Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vākšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vākšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

kvākšēt

kvākšêt,

1): quatschen, verworren und sinnlos dies und jenes sprechen.

Avots: EH I, 689

nozvākšēt

‡ nuozvãkšêt Schibbenhof, (fallend) dumpf erschailen: naudas zutnis iekritis ratuos, ka nuozvākšējis vien.

Avots: EH II, 110

svākšēt

svākšêt: ūdens svākš ("krāc") plūzdams pār kādu šķērsli Roop, Sermus.

Avots: EH II, 612

svākšêt, -u, -ẽju, schreien Oppek. n. U.; ūdens svākš, schallt (herabstürzend) Burtn. n. U. Urspr. wohl *svāgsêt, -šu und in dlesem Fall zu svadzêt: Reimwort zu zvākšêt.

Avots: ME III, 1144

švākšēt

švākšêt Morizberg,

1) = švapstîties;

2) verstohlen klatschen.
Vgl. svākšêt.

Avots: ME IV, 114

vākšēt

vàkšêt ² , -u, -ẽju Schwanb., Warkh., laut weinen.

Avots: ME IV, 494

zvākšēt

zvākšêt, -u, -ẽju,

1) schallnachahmendes Verbum (zvãkšêt Nötk.), bezeichnend den Lärm, der entsteht, wenn man Korn durch eine Röhre schüttet
Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln; wenn man auf eine Blechplatte schlägt (mit ã ) PS.; wenn man einen breiten Gegenstand ins Wasser wirft (zvãkš(ķ)êt) Schibbenhof; das Schnauben des Windes u. Wassers U.: bleķa plāte zvākš, kad pa tuo sit PS.;

2) plappern, schwatzen
Bewershof. Vgl. svākšêt.

Avots: ME IV, 767

žvākšēt

žvãkšêt Nötk., = žvākstêt 1 U. (žvākš jūŗa Stari III, 245. ūdens pie sudmalu dambja gāžas lejā žvākšē̦dams Pernigel), Lemsal (mit ã ); dumpf schallen: visa pamale žvākš(ķ)ēja nuo lielgabalu šāvieniem Lennew. viss mežs žvākš(ķ)ēja kuokiem vē̦trā gāžuoties Lennew. augšā žvākšēja cilvē̦ku lūgšanas Vēr. II, 58. Vgl. zvākšêt.

Avots: ME IV, 843