Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'urma' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'urma' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)
burmaņot
čurma
čurma
čur̃ma C., auch čurms Druw., die Menge, Schar, der Haufe; čurmu čurmām, durcheinander: juku jukām, čurmu čurmām A. XII, 334. egles, saspiedušās čurmās, lūkuojās pa luogu istabā MWM. X, 249. japāņi salasījās čurmā B. Vēstn. čūskas guļ arī čurmiņuos.
Avots: ME I, 423
Avots: ME I, 423
kurmains
kurmana
kurmans
murma
murma,
1) [?]"das unklare, schlammige Wasser im Teich oder in der Flachsweiche"
Apšciems: vai murmā zivis dzīvuo?
[2) mur̃ma, jem., der undeutlich spricht od. murmelt
Grünh.].
Avots: ME II, 670
1) [?]"das unklare, schlammige Wasser im Teich oder in der Flachsweiche"
Apšciems: vai murmā zivis dzīvuo?
[2) mur̃ma, jem., der undeutlich spricht od. murmelt
Grünh.].
Avots: ME II, 670
ņurmalas
ņurmas
pumpurmaizīte
‡ pumpurmaizīte Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231, ein Gericht aus Brot, Wasser und Zucker (auch: bigũzis).
Avots: EH II, 325
Avots: EH II, 325
purmala
purmala, purmale, purmalis, purmãlis C., = purvmala, der Rand des Morastes, die Gegend am Moraste: ariet, muni bāleliņi, visas purva purmalītes! BW. 27933. kuo tie mūsu suņi rēja, gar purmali staigādami? 23509, 2. visas tautu purmalītes sīkajām skaidiņām 30251. purmalīša arājam dancuotāja kumeliņš 29979. pirms apsītes atsarks purmalā A. XXI, 438.
Avots: ME III, 418
Avots: ME III, 418
purmalietis
purmaliẽtis (f. - iẽte ), = purvmaliẽtis, ein am Morastrande Wohnender: pirkstainīšus vien adīju, kunga dē̦lu gaidīdarna; ve̦lns atnesa purmalieti dubļainām kājiņām BW. 7291, I var.
Avots: ME III, 418
Avots: ME III, 418
purmalis
purmalis
purmalnieks
purmalniẽks (f. -niẽce), = purvmalniẽks, ein Bewohner des Morastrandes: šaipus pur[v]a es dziedāju, viņpus pur[v]a atskanēja; vai tādēļ gadījās purmalnieka arājiņš? BW. 376, 3 var.
Avots: ME III, 418
Avots: ME III, 418
skurma
skurma
skurmains
sturmains
sturmaîns,
1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;
2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.
Avots: EH II, 596
1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;
2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.
Avots: EH II, 596
sturmains
sturmaîns,
1) stürmisch
U.,
2) launisch:
sturmains cilvē̦ks Biel. n. U.
Avots: ,
1) stürmisch
U.,
2) launisch:
sturmains cilvē̦ks Biel. n. U.
Avots: ,
šurmaka
sviesturmaize
urma
urmaka
urmaka
Šķirkļa skaidrojumā (29)
aplidināt
aplidinât oder apliduôt, umflattern, umschwärmen: tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916. viņu apliduoja ve̦se̦ls bars karstu pielūdzēju. liegs sārtums apliduoja Emmas apaļuos vaidziņus Laps. 90; B. Vēstn. apliduotājs, der Verehrer, Anbeter, Courmacher: viņai bija daudz apliduotāju A. XVII, 709.
Avots: ME I, 101
Avots: ME I, 101
arķis
bane
bane (s. auch unter banīte),
1): eine hohe, turmartige Kopfbedeckung aus dünnem, gestärktem Stoll, die früher von Frauen beim Kirchgang getragen wurde
Orellen; ‡
2) eine turmartige, mit dem Sclrornstein verbundene Höhlung über der Ofenöffnung, wo die mit dem Rauch hinausgetragenen Funken zum Ersticken kommen
Orellen.
Avots: EH I, 204
1): eine hohe, turmartige Kopfbedeckung aus dünnem, gestärktem Stoll, die früher von Frauen beim Kirchgang getragen wurde
Orellen; ‡
2) eine turmartige, mit dem Sclrornstein verbundene Höhlung über der Ofenöffnung, wo die mit dem Rauch hinausgetragenen Funken zum Ersticken kommen
Orellen.
Avots: EH I, 204
bucene
I bucene,
3): auch Alschw., Dond., Iw., Kurmalen, Rawen; ‡
4) ein sehr hartes Sumpfgras
Frauenb.
Avots: EH I, 248
3): auch Alschw., Dond., Iw., Kurmalen, Rawen; ‡
4) ein sehr hartes Sumpfgras
Frauenb.
Avots: EH I, 248
dankars
I dankars, der Hofmacher, Kurmacher: kuo, puisīti, tu duomāji, visu meitu brūtgāniņ? ej ellē mālus mīt, man dankara nevajaga Naud. [Vgl. dankuôtiês.]
Avots: ME I, 438
Avots: ME I, 438
grābs
I grābs [wohl aus grābis?],
1) ein Zugreifer, ein Dieb ;
2) wer eine neue Arbeit anfängt, ohne die angefangene beendet zu haben ;
3) ein Kurmacher,
"kas ar jaunām meitām ķircinās, grābstās" Bers. N. A. XIII, 252.
Avots: ME I, 643
1) ein Zugreifer, ein Dieb ;
2) wer eine neue Arbeit anfängt, ohne die angefangene beendet zu haben ;
3) ein Kurmacher,
"kas ar jaunām meitām ķircinās, grābstās" Bers. N. A. XIII, 252.
Avots: ME I, 643
kadiķis
kadiķis [Budberg, Kurs., Jakobshof, Stelp., Lesten, Neuenburg, Matk., Pastenden, Schnehpeln, Rahwen, Turlau, Durben, Gramsden, Kalleten, Krohten, Nurmh., Lipsthusen, Sehmen, Grendsen (bei Tuckum), Senten, Frauenb., Danken, Wandsen, Lubbessern, Hasenp., Appricken, Annenhof (Kurl.), Behrshof, Blieden, Fockenhof, Bixten, Behnen, Zeezern, Doben, Doblen, Siuxt, Ellei, Annenburg, Garrosen, Ekau, Mitau, Bergfried, Kandau, Hofzumberge, Würzau, Autz, Sessau, Misshof, Mesoten, Grenzhof, Prawingen, Remten, Spahren, Schlampen, Stenden, Wormen, Planetzen, Kurmalen, Stuhrhof, Setzen, Swethhof, Schönberg, Grünhof, Samiten, Tuckum, Tittelmünde, Wilzen, Weitenfeld, Waldegahlen, Neugut, Wolgunt, A. - Rahden in Kurl. und Kokn., Arrasch und Lös. in Livl.], der Wacholder. [Aus nd. Kaddik; vgl. Thomsen Beröringer 176 und Berneker Wrtb. I, 467. Anderswo dafür paeglis od. ērcis.]
Avots: ME II, 131, 132
Avots: ME II, 131, 132
kākslis
kākslis, kāksle L., [Manz. Lettus],
1) der Adamsapfel; der Kropf
L., St. u. Biel., Oppek. n. U.: dziedzeris, kas pie cilvē̦ka dažkārt sapampst, tâ ka ruodas tâ sauktais gurklis jeb kākslis;
[2) kâksle 2 Hasenp., die Gurgel, der Schlund:
visu šim nesaņķim vajag iegrūst kākslē;]
3) ein ausgehungerter Mensch, ein Gourmand, Feinschmecker
Bers. n. A. XV, 2, 237.
Avots: ME II, 190
1) der Adamsapfel; der Kropf
L., St. u. Biel., Oppek. n. U.: dziedzeris, kas pie cilvē̦ka dažkārt sapampst, tâ ka ruodas tâ sauktais gurklis jeb kākslis;
[2) kâksle 2 Hasenp., die Gurgel, der Schlund:
visu šim nesaņķim vajag iegrūst kākslē;]
3) ein ausgehungerter Mensch, ein Gourmand, Feinschmecker
Bers. n. A. XV, 2, 237.
Avots: ME II, 190
kurzulis
ķurzulis
lagzda
lagzda [N. - Bartau, Ober - Bartau, Dunika, Schwarden, Kegeln, Daugeln, Tummen, Schnehpeln, Tadaiken, Pormsaten, Perkunen, Aistern, Lipsthusen, Vaddaxt, Senten, Kurs., Planetzen, Wormen, Kurmalen, Grikken, Wahnen, Gaweesen, Angern, Nogallen, Dond., Selg., Wandsen], [lagzds [Paddern, Lubessern, Lautb.], lagzde [apr. laxde] Mag. IV, 2, 65, gen. pl. lagžu BW. 29316, der Haselnusstrauch (corylus avellana): liepa auga ar uozuolu vienā lagzdu (Var.: lagzdas, lazdas, le̦gzdu, le̦zdu, lagžu 29316) krūmiņā BW. 22418. [Vgl. lazda und FBR. V, 172 f.]
Avots: ME II, 399
Avots: ME II, 399
laiža
laĩža [auch PS., Dond., Lautb., Karls.], làiža C., comm.,
1) der Lecker
PS.: vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681;
2) der Gourmand, Feinschmecker, der Schlecker
Lind.; kreima, piena, puoda laiža,
a) der Zeigefinger
Schwanb., Mat.;
3) der Lecker, Schmeichler, Kriecher:
saimnieka laiža Purap.: pakaļas laiža, Arschlecker.
Avots: ME II, 415
1) der Lecker
PS.: vēl uotra palika ķērnītes laiža BW. 18681;
2) der Gourmand, Feinschmecker, der Schlecker
Lind.; kreima, piena, puoda laiža,
a) der Zeigefinger
Schwanb., Mat.;
3) der Lecker, Schmeichler, Kriecher:
saimnieka laiža Purap.: pakaļas laiža, Arschlecker.
Avots: ME II, 415
ligzda
ligzda [Arrasch, Pampeln, Gudenieki, Steden, Wadsen, Dond., Matkuln, Memelshof, Schwitten, Schnehpeln, Turlau, Gaiken, Planetzen, Kremon, Sunzel, Wormen, Kurmalen, Morizberg], ligzds, das Vogelnest: sīki putni ligzdu dara (Var.: taisa; ibid. ligzdu griezt, vīt) BW. 4478. jautra, jautra lakstīgala, ligzdiņš zara galiņā BW. 9216. Sprw.: nuo ligzdas var redzēt, kāds putniņš iekšā. S. lizds.
Avots: ME II, 466
Avots: ME II, 466
lukta
lukta, lukts, -s,
1) der Bodenraum über der Dreschtenne, bestehend aus Brettern, die auf den Querbalken liegen
Golg., Mar.; auch die Darrbalken: piepēži piebrūk pilna rija ar ve̦lniem, nuo kuŗiem ve̦cākais uzkāpa uz ārdiem - luktām JK. V, 36;
2) die Hühnerstange (= lakts) Kand.;
3) ein Gerüst, darauf man auf Bären lauert; eine erhöhte Stelle zum Stehen od. Schlafen
St., U.;
4) ein Regal, auch ein Schränkchen in der Dreschtenne, wo der
lukturis (Leuchter) sich befindet U.;
5) die Emporkirche, das Chor
[Wolm., Ronneb.]: kad citi dziedāja nuo luktīm svē̦tas dziesmas... MWM. VI, 323;
6) ein turmartiges Gerüst:
ē̦kas galā paceļas lukts jeb tuornītis Lautb. [Aus mnd. rucht "oberes Stockwerk, Bodenraum."]
Avots: ME II, 511
1) der Bodenraum über der Dreschtenne, bestehend aus Brettern, die auf den Querbalken liegen
Golg., Mar.; auch die Darrbalken: piepēži piebrūk pilna rija ar ve̦lniem, nuo kuŗiem ve̦cākais uzkāpa uz ārdiem - luktām JK. V, 36;
2) die Hühnerstange (= lakts) Kand.;
3) ein Gerüst, darauf man auf Bären lauert; eine erhöhte Stelle zum Stehen od. Schlafen
St., U.;
4) ein Regal, auch ein Schränkchen in der Dreschtenne, wo der
lukturis (Leuchter) sich befindet U.;
5) die Emporkirche, das Chor
[Wolm., Ronneb.]: kad citi dziedāja nuo luktīm svē̦tas dziesmas... MWM. VI, 323;
6) ein turmartiges Gerüst:
ē̦kas galā paceļas lukts jeb tuornītis Lautb. [Aus mnd. rucht "oberes Stockwerk, Bodenraum."]
Avots: ME II, 511
mač
mač (aus maģš), gen, maģa, klein Sarnaten, [Grob., Preekuln, Dunika, N.-Bartau, Ober-Bartau, Alschw., Aistem, Durben, Gramsden, Kurmalen, Paddern, Kalleten, Gaweesen, Medsen, Krotenl, Rutzau, Tadaiken, BW. 2051; 6080; 7364; 16603, 1; s. auch maģš. [Wohl zu got. magus "Knabe", air. mog "Sklave"; zum für dz s. Izgl. Min. Mėn. 1925 II, S. 95 f,l
Avots: ME II, 546
Avots: ME II, 546
nomelis
I nuomelis,
2): auch Zabeln n. FBR. IV, 64,. Degunen; nav n. labs skalinš Tdz. 55753 (aus Kurmalen). Die Bed. 3 ME. II, 818 ist zu streichen: statt nuomeli spreche man in Bers. nuome̦li, das auf nuomali zurückgeht.
Avots: EH II, 67
2): auch Zabeln n. FBR. IV, 64,. Degunen; nav n. labs skalinš Tdz. 55753 (aus Kurmalen). Die Bed. 3 ME. II, 818 ist zu streichen: statt nuomeli spreche man in Bers. nuome̦li, das auf nuomali zurückgeht.
Avots: EH II, 67
ņurināt
ņurinât,
[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];
2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;
3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;
[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;
5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,
[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];
2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;
[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;
4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].
Avots: ME II, 906
[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];
2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;
3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;
[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;
5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,
[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];
2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;
[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;
4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].
Avots: ME II, 906
pagatavināt
‡ pagatavinât, = pagatavuôt: ar maurāju caurmaisīdams ... mē̦slus pagatavinājis Pēt. Av. IV, 183.
Avots: EH II, 132
Avots: EH II, 132
pūri
pûŗi 2 Nigr., Dond., Lautb., Selg., Frauenb., Wandsen, Gr.-Essern, LIn., Tr., Bl., Sackenhausen, Dunika, Iw. (in Iw. auch pûri 2 ), Schnehpeln, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Gramsden, Gaiken, Wormen, Kurmahlen, Paddern, Erwahlen, Hasau, Grobin, Kalleten, Gaweesen, Angern, Stenden, Pampeln, Gudenieki, Planetzen, Lipsthusen, pūŗi RKr. XVI, 81, BW. 17019; 25338; 5 var.; 25860, 2, pūri U., pûri 2 Dobl., pūri BW. 24327, 3 (aus Schrunden), 28135, 33623 (li. pūraĩ, mit ũ), pûri Kr., der Winterweizen (in Dunika und Matkuln auch vasaras pūŗi, und kvieši sind da unbekannt): saimniekam izauga raže̦ni pūŗi Dicm. pas. v. I, 75. muļķītis tē̦va pūru (kviešu) lauku sargājis LP. VI, 683. man apnika pie teviņa pūŗu maize, balta māize BW. 19196, 9. Le. pūŗa- für pũra- wohl nach den i̯o-Stämmen kvieši, rudzi, mieži. Zu apr. pure "Trespe", ksl. pyro, serb. pȉr "Spelt", čech. pýr "Quecke", gr. πῡρός "Weizen", ae. fyrs "Quecke", s. Trautmann Wrtb. 232 und Walde Vergl. Wrtb. II, 83.
Avots: ME III, 449, 450
Avots: ME III, 449, 450
purmāle
smilkts
smilˆkts 2 Iw., -s, smìlkts 2 , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis 2 Kl., Fehteln, smilˆktis 2 Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smilˆkte 2 Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smilˆktes 2 Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smalˆks.
Avots: ME III, 963, 964
Avots: ME III, 963, 964
šurms
torņains
tuõrņaîns, turmartig; mit Türmen versehen: ap tuorņainuo egļu sirmajām galuotnēm Plūd. Rakstn. II, 308.
Avots: ME IV, 286
Avots: ME IV, 286
turņot
valks
IV valks,
1): biegsam, elastisch
(mit alˆ 2 ) OB. Vgl dazu E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.
Avots: EH II, 753
1): biegsam, elastisch
(mit alˆ 2 ) OB. Vgl dazu E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.
Avots: EH II, 753
vilcens
vingrs
visgarām
vis˙garām, vis˙garēm,
1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;
2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,
Avots: ME IV, 623
1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;
2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,
Avots: ME IV, 623
zalktis
zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis 2 Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts 2 Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs 2 Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis 2 Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis 2 Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,
1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;
2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;
3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.
Avots: ME IV, 684, 685
1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;
2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;
3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.
Avots: ME IV, 684, 685