Paplašinātā meklēšana

svārpste, die Spille an der Mühle L., U, Wohl mit sekundärem s- zu vārpsta, li. varpstė˜.

Avots: ME III, 1144

svārpstêt oder (Manz. Lettus, L., Elv.) svārpstît, = urbt, bohren U.

Avots: ME III, 1144

svārpstiņš "?": līgas dē̦ls!... tautas svārpstiņš De̦glavs Rīga 11, 1, 360.

Avots: ME III, 1144

svārpstis (unter svārpsts): ass svārpstītis A. Upītis Pirmā nakts 17.

Avots: EH II, 612

svãrpsts (li. svarpstas Miežinis) Bl., C., Arrasch, Bauske, Dunika, Dond., Lin., Iw., (mit ā`r <sup>2</sup> ) Gr. - Buschh., Kl., Prl., svārpstis L., svãrpsta Bershof, svãrpste Wandsen, (mit ā`r ² )Mar. n. RKr. XVII, 116, der Bohrer U., Bielenstein Holzb., Sessw., Lochbohrer Konv. ² 4076, Drillbohrer Bielenstein Holzb. 7l2. Wohl mit ps- aus -bs- und zu cymr. chwerfu, ahd. swerban "wirbeln", an. sverfa "befeilen" (u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 529 f.) und vielleicht (nach Krček Grupy 178 f., Trautmann Wrtb. 295, Būga KZ. LI, 114) zu serb. svrâb, r. свóробъ "Krätze", r. свербѣть "jucken".

Avots: ME III, 1144

‡ vārpst (acc. s.) Pas. XI, 386 (aus Anzen) "?".

Avots: EH II, 764

vārpsta,

1): v. skrēja pie gultiņas vērpējiņu muodināt BW. 6807. vārpstiņa netecēja 20613;

2): auch Iw.;

3): auch Iw.

Avots: EH II, 764

vārpsta (mit ã) N. - Wohlfahrt,

1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r ² ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts <sup>2</sup> , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa <sup>2</sup> ) Bauske, (mit ā`r ² ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste ² ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;

2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;

3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;

4) vā`rpste ² Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 507, 508

vārpstava, s. vārpstuve.

Avots: ME IV, 508

vārpste,

1): atpakaļ v. te̦k BW. 6699, 10 var. vārpstīte netecēja 3004; "ratiņa daļa" (mit âr ² ) Frauenb.; "spuolējamā ratiņa sastāvdaļa, uz kuŗas uzmauc dzijas uzspuolēšanai" (mit âr ² ) Ramkau; "vērpjamā ierīce" Sonnaxt; "pasmails kuoks, kuo kur iesprauž vai izlietuo kâ asi kaut kā uzmaukšanai" Kaltenbr.; vârpstīte ² AP. "ratiņa sastāvdaļa";

3): der Pflugsterz
Mahlup.

Avots: EH II, 764

vārpste, s. vārpsta.

Avots: ME IV, 508

vārpstene, die Spindelschnecke Dr.

Avots: ME IV, 508

vārpsts, s. vārpsta.

Avots: ME IV, 508

vārpstuve A. - Schwanb. n. FBR. V, 152, vā`rpstive ² Preili n. FBR. VIII, 11,

1) vārpstuve U., (mit ā`r ² ) Mar., vārpstava U., Bielenstein Holzb. 475 (aus Oppekaln), = vē̦rstava;

2) vā`rpstuve Nitau "der Teil des Spinnrads, auf den die Spule gesteckt wird"
Bers., (vā`rpstava ² ) Grawendahl, Linden (in Livl.), Meselau, Seltingshof (mit hochle. ā aus ē̦?), (vārpstava) AP., Santen; "das Loch, worin das Ende einer vārpste gesteckt wird";

3) vârpstuve ² Kursiten, ein krummer Haken zum Winden
("griešanai") von Stricken;

4) "vieta, kur ir vārpstas" (?) Wessen.

Avots: ME IV, 508

‡ vārpstulīti (acc. s.) "?": māsiņa ... trīs darbiņus līdzi ņēma: adeklīti, v. (Var.: ē̦rkulīti), šuveklīti azuotī BW. 29323, 5 var.

Avots: EH II, 764

‡ II dzar,

1) = caũr 1 Warkl. n. FBR. XI, 168, Kaltenbr., Līvāni, Sonnaxt: izveŗ dz. purnu riņķi Sonnaxt. dz. zuobiem runā ebenda. kâ ar svārpstu izvurbe dz. jumtu Kaltenbr. dz. ze̦mušku iet suņi vidā ebenda;

2) = caũr 3 Kaltenbr.: dz. tām lietām jis prapula.

Avots: EH I, 352

ìevīcinât "anlassen": ievīcināt vārpstu Dz. V.

Avots: ME II, 89

‡ izmaulât PV. ar maulu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas (maulas)".

Avots: EH I, 465

iztecinât,

2): iztecināja ... nazi Pas. IX, 352; ‡

3) ausdrechseln
Auleja: i. vārpstītes. cibas nuo viena gabala iztecina; ‡

4) Perfektivform zu tecinât 5: vilnas dziju nevaruot i. tik smalku kâ linu šķiedru Janš. Mežv. ļ. I, 311.

Avots: EH I, 488

I kļaût [li. kliáuti "lenkti"], kļaûju od. kļaûnu, kļâvu, neigen, schmiegen: zeņķis galvu kļāva Līg. kas ruokas viņam ap kaklu kļauj... Blaum. Refl. kļaûtiês [Kr., Kl., C., PS.], sich schmiegen [Bauske, Arrasch], sich anlehnen, sich biegen [Erlaa] (li. kliáuties "sich verlassen auf"): sabijies pie krūts tai kļaujuos Blaum. pie viņas plakdams kļaunuos, skaunuos Egl. pie zemes šaurā debess kļaujas A. XXI, 686. palags kļavās cieši ap viņas miesām Apsk. vārpste - kuoks, kuŗš neļauj apīžām uz iekšu kļauties A. XI, 84. [Nebst kļūt (s. dies) und li. kliudýti "anhaken machen" wohl zu serb. kljù`na od. kljù`ka "ein Haken", kljûn "Gebogenes", kljûč "Haken, Schlüssel", aksl. kłučiti sę "passen", ir. cló "Nagel"; s. Trautmann Wrtb. 137 f., Berneker Wrtb. I, 528 f., Stokes Wrtb. 103, Walde Wrtb. ² 167 f. unter claudō, Boisacq Dict. 466.]

Avots: ME II, 239

kluoģis,

1): auch (mit uô ² ) Salis;

2): der hölzerne Griff am
svārpsts Livl. n. BielU.

Avots: EH I, 624

kluoģis, kluodzens Treiden,

1) eine Art Riegel, ein vordrehbares Holzklötzchen
Biel. H. 37, Allend.;

[2) svārpsta kluoģis, die Bohrscheibe
Neik. n. U.].

Avots: ME II, 238

‡ ļepše Dunika,

1) das Trittbrett am Spinnrad;

2) "vertikālais kuoks, kas savienuo ratiņa paminu ar rata vārpstas kluoķi" (?);

3) "klabatas nuospiežamā dzelzs".

Avots: EH I, 771

maulainis "maulas ritenis; maulas svārpsts" Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 569

nùodrèllêt ^2,

[1) "schnell abtragen (ein Kleid)"
Alswig; verschrammen, abkratzen, zerreissen Mar.];

2) nùodrelêt "?": zirgus tu esi nuodrelējis; vāgi ir nuodre̦lē˙ti Sessw.;

[3) bohrend stumpf machen:
visi svārpsti nuodre̦llē̦ti Jürg.;

4) abreiben
(in Sessw., Lub. u. a. mit "l") Neu - Bilskenshof; (ein Nutzholz) allzu dünn machen Bers.].

Avots: ME II, 776

I nùorìest [li. nuriẽsti "abwickeln"],

1) intr., sich abtrennen, sich ablösen, abfallen:
svārkiem piedurknes ple̦cuos nuorietušas A. XV, 83. vistai viena kāja nuorietusi, der Henne ist ein Fuss abgefault L. nags pirkstā nuorietis, der Nagelistabgeschworen, abgegangen St.;

2) tr., abtrennen
Spr.: apin[i]s ziedu nenuorieta! BW.13781, 3. gaužas asaras nuoriest, bittere Tränen vergiessen L. nuoriešam asariņas nuorietnīšu kalniņā BW. 4216, 1. Refl. -tiês,

1) sich abtrennen, sich loslösen, abfallen:
auglis, kuŗam visādā ziņā jānuoriešas un jānuokrīt Vēr. II, 738. tad ve̦lns ar varu rāva pirkstus laukā, bet pirksti nuorietās LP. VII, 203;

2) dünner, kürzer, schwächer werden:
pavediens nuoriešas Druv. II, 50. kad mazam bē̦rnam mēles gals nuoriešas, tad tas liels būs dikti melīgs JK. II, 77. aude̦kls nuorieties. diena jau sāk nuoriesties. sakne iet kâ mietu sakne stāvu zemē; vārpstējādi nuoriezdamas, t. i. uz leju pamazām tievāka palikdama Konv. 305;

3) stocken, nachlassen, abbrechen, aufhören:
saruna nuorietas pa˙visam Saul. III, 160. kuģniecības kustība Rīgas uostā sāk jau nuoriesties B. Vēstn. streiku dēļ rūpniecībā manāma nuoriešanās B. Vēstn.

Avots: ME II, 840

pìetecêt,

1) dazu-, hinzufliessen;

2) dazu-, hinzugehen, -laufen:
saturat viņu, kamē̦r es piete̦ku! Līv. Brez. un Hav. 236;

3) dazu-, hinzulaufend erlangen:
tautu dē̦ls, kâ ierauga, aicināja; es nebiju lauka puķe, piete̦kama (Var.: daskrienama), nuoraujama BW. 14904, 6 var.;

4) fliessend, laufend voll werden, vollfliessen:
tec[i], vārpstīt, dziedādama, kamē̦r pilna pietecēji! BW. 7057.

Avots: ME III, 303

prẽsliņš, derjenige Teil des Spinnrades, wo die kuodeļa befestigt wird PS. prèslīca ² Mar., Stomersee, dar Spinnrokken: viņa izstiepj savu uoku pēc... prēslicas un viņas pirksti satveŗ... vārpstu Glück Spr. Salom. 31, 19. Aus r. пряслица dass.

Avots: ME III, 390

sadrillêt, tr.,

1) "(ein zerschlagenes Lehmgefäss) ausbessern"
Dond.;

2) fest verpacken; dicht anfüllen:
ta nu gan ir sadrillē̦ts! sagt man z. B. von einem mit Holz überfüllten Ofen, von einem überfüllten Raum usw. Mar.;

3) bedrohen, durchschelten:
tevi, Janci, gan vajadzē̦tu sadrillēt! Dond.;

4) durchdrillen, untauglich machen:
s. svārpstu Jürg. - Refl. -tiês, vom Drillen untauglich werden Jürg.

Avots: ME III, 613

II sakas,

1) die Kummethölzer Naud., die beiden Holzstücke, die an den beiden Seiten des Pferdehalses auf dem Polsterring liegen und an welchen die Zugsträngen befestigt werden
Bielenstein Holzb. 563 (mit Abbild.); das Kummet: zirgiem sakas kaklā vien stāv Kaudz. M. 42. sakas šūdināju Aus. II, 1. - saku kuoki, die Kummethölzer; sakas (Bielenstein) od. saku (U.) kauli, das Holz des Kummets U., die Kummetknochen Bielenstein Holzb. 563;

2) fig., das Joch:
bāž galvu uz visiem laikiem vienkārša... skuoluotāja sakās A. XX, 545. aiz stulbuma mākslas lietās mauc kâ sakas kaklā mūsu dzejniekiem ebenda 886. nuo manis cilvē̦ka nebūs, kamē̦r netikšu kalpa sakās XXI, 124. lai man nezin kādas sakas liek kaklā - es dzīvuošu! Aps. III, 17;

3) die Mistgabel
U., Bielenstein Holzb. 503;

4) die Haspel
Manz. Lettus, Dobl. n. U.: par sakām sauc saku veida žubura kuoku vārpstēm vē̦rptuo dziju nuotīšanai Pēt. Av. Nebst saka II (s. dies), sakums, se̦kums, čači I (s. dies), sakne, sakārnis zunächst zu li. šãkė "Gabel". Wenn das e, in se̦kums alt wäre, läge hier fürs Baltische ein Ablaut e: o vor, woneben (ē?): ō: a (als Reduktion der Länge) in ai. š̍ākhā "Ast, Zweig", got. hōha "Pflug", arm.

c̣ax "Zweig"
und wohl auch (s. zuletzt Vasmer ZfslPh. IV, 144) r. coxa "Hakenpflug", poln. socha "Gabelholz", vgl. auch von Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, S. 118 f. und Trautmann Wrtb. 297. Man findet aber (s. Le. Csr. 37) vereinzelt im Le. auch ein aus urbalt. a sekundär entstandenes e.

Avots: ME II, 645, 646

skrìemelis C., Neuenb., skriêmelis ² Ugalen n. FBR. VII, 18; Schlehk n. FBR. VII, 46, Iw., Līn., skrìemenis ² KL, Lös., skrieminis Zaļmuiža, Demin. auch skriemeltiņš, skriementiņš, skriemistiņš,

1) skriemelis, skriemens, eine runde Scheibe, ein Rad
U.;

2) skriê-melis ² Karls., skrìemelis Wolm., skriemelis Bielenstein Holzb. 376; 385, Ronneb., Nigr., Freiziņ, skriemenis Lasd. n. A. XI, 83, Lubn., Plm., Wessen, Selb., skriemens Bielenstein Holzb. 376, skriemanis Spr., der Spinnwirtel, eine kleine Scheibe am Spinnrad neben der Spule, worauf die zweite Schnur läuft;
Demin. skriemeltiņš, das sich mit drehende (aus Stein gedrechselte) Gewicht an der Spindel U.: vērpu deviņiem skriemeļiem (Var.: skriemeņiem) BW. 25436. nete̦k vārpstīte bez skriementiņa (Var.: skriemelīša, skriemistiņa) 24610. skriemeni vajaga labi stipri piegriezt, lai spuole vienādi te̦k Selb. sprē̦zdama bārenīte iesviede akā skriemistiņu Ludsen. dreijā vienu skriemelīti (Var.: skriemeltiņu, skriemenīti)! BW. 22610. - Fig.: acis kâ skriemeļi Ld. 10913; LP. VI, 755, wie sich drehende Scheiben U.;

3) Demin. skriemeltiņš, ein Kreisel
U.;

4) skriemelis U., skriêmelis ² Karls., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Dr., skriemens U., der Wirbel (des Hauptes
U., des Rückgrats Karls.): mugurkauls sastāv nuo kaulu riņkiem jeb tâ sauktiem skriemeļiem Māc. p. dz. 44. ribas atruodas ne˙vien pie muguras, bet arī pie kakla skriemeļiem Konv. ² 2021;

5) skriêmelis ² Suhrs, Karls., skriemelis Manz. Lettus, U., Ronneb., skriemels Manz. Lettus, skriemenis Wessen, skriemens Manz. Lettus, U., skriemanis Spr., die Kniescheibe;
skriemanis Spr., Demin. skriemeltiņš Lind. n. U., der Knöchel am Fuss;

6) skriemelis, skriemens, ein Strudel im Wasser
U. zu skrìet.

Avots: ME III, 896

‡ skriemesteņš, = skrìemelis 2; nete̦k vārpsteņa bez skriemesteņa Aizsils Sen. k., s. 288, No 1053.

Avots: EH II, 512

*skrievistiņš (erschl. aus infl. gen. s skrīvisteņa), = skriemelis 2, der Spinnwirtel nete̦k vārpstiņa bez skrievistiņa (Var.: skriẽ melīša, skriementiņa, skriemistiņa) BW. 24610, 5

Avots: ME III, 897

skvir̃binât (li. skvìrbinti "bohrend stechen"), tr., drehen; drillen, "zwirnen (?)": kad vij auklu, linus skvirbina ar pirkstiem Dond., Wandsen. sāksim skvirbināt šuo pavedienu! Dond. vārpstu skvirbinādama RKr. VI, 82. Zu li. skver̃bti (iter. skvarbýti) "mit einem spitzen Werkzeug bohrend stechen", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 602.

Avots: ME III, 911

III suiti, Adv. "?": vārpsta izšļukuse nuo ruokām un avuotā iekšā. (pameita) izbailēs liekusies s. pakaļ, bet kāja stīdējuse ... LP. VI, 829.

Avots: EH II, 600

II svārsts Ps. (mit ã), Salisb. n. Bezzenberger Lett. Di. - St. 176, Schujen, Stackeln, Kastran, = svārpsts.

Avots: ME III, 1145

svir̂pstêt ² Bauske, -u, ẽju, ein Schallverbum: svārpsts urbjuot svirpstēja Bauske. svirpstēt zvirbulis vairs nesvirpst Duomas IV, 240.

Avots: ME III, 1162

‡ tecine "lielāka vārpsta, kurā nuo vērpjamās vārpstas uztin (satecina) dziju" Auleja.

Avots: EH II, 673

tenterêt ² Karls., -ẽju,

1) straucheln
N.-Peb., (mit eñ) C., PS., Wolmarshof, (mit èn) Jürg., (mit èn ² ) Bers., Golg., Lubn., Ogershof, Saikava, Schwanb., Sessw.; mühselig vorwärtskommen Nötk. ("mit en̂"), U.: Svārpstiņš viegli šurp, turp zvalstīdamies tenterēja pa ceļu pruojām A. XX, 83;

2) sich herumtreiben
Spr.;

3) plappern
Erlaa und Lems. n. U.: suni ieraudzījuse, meita sākusi runāt, bet tas ne˙kas - uotrai arī jātenterē pakaļ LP. VI, 349. pikti te̦nte̦rē̦dama, gluži pēc zuoss MWM. VI, 195. Refl. -tiês, andern (bei der Arbeit) hinderlich und im Wege sein Smilt.: tenterējas kâ tentere Dr. In der Bed. 3 wohl dissimiliert aus *terterêt, und dies nebst r. торотóрить "schwatzen" mit Reduplikation zu terêt. Zur Bed. 1 und 2 vgl. tenteris 1-3.

Avots: ME IV, 164

ter̂kšêt ² Karls., tèršķêt ² Prl. n. FBR. VI, 93, -u, -ẽju,

1) terkšēt U., Etn. IV, 166, te̦rkšêt N.-Peb., (mit e̦r̃) Salis, terškêt U., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., terkšķinât U., Sessw., Spr., (mit er̂ ) Saikava, (mit der Schnarre) sclmarren, klappern; auch vom Geräusch der Rädet
(terkšķināt) U.: terkšķinam terkšķinuot zvirbuļi aizlaidās Saikava. tec, vārpstīt terk-šē̦dama! BW. 7057 var. lai tas mans arājiņs kâ ecēša neterkšķēja 9986 var. pulkstenis ierkškē̦dams nuosita trešuo rīta stundu B. Vēstn. vāģi teršķēt vien aizteršķ Saikava. terkšķuošās skārda balsis A. v. J. 1896, S. 575. terkšķuoša bases balss Sudr. E.;

2) terkšêt U., Etn. IV, 166, Nötk., (mit er̂) C., PS., Wolmarshof, (mit èr ² ) Selsau, te̦r̃kšêt Salis, terkšķêt Daudsewas, KL-Salwen, ter̂kšķêt Saikava, (mit èr ² ) Bers., Kalz., Meiran, teršķêt U., (mit er̂) Golg., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., schwatzen; viel und schnell sprechen:
taisi tik vaļā! kuo tik ilgi terkši! MWM. VII, 803. teršķ ziņas, neziņas Saikava;

3) das Geräusch des Truthahns
U. (terkšķinēt), das KolIern des Birkhahns u. a. Vogelstimmen ausdrückend: rubenis . . . aizlaidies terkšē̦dams LP. V, 102. pe̦lē̦kais strazds terkšina Etn. 11, 51. Nebst tarkš(ķ)êt und tirkšêt wohl zur Wurzel von terêt.

Avots: ME IV, 166, 167

tirkšķinât, ‡

2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.

Avots: EH II, 684

ugunîgs, feurig Ev., L., U. (eig. und fig.): ugunīga čūska LP. IV, 55. ugunīga stuota ir pūķis, kad gaisā skrien Etn. I, 95. gājušas pa gaisu kâ ugunīgas vārpstas LP. VI, 56. sieviete ugunīgām acīm III, 103 (ähnlich: VI, 515; Etn. I, 85). sievu skatu kaislu, ugunīgu JR. V, 101. saule rietēja... atsarkdama ugunīgiem stariem MWM. VIII, 82. ņipru, ugunīgu skuķi Vēr. II, 190. čaulas nevajaga ugunī mest, tai vistas nav ugunīgas uz perēšanu Etn. II, 68. Vgl. li. ugnìngas "feurig".

Avots: ME IV, 294

urbis,

1) = urbeklis, svārpsts Nötk., (mit ùr) C., (mit ur̂ ² ) Nigr., Stenden, .(mit ùr ² ) Meiran; nom. pl. urbi A. XXI, 440; dazu auch: šādi rīki, tādi rīki amatnieka kulītē: bij kalteņi, bij urbeņi BW. I, S. 891, № 16521;

2) ein Holz mit zwei Löchern in dem Viehstricke zwisehen Krippe und Hals des Viehs, welches das Zerbeissen des Strickes verhindert
Biel. n. U.; Bielenstein Holzb. 131;

3) (?) = urbe Mag. XX, 3, 223.

Avots: ME IV, 302

ùrbt: ir visādi ur̂bjamie ² (= svārpsti) Orellen. u. virsum Saikava, wiederholt etwas zu tun auffordern. u. (stricken) cauru ziemu nātna darāmuo Siuxt. Subst. ùrbẽjs: eit[a] pruojām, ciema sievas, mūsu acu urbējiņas (Var.: dūrējiņas)! BW. 21147, 1.

Avots: EH II, 714

vārpuste,

1) = vārpsta 1: die Spindel Lubn.; ein Stäbchen, worauf beim Garnwinden die Spulen aufgereiht werden Lubn., Meiran; "ein Hölzchen, auf das Garn gewunden ist" Pilda: kad nebijis ratiņa, tad ar vārpusti vē̦rpuši Lubn.;

2) (erschlossen aus ostle: worpustia Ulanowska Łotysze 20) = vārpsta 3;

3) "?": jī palika par vārpusti Pas. VI, 112.

Avots: ME IV, 508

vārsta,

1) = vārpsta 2, die Spindel, das Treibhoiz an der Handmühle U.;

2) das Hölzchen, daran die Stricke der Pfluggabel gebunden werden
St., U.

Avots: ME IV, 509

II vârste ² ,

1): melder[i]s stāv nuo miltiem balts, v. jautri klabinājas Skalbe Raksti II (1938), 162;

2) = vārpsta 3 (?): klikšķina v. atgriežuot arklu Skalbe Raksti III (1938), 325.

Avots: EH II, 765

II vârste ² Karis., = vārpsta 2, die Spindel, das Treibholz an der Handmühle Ruj. n. U. vārsteklis,

1) vārsteklis LKVv., Plur. vārstekļi Austr., ein Pförtchen im Zaun;

2) verächtliche Bezeichnung für einen Schwätzer
Frauenb.

Avots: ME IV, 509

vā`rstuve ² Sussei, Warkl., = vārpstuve 1.

Avots: ME IV, 510

vē̦rkulis: "rīks pakulu vērpšanai (pakulas tam aptin apkārt; mit ẽ̦r)" Siuxt; "vērpšanai uz čači uztītas pakulas" (mit ê̦r) Schwarden. vē̦rkulītis (Var.: vārpste) ceļu te̦k, vērpējiņu me̦klē̦dams; krīt[i], vē̦rkuli, ceļmalā! BW. 6973 var.

Avots: EH II, 776

vḕrpt (li. vẽrpti), -pju, -pu (unbek. in Golg., Laud., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (s)prēst),

1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;

2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,

1) für sich spinnen;

2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;

3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,

1) das einmalige, vollendete Spinnen;

2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,

1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;

2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;

3) vêrpējs ² Stenden, eine Raupe;

4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.

Avots: ME IV, 564, 565

virpinât,

1) kreisen lassen, drehen
(mit ir̃ ) Frauenb.; zwischen den Fingern drehen, rollen (mit ir̂ ² ) Selg., (mit ir̃ ) Stenden, Wandsen; von einer Spule, einer Garnwinde (etwas Rundem überhaupt) abwickeln (mit ir̂ ² ) Schibbenhof; wirbeln: viņš pajēma diegu un virpināja Selg. saslapināja zābaku auklu un galu virpināja pirkstuos Jaun. mežkungs 183, virpinādams pirkstuos ... zariņu A. Brigader Daugava I, 1208. gre̦dze̦nu virpināt LP. lV, 84; VI, 855. irbu galus virpinādami (riņķī ātri griezdami, ritinādami) Populāra astronomija 22. rūķīši stiepa un virpināja un vērpa Kurbads. virpinādami ar vārpsti starp pirkstiem garu, smalku sūcienu Janš. Mežv. ļ. I, 382. virpinuot ar vārpsti pakulas Il, 97. vējš virpina putekļus B. Vēstn.;

2) zittern machen
Rutzau. Refl. -tiês, sich drehen, kreisen, wirbeln (intr.): tâ virpinājās viņa duomas A. Brigader Daugava I, 1208.

Avots: ME IV, 609

I zvalstît Bers., Burtn., C., Erlaa, Golg., Gr. - Buschh., KatrE., Lappier, Lennew., Lubn., Mar., Meiran, Nötk., Saiakava, Schwanb., Serbigal, Sessw., Smilt., Sonnaxt, Trik., Warkh., Wolm., (mit alˆ ² ) Bauske, Dond., Dunika, Frauenb., Gramsden, Salis, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, -u, -îju, = (s)valstît, wälzen; (hin und her wälzend) wanken, wackeln machen; schwanken L.; schaukeln (tr.) Bauenhof, Dickeln, Grünw., Matthäi, Podsem, Puikeln, Wessen: ceļat, tautas, man[u] pūriņu, ceļat viegli, nezvalstāt! BW. 16679 var. bē̦rns zvalsta krē̦slu Dunika. zvalstīt mietu Schujen. vē̦tra zvalsta kuoku, labību. kuo tu izkapti zvalsti? MWM. VI, 453. brāļi viens pret uotru āvas zvalsta 485. mucu skaluojuot vajag zvalstīt Vīt. acis zvalstīt "äugeln" Segew. Refl. -tiês,

1) wackeln, wanken, schwanken V., Spr., N. - Peb., (mit alˆ ) Burtn., Lappier, Lennew., Mar., Ronneb., Serbigal, Smilt.; schaukeln (intr.) Dunika (mit al ² ); wankend gehen (mit alˆ ) PS.: zeme... zvalstīsies kâ viena būdiņa Glück Jesaias 24, 20. ve̦zums zvalstās C. kamanām ātri zvalstuoties uz vienu un uotru pusi Janš. Bandavā I, 272. sē̦stuoties tā (= laiva) stipri zvalstījās Juris Brasa 106. dzē̦rājs iedams zvalstās vien Mar. n. RKr. XV, 145. tapa mē̦tāti un zbalstījās Psalm 107, 27. Svārpstiņš viegli šurp turp zvalstīdamies tenterēja pa ceļu pruojām A. XX, 83. uz kuo sistēma labi balstās, kad tai stutes šitâ zvalstās? Zobg. kal. 1910, S. 7;

2) sich wälzen
Dr., Spr., Ellei, Grünw., Nötk., N. - Peb., Sessau, (mit alˆ ² ) Ahs., AP., Schibbenhof: slimnieks zvalstās pa gultu Ahs. n. RKr. XVII, 66, Schibbenhof. ļaudis sēdēja... gultās zvalstīdamies Kaudz. M. 294. kūtrs zirgs zvalstās N. - Peb. dažreiz cūka zvalstās un nuogul visus sivē̦nus AP. citām jāja precinieki, es pa˙priekšu zvalstījuos BW. 7918, 4 var. acis zvalstās (rollen) Segew.;

3) sich ohne Arbeit herumtreiben, trödeln, faulenzen
Etn. IV, 164, AP., Fest., Kokn., Linden in Livl., N. - Peb., Schujen, Wessen, Vīt., (mit alˆ ) Aps., Bewershof, C., Lub., PS., Smilt., (mit alˆ ² ) Gramsden: zvalstās kâ dienas zaglis Wessen. viņš vairāk zvalstās ("šuŗ tur atsē̦stas, nuogulstas") nekâ strādā PS. Zu zvelt.

Avots: ME IV, 764