vẽjîgs (li. vėjingas"windig" Miežinis) AP., Jürg., Nötk., PS., Ruhtern, Salis, Serben, (mit è2 ) Bers., Golg., windig, leichten Sinnes U., albern:ar tādu vējīgu cilvē̦ku grūti sadzīvuot AP. kāda pļāpīga un vējīga viņa ... bijuse MWM. XI, 171. pēc jauna skuķa vējīgs Apsk. v. J. 1903, S. 375.
stel˜beris: iet kâ s. ("gruozīdamies un cilādamies"; mit "èl" ) Drobbusch; ein lebendiges Wesen mit unsicherem, taumelndem Gang (mit el ) Domopol; piedzēries iet kâ s.; gaŗš kâ s.(von einem hochgewachsenen Menschen) Sermus; mirte izaugusi kâ s.(lang, unschön, unbelaubt) Seyershof; kad cilvē̦ks ir tāds neapģērbies, tad saka: staigā kâ s.(liederlich gekleidet, namentlich wenn die Kleider zu kurz sind) ebenda; wer eilig, aber oberflächlich arbeitet Roop; "nenuosvē̦rts, vējīgs cilvē̦ks; cilvēks ar ātrām kustībām" Morizberg; "neizdevies, kaulains dzīvnieks" Allend.