uzkņuõtêt Sessau, von neuem, noch essen: ja cilvē̦ks ir jau paēdis, bet ē̦d drīz atkal uotrreiz, tad saka, ka viņš uzkņuotē Sessau. Refl. -tiês,

1) = uzkņuõtēt: ir jau paē̦sts, bet vajaga vēl uzkņuotēties, lai tik ātri negribē̦tuos ēst Kalzenau;

2) sich aufputzen
Kalzenau: tad jau nu gan tikās tâ vairāk uzkņuotēties Alm.

Avots: ME IV, 343

‡ uzkņùotêt ² , (mit einer kņuote "Peitsche" A.-Laitzen) Schläge verabfolgen Saikava.

Avots: EH II, 725