Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'urrāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'urrāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
murrāt
murrāt
murrāt
nourrāt
‡ nùour̃rât,
1) "?": pēc nuoplaukšķināšanas un nuourrāšanas Janš. Līgava I, 390;
2) eine Zeitlang hurra schreien:
nuourrāja tâ, ka visa pamale atskanēja;
3) n. jumtam kruoni Mesoten, nach der Bedachung eines Gebäudes mit Hurrageschrei auf dem Dachfirst einen Kranz anbringen;
4) mit Geschrei (vom Katheder) verjagen:
n. runātāju nuo katedras.
Avots: EH II, 103
1) "?": pēc nuoplaukšķināšanas un nuourrāšanas Janš. Līgava I, 390;
2) eine Zeitlang hurra schreien:
nuourrāja tâ, ka visa pamale atskanēja;
3) n. jumtam kruoni Mesoten, nach der Bedachung eines Gebäudes mit Hurrageschrei auf dem Dachfirst einen Kranz anbringen;
4) mit Geschrei (vom Katheder) verjagen:
n. runātāju nuo katedras.
Avots: EH II, 103
nourrāties
nurrāt
‡ nur̃rât, -āju Seyershof, knurrend seine Unzufriedenheit äussern: ve̦cais nurrā visu laiku.
Avots: EH II, 29
Avots: EH II, 29
ņurrāt
ņurrāt
purrāt
purrāties
purrâtiês, -ãjuôs, sich (oft) ärgern, böse, unzufrieden sein: kuo nu purrājies par niekiem! Aus d. purren?
Avots: ME III, 419
Avots: ME III, 419
saurrāties
sa-ur̃râtiês, einander zurufen, zuschreien: dažreiz abi pulki suvā starpā saurrājās RKr. XVI, 133.
Avots: ME III, 775
Avots: ME III, 775
skurrāties
skurrâtiês, -ãjuôs, das Gesicht verziehen (wegen etwas Unangenehmen) Katzd. Etwa auf mnd. kurren "knurren, brummen" beruhend?
Avots: ME III, 906
Avots: ME III, 906
urrāt
I uŗŗât -ãju, schnurren: kaķis uŗŗā, kad tuo glauda Etn. II, 51. kaķītis uŗŗā: "murr, murr, murr" Vēr. I, 1376.
Avots: ME IV, 309
Avots: ME IV, 309
urrāt
urrāt
urrāt
urrât, -ãju,
1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;
2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;
3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr 2 ) Adsel.
Avots: ME IV, 307
1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;
2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;
3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr 2 ) Adsel.
Avots: ME IV, 307
urrāties
ur̃râtiês Dond. n. RKr. XVII, 60, = urzāties, bārties, naiduoties, brummen: vecmāte urrājās ar citiem cilvē̦kiem.
Avots: ME IV, 307
Avots: ME IV, 307
uzurrāt
uzurrât, ‡
3) "hurrah!" rufend (Glück) wünschen:
uzurrā ... augstas laimes, kuplu labklājību un ilgu mūžu Janš. Līgava II, 391.
Avots: EH II, 738
3) "hurrah!" rufend (Glück) wünschen:
uzurrā ... augstas laimes, kuplu labklājību un ilgu mūžu Janš. Līgava II, 391.
Avots: EH II, 738
uzurrāt
uzurrât,
1) "hurrah!"rufend aufheben, hinaufschaffen:
uzurrāt kuo gaisā. runas vīri viņu... nuosēdināja krē̦slā un uzurrāja par... skuoluotāju Seibolt;
2) "hurrah!"rufend aufwecken:
uzurrāt nuo miega.
Avots: ME IV, 395
1) "hurrah!"rufend aufheben, hinaufschaffen:
uzurrāt kuo gaisā. runas vīri viņu... nuosēdināja krē̦slā un uzurrāja par... skuoluotāju Seibolt;
2) "hurrah!"rufend aufwecken:
uzurrāt nuo miega.
Avots: ME IV, 395