Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vīžât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vīžât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (3)

vīža

I vīža Karls., das Vermögen, die Kraft Vīt., "veikls spars" Salis: man nav vaîrs tās vīžas kâ agrāki Erlaa. tam tik ir vīža uzņēmumu izvest galā Vīt. nuo tā ne˙kāda pļāvēja nav, viņam jau nav vīžas Salis. Abgeleitet von vīžât

I, oder aus liv. vītš "Lustigkeit"?

Avots: ME IV, 651


vīžāt

I vĩžāˆt Orellen n. FBR.. XI, 44, AP., C., Dunika, Karls., Pernigel, PS., Salis, Trik., Wolm., (mit ì 2 ) Kl., Prl., vīžât U., -âju, vĩžuôt AP., BL., Frauenb., Iw., Jürg., N.-Bartau, Pankelhof, Ramkau, Schnehpeln, Selg., Siuxt, Wandsen, (mit ì ) Erlaa, Kalzenau, Kl., Selsau, Sessw., (mit î ) Gr.-Buschh., Sonnaxt, vīžuôt U., mögen, wollen U., Karls.; nicht faul sein, etwas gern tun Neik. n. U.; verstehen, geschickt zu etwas sein Allunan n. U.; nevĩžât nevīžuôt St., nicht mögen, nicht pflegen (zu tun u. s. w.), sich nicht die Mühe geben U. (unbek. in Oknist): Sprw. sliņkis pat mirt nevīžuo Br. sak. v. 1129. pa˙priekšu ne̦s ar sietu, vē̦lāki ir pat ar spanni nevīžuo Br. s. v. p. 81. ve̦ca... māte, nevīžuoja kalnā kāpt BW. 9282. slinkas meitas nevīžuoja 1928. ve̦cs un slinks uz tuo pēdējuo puostu - ne spaini ūdens vīžuo ķēķī îenest Upītis Dzim. 21. tādi sievišķi nevīžuo ne ceļa pagrìezt Frauenb. viņa nav vīžuojuse ne˙maz strādāt LP. N, 227. tu nevīžuo saprast Ver. I, 774. duod, cik ruoka vīžuo RA. viņš... vīžuo saudzēt savu meiteni Janš. Līgava I 419. Eher wohl. aus estn. wīzima "vermögen, mögen, Lust haben" (s. Thomsen Beröringer 287 und Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 13 f.), als nach Leskien Abl. 289 (mit Zweifel) und Scheftelowitz KZ. LIV, 251 zu li. užsivíežti "sich überwinden".

Avots: ME IV, 651


vīzēt

II vīzêt Spr., = vīžât: mēlīt[e] mana gan vīzēja, bet nadziņi nevīzēja BW. 6918.

Avots: ME IV, 650