Paplašinātā meklēšana

‡ atvìkštiês Smilten, umziehend mit seinen Habseligkeiten herfahren: kalpi nevar vien a.

Avots: EH I, 181

[ìevīkštiês, sich (zu einem Besuch) anschicken od. fertig machen: ievīkšies iet uz ciemu.]

Avots: ME II, 89

izvìkšt,

1) ausrichten, veranstalten:
kādas man pašam bēres izvīkšuši Aps., C., Smilt.;

2) hinausgeleiten:
rīdzinieki jāizvīkš C.

Avots: ME I, 830

‡ izvìkštiês C., Trik., Wolm. u. a., = ‡ izvīkstîtiês.

Avots: EH I, 496

savīkšt, -kš(ķ)u,

1): viņi kaut kuo savīkš ("pakuo") Aiviekste. viņi savīkša (arrangierten)
... mē̦slu talku Sieva 157. savīkšķis (= savīstījis 1?) lûku vīkšķi Janš. Mežv. ļ. II, 358.

Avots: EH XVI, 466

savīkšt,

1) tr., zurechtmachen, (vor)bereiten:
kāzas savīkštas, die Hochzeit ist bereitet, die Vorbereitungen zur Hochzeit sind beendet. bēru savīkšt palīdzē̦tājiem Etn. II, 139. palīdzēt savīkšt visu vajadzīgākuo;

2) es e̦smu savīkšis, habe mir vorgenommen
(dazu ein Infinitiv savīkšēt angegeben) Für. I (unter vīkšēt). Refl. -tiês, sich zurechtmachen, sich (vor)bereiten: savīkšies un gajis uz baznīcu Pas. III, 30 (aus Serbigal). kuģiem atlikas vairs tik savīkšties uz duošanuos ceļa Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 29. Dazu eine III p. prs. savīškas A. XX, 506.

Avots: ME III, 789

uzvīkšt, aufräumen, aufputzen: uzvīkšt istabu AP. Refl. -tiês, sich aufputzen: skaisti uzvīkšties Sessw.

Avots: ME IV, 400

vìkšt, ‡

2) = apkùopt: pati bij aizgājusi v. luopu pulku Sieva 37. Refl. -tiês: mit ĩ Pilten n. FBR. XX, 57. piemin tautas vīkšdamies Tdz. 55302.

Avots: EH II, 792

vìkšt, -šu C., Nötk., PS., Serbigal, Smilt., Trik., Wolm., (mit ì ² ) Heidenfeld, Selsau, (mit î ² ) AP., Ramkau, (eine Festlichkeit) vorberciten Golg., N.- Peb., Saikava, Serben, Sessw., Vīt.; vīkšt Drosth., Ronneb., Wesselshof, für die Reise, für die Arbeit vorbereiten, fertigmachen: sākuši vīkšt bēres Pas. III, 100 (aus Serbigal). sāka vīkšt kāzas IV, 363 (aus Adiamünde; ähnlich VII, 157). kāzas vīkša lieliskas Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 532. bez alus nevar kāzu vīkšt MWM. VI, 638. guodu vīkšt Aps. II, 23. man jaiet tuo balli vīkšt Saul. III, 212. māte aizgāja vīkšt ciemiņam mielastu MWM. VII, 505. ģērbjat, vīkšat pādīti manu! BW. 1498. Refl. -tiês, sich vorbereiten, sich bereit machen; sich anschicken W.-Livl. n. U., Golg., N.Peb., Serben, (mit ì ) Nötk., PS., Serbigal, (mit î ² ) Grobin, Jürg., Ramkau, (mit ì ² ) Fehteln, Kr.: javīkšas uz kāzām Pas. IV, 501 (aus Adiamünde). vīkšušās uz ... dzīrēm VI, 86. viņš sāka vīkšties kâ uz guodībām Poruk. vīkšties uz baznīcu Serbigal. vīkšuos uz ciemu iet Ramkau. kungi cits par citu vīkšās uz māju MWM. VIII, 726. Vilma ... steidzīgi vīkšās iet Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 137. meita .. puosusies un vīkšusies, kâ var iet V, 420. sākusi vīkšties. drīz vien bijusi sataisījusies III, 99. e̦suot jau dažu labu reizi vīkšies ... precēties Aps. legātnis 30. viņi vikšas kāpt malā Druva III, 51. vīkšas uz lietu (es wird regnen) Ramkau. - Subst. vīkšana, das Vorbereiten, das Zurechtmachen: bēŗu vīkšana Aps. II, 41. runāt par kāzu vīkšanu Pas.V,125 (aus Lubn.); vîkšẽjs Serbigal, wer zurechtmacht, wer vorbereitet: priekšnieki, vīkšēji, apgādnieki un kuopēji Dīca tulk. Rokas grāmata v. J. 1708, S. 3 II. vīkšt für vīkst I nach dem prs. und prt. vīkšu, wozu Le. Gr. 589 ² .

Avots: ME IV, 638

uzdzer̂t (li. užģérti "zutrinken"),

1) trinken
(perfektiv) Spr.: ņem kanniņu, uzdzer malku! BW. 20071 var, es uzdzēru saldu pienu 33494, 7. bērenieki, ne visai sīksti uzdze̦rdami, sāka vīkšties Aps. II, 50. uzdzert. uzdzīvuot, tuo viņš prata V. Eglītis Zilā cietumā 16;

2) zutrinken
L., U.: kāzenieki uzdzer jaunam pārim kruogū pirmās laimes BW. III, 1, S. 14. uzdzert augstu laimi Aus. I, 125. kam dze̦rdama es uzdzeršu? nav ne˙viena bāleliņa BW. 19681;

3) zutrinkend wünschen, versprechen:
kuo mēs laba uzdzersim... pādē̦nam? rudzu klēti, miežu klēti (Var.: uzdzersim miežus, rudzus) BW. piel. ² 1450. man uzdzēre dieveriņš (Var.: dievers man apsuolīja) miglā dē̦tu uozuoliņu BW. 25428. es svešam uzdze̦rdama uzdzer[u] savu vainadziņu 19681. Refl. -tiês, (etwas vorher genössen habend) trinken (perfektiv): uzdzeries pienu! Skalbe Kâ es 18.

Avots: ME IV, 328

II vaikstîtiês Borchow, vaikštiês ebenda, = vīkštiês.

Avots: ME IV, 436

II vīkšêt

1) "?": šim ... gājuši riņķī visā dīgi, ka vīkšējis vien Pas. IV. 192 (aus Planhof). kuo nu vìkš ² ("kviec"; zu *vīkšt?) kâ sivē̦ns? Fehteln. vīkš sniegs gar mājas galu MWM. VII, 191;

2) vom Gerausch des Reissens von Kleidern:
drēbe plêšuot vĩkš C.

Avots: ME IV, 637

vìkšņîtiês Rundel, -uôs, -ĩjuôs, vīkšņuôtiês ders., = vīkštiês: viņi vikšņās uz kāzām, uz kaušanuos.

Avots: ME IV, 638

I vīkst, = vīkšt, (eine Festlichkeit, einen Schmaus) vorbereiten AP., Vīt.; "puost" Meiran; "vorbereiten, ordnen" (mit ì) Nötk. Refl. -tiês,

1) sich (langsam
Drosth.) anschicken L., bereiten (namentlich zur Reise) Kronw. und Erlaa n. U., Borchow, Meiran, (mit î ) Drosth., (mit ì ² ) Kr., Sessw.: vīksties uz ceļu Celm. vìksties uz guodībam Nötk. vīksties uz iešanu Balss; sich langsam ankleiden (mit î ) Baltinow, Šķilbē̦ni: vīkšies nu žiglaki! citi jau aiziet! Kalz.;

2) "gruozīties" (mit î ² ) Schibbenhof: kuo tu tur vīksties (zu vīkstīties?) pa gultu? Schibbenhof. Zu vêikt, vīkt I und III?

Avots: ME IV, 636, 637

vîstiês (?) Lenzenhof, Smilt., Wenden, (mit ì ² ) Adl., -stuôs, -suôs, = vīkstiês, vīkštiês U., Vīt.: mēs vīkšāmies uz iziešanu; viņš arī vīsās Vīt.; "sich langsam vorbereiten (taisīties) " Kalz. (mit î ); " "tūļāties" (mit ì ² ) Aiviekste.

Avots: ME IV, 644