perkunen, Aistern, Lipsthusen, Vaddaxt, Senten, Kurs., Planetzen, Wormen, Kurmalen, Grikken, Wahnen, Gaweesen, Angern, Nogallen, Dond., Selg., Wandsen], [lagzds [Paddern, Lubessern, Lautb.], lagzde [apr. laxde] Mag. IV, 2, 65, gen. pl. lagžu BW. 29316, der Haselnusstrauch (corylus avellana): liepa auga ar uozuolu vienā lagzdu (Var.: lagzdas, lazdas, le̦gzdu, le̦zdu, lagžu 29316) krūmiņā BW. 22418. [Vgl. lazda und FBR. V, 172 f.]

Avots: ME II, 399


laiža

laĩža [auch PS., Dond., Lautb., Karls.], làiža C., comm.,

1) der Lecker
PS.: vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681;

2) der Gourmand, Feinschmecker, der Schlecker
Lind.; kreima, piena, puoda laiža,

a) der Zeigefinger
Schwanb., Mat.;

3) der Lecker, Schmeichler, Kriecher:
saimnieka laiža Purap.: pakaļas laiža, Arschlecker.

Avots: ME II, 415


ligzda

ligzda [Arrasch, Pampeln, Gudenieki, Steden, Wadsen, Dond., Matkuln, Memelshof, Schwitten, Schnehpeln, Turlau, Gaiken, Planetzen, Kremon, Sunzel, Wormen, Kurmalen, Morizberg], ligzds, das Vogelnest: sīki putni ligzdu dara (Var.: taisa; ibid. ligzdu griezt, vīt) BW. 4478. jautra, jautra lakstīgala, ligzdiņš zara galiņā BW. 9216. Sprw.: nuo ligzdas var redzēt, kāds putniņš iekšā. S. lizds.

Avots: ME II, 466


lukta

lukta, lukts, -s,

1) der Bodenraum über der Dreschtenne, bestehend aus Brettern, die auf den Querbalken liegen
Golg., Mar.; auch die Darrbalken: piepēži piebrūk pilna rija ar ve̦lniem, nuo kuŗiem ve̦cākais uzkāpa uz ārdiem - luktām JK. V, 36;

2) die Hühnerstange (= lakts) Kand.;

3) ein Gerüst, darauf man auf Bären lauert; eine erhöhte Stelle zum Stehen od. Schlafen
St., U.;

4) ein Regal, auch ein Schränkchen in der Dreschtenne, wo der
lukturis (Leuchter) sich befindet U.;

5) die Emporkirche, das Chor
[Wolm., Ronneb.]: kad citi dziedāja nuo luktīm svē̦tas dziesmas... MWM. VI, 323;

6) ein turmartiges Gerüst:
ē̦kas galā paceļas lukts jeb tuornītis Lautb. [Aus mnd. rucht "oberes Stockwerk, Bodenraum."]

Avots: ME II, 511


mač

mač (aus maģš), gen, maģa, klein Sarnaten, [Grob., Preekuln, Dunika, N.-Bartau, Ober-Bartau, Alschw., Aistem, Durben, Gramsden, Kurmalen, Paddern, Kalleten, Gaweesen, Medsen, Krotenl, Rutzau, Tadaiken, BW. 2051; 6080; 7364; 16603, 1; s. auch maģš. [Wohl zu got. magus "Knabe", air. mog "Sklave"; zum für dz s. Izgl. Min. Mėn. 1925 II, S. 95 f,l

Avots: ME II, 546


nomelis

I nuomelis,

2): auch Zabeln n. FBR. IV, 64,. Degunen; nav n. labs skalinš Tdz. 55753 (aus Kurmalen). Die Bed. 3 ME. II, 818 ist zu streichen: statt nuomeli spreche man in Bers. nuome̦li, das auf nuomali zurückgeht.

Avots: EH II, 67


ņurināt

ņurinât,

[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];

2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;

3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;

[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;

5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,

[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];

2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;

[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;

4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].

Avots: ME II, 906


pagatavināt

pagatavinât, = pagatavuôt: ar maurāju caurmaisīdams ... mē̦slus pagatavinājis Pēt. Av. IV, 183.

Avots: EH II, 132


pūri

pûŗi 2 Nigr., Dond., Lautb., Selg., Frauenb., Wandsen, Gr.-Essern, LIn., Tr., Bl., Sackenhausen, Dunika, Iw. (in Iw. auch pûri 2 ), Schnehpeln, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Gramsden, Gaiken, Wormen, Kurmahlen, Paddern, Erwahlen, Hasau, Grobin, Kalleten, Gaweesen, Angern, Stenden, Pampeln, Gudenieki, Planetzen, Lipsthusen, pūŗi RKr. XVI, 81, BW. 17019; 25338; 5 var.; 25860, 2, pūri U., pûri 2 Dobl., pūri BW. 24327, 3 (aus Schrunden), 28135, 33623 (li. pūraĩ, mit ũ), pûri Kr., der Winterweizen (in Dunika und Matkuln auch vasaras pūŗi, und kvieši sind da unbekannt): saimniekam izauga raže̦ni pūŗi Dicm. pas. v. I, 75. muļķītis tē̦va pūru (kviešu) lauku sargājis LP. VI, 683. man apnika pie teviņa pūŗu maize, balta māize BW. 19196, 9. Le. pūŗa- für pũra- wohl nach den i̯o-Stämmen kvieši, rudzi, mieži. Zu apr. pure "Trespe", ksl. pyro, serb. pȉr "Spelt", čech. pýr "Quecke", gr. πῡρός "Weizen", ae. fyrs "Quecke", s. Trautmann Wrtb. 232 und Walde Vergl. Wrtb. II, 83.

Avots: ME III, 449, 450



smilkts

smilˆkts 2 Iw., -s, smìlkts 2 , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis 2 Kl., Fehteln, smilˆktis 2 Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smilˆkte 2 Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smilˆktes 2 Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smalˆks.

Avots: ME III, 963, 964


šurms

šur̃ms "?": viņam tāda šurma sieva Gr.Sessau.

Avots: ME IV, 106


torņains

tuõrņaîns, turmartig; mit Türmen versehen: ap tuorņainuo egļu sirmajām galuotnēm Plūd. Rakstn. II, 308.

Avots: ME IV, 286


turņot

tùrņuôt 2 Oppek., einen turmartigen Hauen machen U.: akmiņi tiek turņuoti U.

Avots: ME IV, 272


valks

IV valks,

1): biegsam, elastisch
(mit alˆ 2 ) OB. Vgl dazu E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 753


vilcens

II vil˜ce̦ns: zur Etymologie vgl. E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 782


vingrs

II viñgrs: zur Etymologie s. E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 785


visgarām

vis˙garām, vis˙garēm,

1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;

2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,

Avots: ME IV, 623


zalktis

zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis 2 Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts 2 Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs 2 Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis 2 Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis 2 Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,

1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;

2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;

3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.

Avots: ME IV, 684, 685