Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vīzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vīzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

izvīzēt

izvīzêt: auch Dickeln n. BielU., (mit ĩ ) Karls.

Avots: EH I, 497

novīzēt

‡ nuovîzêt 2 Frauenb. "(pastalas, senāk vîzes) nuoaut".

Avots: EH II, 108

pārvīzēt

‡ pãrvīzêt, verspotten (?) PV.: ja sāk kādu vīzēt, tad jau var katrā vārdā p.

Avots: EH II, 216

pievīzēt

pìevīzêt, heruntermachen, anschwärzen Altenwoga: lai šī viņas vīru neduomājuot vis kâ pievīzēt Janš. Dzimtene 2 I, 378.

Avots: ME III, 311

uzvīzēt

‡ uzvīzêt P. W. Šis ar mani tiesāties 2, = uzzùobuôt.

Avots: EH II, 739

vīzēt

I vīzêt, -u, -ēju, = vizêt

I: kas tur spid, kas tur vīz? BW. 28011, 1 var. lai vīz mans vainadzinš kâ saulīt[e] un mēnestiņš 32440, 1. kâ saulīte vīzē̦dama (Var.: vizuodama ) 15959 var.

Avots: ME IV, 650

vīzēt

II vīzêt Spr., = vīžât: mēlīt[e] mana gan vīzēja, bet nadziņi nevīzēja BW. 6918.

Avots: ME IV, 650

vīzēt

III vĩzêt: nach Sehwers Unters. 160 aus nd. wīsen "zeigen".

Avots: EH II, 794

vīzēt

IV vīzêt (?) "neugierig sein" Hagensberg.

Avots: ME IV, 650

vīzēt

vĩzêt Allend., A.-Ottenhof, Nötk., N.-Salis, -ẽju, durch die Zähne ziehn, durchhecheln, verspotten W.-Livl. n. U., Vīt.: ja sāk kādu vīzēt, tad jau var katrā vārdā pārvīzēt Vīt. Refl. -tîês, sich lustig machen (mit ĩ ) A.Ottenhof, Salis: vēl gribēs gar manl vīzēties, ka es nemākuot ne ravēt, ne berzt Janš. Precību viesulis 9. un nu tik tās visādi vīzēties! Dzimtene 2 I, 18 Wohl niederdeutschen Ursprungs; vgl. mnd. wis maken "weis machen, aufbinden".

Avots: ME IV, 650

vīzēties

vĩzêtiês: puiši vīzējās Tdz. 58799.

Avots: EH II, 794

vīzēties

vīzêtiês Wolmarshof "būt vīzīgs": meitas tik zîn kâ gre̦znuoties un vīzēties; stolz, schwietig sein Golg. (mit i 2 ), Bauske (mit ĩ).

Avots: ME IV, 651