čurrā
‡ čur̃rā savilkt(ies) Dond., sich zusammenziehen: gaļa cepuot pa˙visam savilkusies č.
Avots: EH I, 297
Avots: EH I, 297
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'urrā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'urrā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)
čurrāties
murrāt
murrāt
murrāt
nourrāt
‡ nùour̃rât,
1) "?": pēc nuoplaukšķināšanas un nuourrāšanas Janš. Līgava I, 390;
2) eine Zeitlang hurra schreien:
nuourrāja tâ, ka visa pamale atskanēja;
3) n. jumtam kruoni Mesoten, nach der Bedachung eines Gebäudes mit Hurrageschrei auf dem Dachfirst einen Kranz anbringen;
4) mit Geschrei (vom Katheder) verjagen:
n. runātāju nuo katedras.
Avots: EH II, 103
1) "?": pēc nuoplaukšķināšanas un nuourrāšanas Janš. Līgava I, 390;
2) eine Zeitlang hurra schreien:
nuourrāja tâ, ka visa pamale atskanēja;
3) n. jumtam kruoni Mesoten, nach der Bedachung eines Gebäudes mit Hurrageschrei auf dem Dachfirst einen Kranz anbringen;
4) mit Geschrei (vom Katheder) verjagen:
n. runātāju nuo katedras.
Avots: EH II, 103
nourrāties
nurrāt
‡ nur̃rât, -āju Seyershof, knurrend seine Unzufriedenheit äussern: ve̦cais nurrā visu laiku.
Avots: EH II, 29
Avots: EH II, 29
ņurrāt
ņurrāt
purrāt
purrāties
purrâtiês, -ãjuôs, sich (oft) ärgern, böse, unzufrieden sein: kuo nu purrājies par niekiem! Aus d. purren?
Avots: ME III, 419
Avots: ME III, 419
saurrāties
sa-ur̃râtiês, einander zurufen, zuschreien: dažreiz abi pulki suvā starpā saurrājās RKr. XVI, 133.
Avots: ME III, 775
Avots: ME III, 775
skurrāties
skurrâtiês, -ãjuôs, das Gesicht verziehen (wegen etwas Unangenehmen) Katzd. Etwa auf mnd. kurren "knurren, brummen" beruhend?
Avots: ME III, 906
Avots: ME III, 906
urrā
urrājiens
urrāt
urrāt
urrât, -ãju,
1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;
2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;
3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr 2 ) Adsel.
Avots: ME IV, 307
1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;
2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;
3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr 2 ) Adsel.
Avots: ME IV, 307
urrāt
I uŗŗât -ãju, schnurren: kaķis uŗŗā, kad tuo glauda Etn. II, 51. kaķītis uŗŗā: "murr, murr, murr" Vēr. I, 1376.
Avots: ME IV, 309
Avots: ME IV, 309
urrāt
urrāties
ur̃râtiês Dond. n. RKr. XVII, 60, = urzāties, bārties, naiduoties, brummen: vecmāte urrājās ar citiem cilvē̦kiem.
Avots: ME IV, 307
Avots: ME IV, 307
uzurrāt
uzurrât, ‡
3) "hurrah!" rufend (Glück) wünschen:
uzurrā ... augstas laimes, kuplu labklājību un ilgu mūžu Janš. Līgava II, 391.
Avots: EH II, 738
3) "hurrah!" rufend (Glück) wünschen:
uzurrā ... augstas laimes, kuplu labklājību un ilgu mūžu Janš. Līgava II, 391.
Avots: EH II, 738
uzurrāt
uzurrât,
1) "hurrah!"rufend aufheben, hinaufschaffen:
uzurrāt kuo gaisā. runas vīri viņu... nuosēdināja krē̦slā un uzurrāja par... skuoluotāju Seibolt;
2) "hurrah!"rufend aufwecken:
uzurrāt nuo miega.
Avots: ME IV, 395
1) "hurrah!"rufend aufheben, hinaufschaffen:
uzurrāt kuo gaisā. runas vīri viņu... nuosēdināja krē̦slā un uzurrāja par... skuoluotāju Seibolt;
2) "hurrah!"rufend aufwecken:
uzurrāt nuo miega.
Avots: ME IV, 395
Šķirkļa skaidrojumā (3)
kaķis
kaķis, kaķe,
1) die Katze:
kaķis ņaud, vēkš, murrā, urrā, kad tuo glauda Etn. II, 51; skrāpē, plēš, kratzt. Sprw.: laizās kâ kaķis. pe̦lē̦ks kâ kaķis. kaķis pieglaudies plēš. kaķis laizās: viesi nāk. kaķis ar cimdiem peles neķeŗ. kad kaķis mājā, tad peles alā. nemāci vis kaķi peles ķert. svied kaķi kâ gribi, uz kājām kritīs. glāb kaķi nuo ūdens, vinš ted ieplēsīs ruokā. juo kaķi glauda, juo kupri ceļ. baidi kaķi ar pūsli, tas baidīsies - ne vīrs. ne katrreiz kaķim peles meklēt, citu reiz ir pele pati piete̦k klāt. kas kaķim krāsni liegs, kas puisim meitu. kaķim spēle, pelei nāve. divi kaķi vienā maisā nesatiek od. nesade̦r, od. rejas kâ divi kaķi maisā, namentl. von unverträglichen Eheleuten. kad tik kaķis neaizve̦lk baļķi priekšā, so drückt man seinen Zweifel über das Gelingen eines Vorhabens aus. gul kâ sapuvis kaķis. nepārduod kaķi par zaķi. kaķa lāstus debesīs nedzird. nezin, kas vēl nav piedzīvuots tai kaķa mūžā (in dem kurzen Leben) Kaudz. M.;
2) in genitivischen Verbindungen zur Bezeichnung von Pflanzen:
[kaķa aste, amaranthum caudatus Wid.; kaķa actiņa, die Feuerhelke (lychnis) Wid.;] kaķu mē̦tra, nepeta cataria; kaķu pautiņi, Rainblume, Mottenkraut, Ruhrkraut (gnaphalium avenarium) Mag. IV, 2, 89; kaķu pēdiņas od. kaķpēdiņas,
a) Katzenpfötchen (gnaphalium dioicum) Mag. XV, 2, 89, gnaphalium avenarium Buschh. n. RKr. II, 66, antemnaria dioca; dze̦lte̦nās kaķu pēdiņas, Sonnengold (helichrysum avenarium) RKr. III, 70, Buschh.;
b) ein Muster in Stickkreien, Webereien Kaw.;
kaķu siers (bei Wid.: k. sieriņi], Katzenkäse, rundblättrige Malve (malva rotundifolia) Mag. IV, 2, 57, RKr. II, 74;
3) die Katze, ein Bauinstrument, ein zweizinkiger Haken [Memelshof] (s.
kaķēt); kaķis od. kaķa starpa, die Stelle, wo ein " gekatzter " Balken auf dem andern fest liegt; so auch der Pl. kaķi: pa apakšu pūš vējš cauri un baļķu kaķus iekuostās pakulas lē̦ni kustina Baltp. - kaķītis, ein Instrument der Tischler und Bötscher zum Einreissen der Linien, Streichmass Gold. [Wohl zunächst aus dem Altkurischen entlehnt, wo ein Paradigma nom. s. * katis, gen. s. kaťa > le. kaķa möglich war (s. Le. Gr. § 113). Vgl. katana.]
Avots: ME II, 139, 140
1) die Katze:
kaķis ņaud, vēkš, murrā, urrā, kad tuo glauda Etn. II, 51; skrāpē, plēš, kratzt. Sprw.: laizās kâ kaķis. pe̦lē̦ks kâ kaķis. kaķis pieglaudies plēš. kaķis laizās: viesi nāk. kaķis ar cimdiem peles neķeŗ. kad kaķis mājā, tad peles alā. nemāci vis kaķi peles ķert. svied kaķi kâ gribi, uz kājām kritīs. glāb kaķi nuo ūdens, vinš ted ieplēsīs ruokā. juo kaķi glauda, juo kupri ceļ. baidi kaķi ar pūsli, tas baidīsies - ne vīrs. ne katrreiz kaķim peles meklēt, citu reiz ir pele pati piete̦k klāt. kas kaķim krāsni liegs, kas puisim meitu. kaķim spēle, pelei nāve. divi kaķi vienā maisā nesatiek od. nesade̦r, od. rejas kâ divi kaķi maisā, namentl. von unverträglichen Eheleuten. kad tik kaķis neaizve̦lk baļķi priekšā, so drückt man seinen Zweifel über das Gelingen eines Vorhabens aus. gul kâ sapuvis kaķis. nepārduod kaķi par zaķi. kaķa lāstus debesīs nedzird. nezin, kas vēl nav piedzīvuots tai kaķa mūžā (in dem kurzen Leben) Kaudz. M.;
2) in genitivischen Verbindungen zur Bezeichnung von Pflanzen:
[kaķa aste, amaranthum caudatus Wid.; kaķa actiņa, die Feuerhelke (lychnis) Wid.;] kaķu mē̦tra, nepeta cataria; kaķu pautiņi, Rainblume, Mottenkraut, Ruhrkraut (gnaphalium avenarium) Mag. IV, 2, 89; kaķu pēdiņas od. kaķpēdiņas,
a) Katzenpfötchen (gnaphalium dioicum) Mag. XV, 2, 89, gnaphalium avenarium Buschh. n. RKr. II, 66, antemnaria dioca; dze̦lte̦nās kaķu pēdiņas, Sonnengold (helichrysum avenarium) RKr. III, 70, Buschh.;
b) ein Muster in Stickkreien, Webereien Kaw.;
kaķu siers (bei Wid.: k. sieriņi], Katzenkäse, rundblättrige Malve (malva rotundifolia) Mag. IV, 2, 57, RKr. II, 74;
3) die Katze, ein Bauinstrument, ein zweizinkiger Haken [Memelshof] (s.
kaķēt); kaķis od. kaķa starpa, die Stelle, wo ein " gekatzter " Balken auf dem andern fest liegt; so auch der Pl. kaķi: pa apakšu pūš vējš cauri un baļķu kaķus iekuostās pakulas lē̦ni kustina Baltp. - kaķītis, ein Instrument der Tischler und Bötscher zum Einreissen der Linien, Streichmass Gold. [Wohl zunächst aus dem Altkurischen entlehnt, wo ein Paradigma nom. s. * katis, gen. s. kaťa > le. kaķa möglich war (s. Le. Gr. § 113). Vgl. katana.]
Avots: ME II, 139, 140
ļurra
[ļur̃ra Dond. "ein schlechter nlensch"; ļur̃rât"nelāgi darit": sāks atkal ļurrāt Dond.]
Avots: ME II, 545
Avots: ME II, 545
purrata
purrata, comm., einer, der sich oft ärgert, böse, unzufrieden ist: purrājas kâ purrata!
Avots: ME III, 419
Avots: ME III, 419