Paplašinātā meklēšana

I kvē̦ls, s. kvè̦la ; [kvḕ̦ls Jürg., der Wiederschein von Licht od. Feuer (Ekau, Hofzumberge, Laud.), die Röte am Himmel (Arrasch): debess kvē̦ls jau dziest ; "die Hitze" Schrunden, Bauske, Sessw., Tirs.].

Avots: ME II, 354

II kvḕ̦ls ² [Druw.], glühend, feurig, schimmernd: kvē̦lās krūtis Sil. dedzi un palieci vienmē̦r kvē̦la! Asp. kļūs truoksnis, krāsu raibums spilgtāks, kvē̦lāks Asp. tver, tās ruociņu un velk pie kvē̦lajām lūpām Egl. kvē̦lā vakarā V. Eglītis.

Avots: ME II, 354

I pavê̦ls, ziemlich spät: šis ieradums pastāvējis vēl diezgan pavē̦luos laikme̦tuos Vēr, v. J. 1904, S. 550.

Avots: ME III, 136

II pavē̦ls: kad p. iet, tad jāiet KatrE. sita muni stārestiņš pēc kundziņa pavēliņa BW. 31486. tāds bijis ķēniņa p. Pas. VI, 442.

Avots: EH XIII, 190

II pavē̦ls, der Befehl: viņš ir darījis pēc mana agrākā pavē̦la Upīte Medn. laiki I89.

Avots: ME III, 136

svē̦ls, ‡

2) heiss
(mit è̦ ² ) Fehteln: uzpūš svē̦lu bē̦du liesmu Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 20.

Avots: EH II, 615

svē̦ls, die Glut: krāsnis, pievienuodamas dienas karstumam savu negantuo svē̦lu Izglītība II, 181. sveču svē̦ls MWM. VI, 840. svē̦ls nīgri zvē̦ruoja 484. sāpju svē̦ls Sudr. E. A. v. J. 1898, S. 344. nākdams ar tvaiku svē̦lu Apsk. v. J. 1903, S. 353. bij ārā vasaras nakšu svē̦ls 341, Bers.

Avots: ME III, 1153

I vê̦ls: ātrais (= agrīnais) vai vē̦lais ābuls Behnen. Adv. vê̦lâk(i), später, nachher: vē̦lāki viena brāļa bē̦rni precējušies ar uotriem Apsk. 1903, S. 12.

Avots: EH II, 776

I vê̦ls, vēļš L., (mit ê ) Golg. (li. vėlùs), spät: vē̦ls vakars, vē̦ls rīts, fortgeschrittene Morgenstunde. vē̦ls pavasaris, rudens. vē̦la sēja. vē̦ls laiks. cik vē̦ls? JR. V, 92, wie spät ist es? bija ... ļuoti vē̦ls Purap. J. str. 17, es war sehr spät. par vē̦lu, zu spät. Sprw.: labāk par vē̦lu nekâ ne˙kad, kas par vē̦lu, tas par skādi Br. s. w. p. 83. - Subst. vê̦lums (li. vėlùmas), die späte Zeit, das Spätsein U.: nebrauci vis šinī vē̦lumā (zu so später Zeit) LP. V, 68. Wenn die Bed. "spät" auf eine Bed. "zögernd < sich windend" zurückgcht, zur Wurzel von velˆt, s. Persson Beifr. 543 (wo auf norw. vala "säumen" hingewiesen ist) und Walde Vrgl. Wrtb. I, 303.

Avots: ME IV, 558, 559

II vēls, = velis (?): vē̦luos (Var.: veļuos) mani vadīdama; kuo mieluošu vē̦la bē̦rnus BW. 27434 var. (aus Neuhausen). Zum ē vgl. li. vė˜lės.

Avots: ME IV, 559