uzšaũt,
1) (auf etw.) (hin)aufschnellen (tr.):
uzšāvis asti tik stāvu gaisā kâ vangali Etn. II, 77.
saules vaigs kad nua austruma stariņus uzšauj pār... zemi Dünsb. Par. 75;
2) einen Schlag versetzen Sassm. u. a.:
uzšāvis ar pātagu meļļiem Pas. IV, 162 (ähnlich: LP. IV, 207; Blaum. Pie skala uguns 3).
uzšaut zirgam pāra krietnas pātagas par mācību Aps. III, 19.
uzšauj (uzsit) viņam kādu, lai paliek mierīgāks! Tals.;
3) aufgiessen: uzšāva Nauģim kâ vāruošu ūdeni virsū Libek Pūķis 48.
tad ta lietus uzšāva (strauji uzlija)! Ar.;
4) = uzdzert: še, uzšauj un tad uzdzied[i] vēl! Jaun. mežk. 190;
5) hinauflaufen: uzšauj un nuones man grāmatu! Tals. Refl.
-tiês, (hin)aufschnellen (intr.):
uzšāvusies uguns liesma Pas. V, 443.
liesmas uzšāvās augsti. viņš uzšaujas augšā LP. VI, 796.
puiši uzšāvās stāvus Alm. Kaislību varā 70 (ähnlich: Janš. Bandavā I, 66).
ubags uzšāvās kājās A. XXI, 31 (ähnlich: Vēr. II, 1301).
pusnaktī meita uzšāvusēs un atvē̦ruse luogu LP. III, 91.
uzšaujas, pieskrien tam klāt Janš. Precību viesulis 60.
nuo krē̦sla uzšaudamies Alm. Meitene no sv. 76.
Avots: ME IV,
388