uzkņotēt
‡ uzkņùotêt 2 , (mit einer kņuote "Peitsche" A.-Laitzen) Schläge verabfolgen Saikava.
Avots: EH II, 725
Avots: EH II, 725
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzkņotēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzkņotēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzkņotēt
uzkņuõtêt Sessau, von neuem, noch essen: ja cilvē̦ks ir jau paēdis, bet ē̦d drīz atkal uotrreiz, tad saka, ka viņš uzkņuotē Sessau. Refl. -tiês,
1) = uzkņuõtēt: ir jau paē̦sts, bet vajaga vēl uzkņuotēties, lai tik ātri negribē̦tuos ēst Kalzenau;
2) sich aufputzen
Kalzenau: tad jau nu gan tikās tâ vairāk uzkņuotēties Alm.
Avots: ME IV, 343
1) = uzkņuõtēt: ir jau paē̦sts, bet vajaga vēl uzkņuotēties, lai tik ātri negribē̦tuos ēst Kalzenau;
2) sich aufputzen
Kalzenau: tad jau nu gan tikās tâ vairāk uzkņuotēties Alm.
Avots: ME IV, 343