Paplašinātā meklēšana

apvē̦ruot, aufmerksam besichtigen: apvē̦ruoju te̦lpu.

Avots: ME I, 135

ìevē̦ruôt, tr.,

1) bemerken, wahrnehmen:
Mārtiņš ievē̦ruoja, ka viņa kungs bāž lietas maisā Etn. IV, 55;

2) beobachten, zu Herzen nehmen:
ierašas, krietnas mācības.

Avots: ME II, 88

ìezvē̦ruôtiês, erglühen, anfangen zu funkeln, erglänzen: viņa acis neglīti iezvē̦ruojās Saul.

Avots: ME II, 92

‡ izvē̦ruôt "izgudruot" Seyershof: nevarēja ne˙kuo i., kâ būtu bijis labāk.

Avots: EH I, 495

nùovè̦ruôt, tr., beobachten, betrachten: dabu, pasauli, visu apkārtni. uz saules lūkuodamies nuovē̦ruoja, ka jau varē̦tu būt pusdienas laiks Etn. IV, 54. - Subst, nùovè̦ruõjums, die Beobachtung, Betrachtung, Wahrnehmung; ntiovè̦ruôšana, das Beobachten, Betrachten; nuovè̦ruôtãjs, der Beobachter.

Avots: ME II, 886

savē̦ruôt,

1) (im Gedächtnis) behalten:
nevaru galvā savē̦ruot A. XXI, 790;

2) = saredzēt Siuxt, Bauske, Golg.

Avots: ME III, 786

‡ svē̦ruôt (?), = zvẽ̦ruôt I (?): mirdzuošām un svē̦ruojuošām spalvām Janš. Līgava II, 167.

Avots: EH II, 616

svē̦ruôtiês, vibrieren: ja vasarā ir karsts laiks un spiedīgs gaiss, tad var redzēt, it kâ gaiss kustē̦tuos saulē; par tādu gaisu saka - gaiss svē̦ruojas Ulpisch.

Avots: ME III, 1154

uzzvē̦ruôt auffunkeln: kaķa acis tumsā uzzvē̦ruoja.

Avots: ME IV, 402

vè̦ruot: auch C., Smilt., Trik., (mit ẽ̦) AP., Dunika, Zabeln; mutmassen (mit ê̦ ² ) Frauenb.: "tiešām tam luopiņam cilvē̦ka prāts", vē̦ruoja Ziemelis Atpūta, № 639, S. 11. Subst. vē̦ruôtājs: zuobu vē̦ruotāja (Beobachterin) BW. 20303, 1.

Avots: EH II, 779

vè̦ruôt PS., Wolm., vē̦ruôt ² Salis, Widdrisch, vē̦ruôt Arrasch, Dond., Jürg., Stenden, vē̦ruôt ² Prl., wahrnehmen, erwägen U.; beobachten; mutmassen Autz n. U.: kad vē̦ruojām tagadnes nuotikumus Vēr. I, 1290. vai lai nevē̦ruo par . . . drēbes gabala atdabūšanu? Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 98. Refl. -tiês (mit ḕ̦ ) Nötk.,

1) = vè̦ruôt U., Wessen, Vīt.: saka vē̦ruoties, ka palaidnim jāskatās uz pirkstiem Vīt.;

2) = vērtiês, sehen, schauen: (tē̦vs) vēruojās . . . dē̦lā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 141. ziņkārīgi vē̦ruojās tā... ģīmī Daugava I, 996.Subst. vē̦ruôšana, das Wahrnehmen, Beobachten; Erwägen; vē̦ruõjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Wahrnehmens, Beobachtens, Erwägens; die Wahrnehmung, Erwägung; vē̦ruôtãjs, wer wahrnimmt, beobachtet, erwägt. Zu *'vē̦ra.

Avots: ME IV, 568, 569

vē̦ruôtava;* die Warte V.: zu zvaigžņu vē̦ruotava, die Sternwarte B. Vēstn. L. nuo savas vē̦ruotavas uztvēra ... Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 569

I zvẽ̦ruôt: zvē̦ruojuošuo seju Švābe Vārds 23.

Avots: EH II, 815

I zvē̦˜ruôt A. - Ottenhof, Arrasch, Dond., Frauenb., Jürg., Nötk., Schnehpeln, Schujen, Stenden, Wandsen, (mit è, ) AP., C., PS., Wenden, Wolmarshof, (mit ê, ) Kr., Saikava, (mit è, ² ) Bers., Golg., Heidenfeld, Lubn., Sessw., (mit ê, ² ) Bl., zvē̦ruôt U., Memelshof, Naud. Refl. zvē̦ruôtiês U., glimmen U., glühen, aufleuchten Siuxt n. U., glänzen VL. n. U., flimmern, funkeln: acis zvē̦ruo LP. IV, 27, Naud., Nötk. u. a. vilkam acis zvē̦ruo Lubn. viņam acis dusmās zvē̦ruo Golg. suņam acis zvē̦ruo gaļas gaiduot Stenden. de̦gvīnu ieraudzījušai, Jūlei acis sāka zvē̦ruot Frauenb. acis zvē̦ruoja kâ saniknuotam zvē̦ram A. XVI, 360. acis zvē̦ruojušas kâ uguns uogles Etn. II, 76 (ähnlich: JK. V, 1, 58). uogles zvē̦ruo Schujen. sarkani nuokaisē̦ta dzelzs zvē̦ruo Naud. uogles zvē̦ruojušas... ceplī LP. VII, 762. uozuola malka zvē̦ruo krāsnī Br. 254. uzsviedis... pagales vēl papūzdams, lai tikai spuoži zvē̦ruo LP. V, 132. pagalīte vidū gaisa zvē̦ruojās; ta zvē̦ruoja puiša sirds pret jaunām meitiņām BW. 12819. es redzēju me̦lnu uodzi vidū gaisu zvē̦ruojam 3361, 1 (ähnlich: 2002). zvaigznes vidū gaisa zvē̦ruojās; zvē̦ruo puišu dvēselīte 33095. kas tur spīd, kas zvē̦ruo...? zvē̦ruo māsas vaiņadziņi 5944, 4 var. vaŗa vaiņagi zvē̦ruot zvē̦ruoja 282, 1. dižie sudrabi zvē̦ruot zvē̦ruoja 20407. zvē̦ruo caunu ce̦purītes RKr. XVI, 230. tâ brauc mana līgaviņa kâ saulīte zvē̦ruodama (Var.: vizē̦dama, mirdzē̦dama) BW. 15959, 3 var. saule... zvē̦ruo virs galvas Ed. Virza Pavasaris. kaisles zvē̦ruojums Boriss God. 45, Nebst zvirêt zu ai. jvarati "fiebert", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 643.

Avots: ME IV, 773, 774

II zvē̦ruôt, (Getreide) windigen Schnehpeln. Zu zvēris II.

Avots: ME IV, 774

zvê̦ruôts ² Siuxt, böse, zornig, grausam: zvē̦ruots cilvē̦ks, luops Siuxt. bijis zvē̦ruots muižas kungs LP. VI, 655. vai... dē̦li tik zvē̦ruoti būšuot 758.

Avots: ME IV, 774

luņ̃ģis,

2): brūni de̦su luņģi Austriņš Neievērotie (1931), S. 24;

4): rudzu luņģ(īt)is ist wohl aus rudzu ruņģ(īt)is dissimiliert.

Avots: EH I, 762