I vīzêt, -u, -ēju, = vizêt

I: kas tur spid, kas tur vīz? BW. 28011, 1 var. lai vīz mans vainadzinš kâ saulīt[e] un mēnestiņš 32440, 1. kâ saulīte vīzē̦dama (Var.: vizuodama ) 15959 var.

Avots: ME IV, 650

II vīzêt Spr., = vīžât: mēlīt[e] mana gan vīzēja, bet nadziņi nevīzēja BW. 6918.

Avots: ME IV, 650

III vĩzêt: nach Sehwers Unters. 160 aus nd. wīsen "zeigen".

Avots: EH II, 794

IV vīzêt (?) "neugierig sein" Hagensberg.

Avots: ME IV, 650

vĩzêt Allend., A.-Ottenhof, Nötk., N.-Salis, -ẽju, durch die Zähne ziehn, durchhecheln, verspotten W.-Livl. n. U., Vīt.: ja sāk kādu vīzēt, tad jau var katrā vārdā pārvīzēt Vīt. Refl. -tîês, sich lustig machen (mit ĩ ) A.Ottenhof, Salis: vēl gribēs gar manl vīzēties, ka es nemākuot ne ravēt, ne berzt Janš. Precību viesulis 9. un nu tik tās visādi vīzēties! Dzimtene ² I, 18 Wohl niederdeutschen Ursprungs; vgl. mnd. wis maken "weis machen, aufbinden".

Avots: ME IV, 650