Paplašinātā meklēšana

‡ àizvārgt Spr., zu siechen (kränkeln) anfangen.

Avots: EH I, 62

apvārgt Spr., ganz herunterkommen, elend werden.

Avots: ME I, 134

ìevārgt, verarmen Spr.

Avots: ME II, 87

izvãrgt (li. išvar̃gti), intr., hinsiechen, sich abmergeln, sich abquälen, schlaflos eine längere Zeit verbringen: izvārgusi mātes meita BW. 8300. drīz viņš, izsalies un izvārdzis, gulēja cietā miegā Saul. tu jau tik˙pat mums līdza neizvārgsi Kaudz. M. Refl. - tiês, sich sehr abmergeln, abquälen, längere Zeit des Schlafes entbehren: gulēja visi izvārgušies Kaudz. M. viņa cauru dienu izvārgusies.

Avots: ME I, 825

nùovãrgt [li. nuvar̃gti], intr.,

1) abzehren, absiechen, verkommen, verquienen, entkräftet, erschöpft werden:
kāds cilvē̦ks bijis ļuoti nuovārdzis ar plaušu diluoni Etn. II, 166. nuovārguse mātes meita BW. 8300;

2) zur Langweile, zum Trödeln verdammt sein:
viņam jānuovārgst kādas... stundas MWM. VIII, 379. Refl. -tiês, elend werden Bl. II, 226.

Avots: ME II, 884

pãrvãrgt, ‡

3) eine gewisse Zeit hindurch
vārgt: viņa ... nakti pārvārga pilnīgā bezmiegā Jaun. Ziņas 1938, № 199, S. 3., ‡

4) "in Elend leben"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Elend").

Avots: EH II, 215

pãrvãrgt,

1) verarmen
L.;

2) übermässig
vārgt Konv. ² 2192.

Avots: ME III, 186

pavãrgt: "pagurt" PlKur.

Avots: EH II, 188

pavãrgt (li. pavar̃gti "verarmen"), (ein wenig) siechen, kränkeln, elend werden: pavārguse mātes meita BW. 8300. nu pavārgu nuo maizītes BW. 9158. pavārguse ceļu gāju BW. 30370.

Avots: ME III, 134

pìevārgt,

1) erschöpft, müde werden:
ceļinieks tāds pievārdzis;

2) auf die Dauer leiden, quienen; leidend, quienend erlangen:
kuo mes te pievārgsim? brauksim tik pruojām!

Avots: ME III, 309

savārgt,

1) eine gewisse Zeit hindurch siechen
Spr., Wid.: dē̦ls ilgi uz gultas savārdzis LP. III, 28. savārgs vēl kādu laiku Druva I, 1008. mulduotrā Alma savārga divas nedēļas MWM. VIII, 405;

2) an Kräften abnehmen, herunterkommen
Spr., Wid.: viņš bija pa˙visam garā savārdzis R. Sk. II, 228. tas (kumeļš) jau tāds savārdzis! LP. VI, 327;

3) verarmen
Spr.

Avots: ME III, 782

vãrgt: auch (mit ãr) Dunika, (mit ā̀r) Ramkau, (mit âr ² ) Pilten; neļauj nu mums vienam uotra v. (schmerzlich missen) Atpūta, № 386, S. 7.

Avots: EH II, 763

vãrgt (li. var̃gti "Not leiden") AP., Arrasch, C., Jürg., Lin., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Tr., Widdrisch, Wolm., (mit àr ) N. - Wohlfahrt, Serbigal, (mit àr ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, (mit âr ² ) Dond., Frauenb., Ruj., Selg., Stenden, Wandsen, -gstu, -gu, siechen, quienen, elend sein, an Kräften abnehmen U.: mūžīgā tumsībā vārgt LP. III, 18. Juris sāka vārgt A. XX, 321. mūsu miesas vārgšana Gesangb. 434, 8. Auf ein entsprechendes apr. Verbum deutet apr. acc. s. powargsennien "Jammer".

Avots: ME IV, 504

‡ zvārgt, klingen: zvani zvārdze, ne zuobiņi Tdz. 43129.

Avots: EH II, 814

atgaita,

1) ein Hindernis Döbner
n. U., Schwierigkeit, Unglück: tik daudz nebaltu dienu likusi ciest un atgaitu vārgt Sil.;

2) Gegendienst beim Gehorch:
ja kāds bij gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējais vē̦lāk tā vietā gāja atgaitā Podsem.

Avots: ME I, 157

ģùibt ² , -bstu, -bu,"vārgt" Bers.]

Avots: ME I, 701

‡ izģībt (erschlossen aus ostle. izd˛êibt) Līvāni "izvārgt (badā)".

Avots: EH I, 451

mùlst,

1): "vārgt" (mit ùl ² ) Sussei;

2): viņa glāsta tam seju, un viņš mulst kâ sapņuos Akuraters Deg. sala; ‡

3) "me̦luot; muldēt" Sussei.

Avots: EH I, 831

mur̃kšîtiês (unter murkšît),

2): "murgt, vārgt" (mit ur ) PV.; ‡

3) "mudžināties" (mit ur̃ ) AP.: dzijs sāk m.; ‡

4) sich in fremde Angelegenheiten mischen
AP.: kuo tu tur mur̃kšies, kad tev nav ne·kādas daļas! Zur Bed. vgl. auch izmurkšît.

Avots: EH I, 834

‡ I murkšt PV. "murgt, vārgt".

Avots: EH I, 834

II ņirbuļuot ² Warkl. "= vārgt".]

Avots: ME II, 903

nùoiêt,

2): daiedama [man māte] palīdzēja, nuoiedama pamācīja BW. 4198;

3): viņam gribēja n. māja, kad pietika uguns pie pakulām Seyershof;

4): ve̦cam lustes nuogājušas jaunajās dieniņās BW. 235. viņam drīz vien nuogāja miegs Jauns, Raksti III, 28;

6): auch Sonnaxt;

7): cilvē̦ks var n. (= nuovārgt) nuo sirdē̦stiem Strasden. man nuogāja (krepierte)
cūka Linden in Kurl., Salis, Seyershof. e̦smu pa˙visam nuogājuse nuo apaviem Janš. Mežv. ļ. I, 6; ‡

11) im Gehen übertreffen (überholen):
es tevi nuoiešu Saikava; ‡

12) n. pie ..., heiraten (einen Mann):
n. pie vīra Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 22. viņa nenuoies pie ve̦cā mākslinieka Janš. Dzimtene V, 218; ‡

13) ablaufen (von der Uhr)
Saikava: pulkstins ir nuogājis: vaira neiet. Refl. -tiês,

1): auch Seyershof, Pas. VIII, 227, IX, 209; vecis vakar smagi nuogājās uz Lubānu un atpakaļ Saikava. Subst. nùoiešana, ‡

4) das Ausscheiden der Exkremente
Seyershof: kad zirgam cieta n. (Verstopfung).

Avots: EH II, 49

nùokar̃kuļuôt "nuovārgt, nuoklīst" Serben.]

Avots: ME II, 794

nùonĩkt: "nuovārgt; nuosprāgt" Ramkau.

Avots: EH II, 72

nùopeikstêtiês, = nuovārgt: nuopeikstējies zuoslē̦ns Kav.

Avots: ME II, 827

nùožirbt,

1) erstarren, ohnmächtig werden
Mag. IV, 2, 131, [("mit ir̂") Serben, Peb., Sessw., Lös.: viņš gan˙drīz nuo bailēm nuožirba; acis nuožirbst skatuoties ilgi uz vienu vietu, lasuot grāmatu vai strādājuot smalku darbu Sessw., Laud., Lös., Druw.; "apreibt" Sessw.; "sterben" Vīt.;

2) "nùotirpt": sēžuot nùožirba ² kājas Mar.;

3) "von einer Ohnmacht erwachen"
Kerstenbehm;

4) "nuovārgt, nuoliesēt" Kursiten].

Avots: ME II, 894

saskurbt, intr.,

1) ein wenig ärgerlich, verschnupft werden:
pate iegāja saskurbuse istabā U. b. 104, 9. saskurbis vaigs;

2) sich leicht berauschen, berauscht werden
Walk, A. - Schwanb., AP., (mit ur̃ ) Dunika: viņš nuo lielas laimes pa˙visam saskurbis Lennew., Assiten, Warkl.;

3) ein wenig sauer werden:
piens saskurbis Welonen, Dricē̦ni;

4) schwindelig werden
Gr. - Essern;

5) (mit ur ) "saslimt, savārgt" Lemsal.

Avots: ME III, 735

II sirkt, vor Feuchtigkeit od. Kälte rötlich und schwach werden (vom Roggen): rudzi sāk sirkt Stelp., Lub.; sir̂kt ² , -kstu, -ku "nīkt, vārgt (auch vom Vieh)" Behnen, Memelshof; vgl. auch atsirkt und (hierzu Petersson Zweisprachl. Aufs. 31) nùosircis.

Avots: ME III, 846

‡ šnur̂kšêt ² Salis "nīkt, vārgt".

Avots: EH II, 651

tùmsĩba,

1) die Dunkelheit
U., Kl.: mūžīgā tumsībā vārgt LP. III, 18;

2) Obskuranz:
bē̦rni radinās visādās lieluo tumsībās un nejēdzībās A. XXI, 406.

Avots: ME IV, 262