uzkņotēt
uzkņuõtêt Sessau, von neuem, noch essen: ja cilvē̦ks ir jau paēdis, bet ē̦d drīz atkal uotrreiz, tad saka, ka viņš uzkņuotē Sessau. Refl. -tiês,
1) = uzkņuõtēt: ir jau paē̦sts, bet vajaga vēl uzkņuotēties, lai tik ātri negribē̦tuos ēst Kalzenau;
2) sich aufputzen
Kalzenau: tad jau nu gan tikās tâ vairāk uzkņuotēties Alm.
Avots: ME IV, 343
1) = uzkņuõtēt: ir jau paē̦sts, bet vajaga vēl uzkņuotēties, lai tik ātri negribē̦tuos ēst Kalzenau;
2) sich aufputzen
Kalzenau: tad jau nu gan tikās tâ vairāk uzkņuotēties Alm.
Avots: ME IV, 343