Paplašinātā meklēšana

izvaļîgs, frei, ungezwungen: ce̦turtais izvaļīgi vāļājās tē̦va auzu malā A. XVII, 584. viss tam bija izvaļīgs un pazīstams A. XII, 580. skruoderīšiem un citiem izvaļīgiem cilvē̦kiem Dok. A. tâ kâ kundze bija ar krietnu mantuojumu, tad viņi dzīvuoja izvaļīgi V. Eglītis.

Avots: ME I, 824, 825

‡ izvaļīns, in der Verbind, man nav vis tik i., ich habe nicht viel freie Zeit Sessw.

Avots: EH I, 493

izvaļît, hinausjagen, vertreiben: paņemt tik bizulu un izvaļīt visus pa kaklu laukā Saul., Bers., Mar., C.

Avots: ME I, 825

iz˙vaļĩtẽm Bers., izvaļām, gemütlich, leicht, ohne Anstrengung: ar viņu (mašīnu) varuot strādāt iz˙vaļītēm viens pats cilvē̦ks A. XV, 504. tuo taču gan varēs dabūt gatavu iz˙vaļītēm A. XII, 812. tad iz˙vaļītēm gruozīdamies aizdedzināja cigāru XII, 43. iz˙vaļītēm izdzīvuoties = savā vaļā, brīvi izdzīvuoties Dond., A. - Rahden, Bers., Lös., Druw. n. A. XV, 165.

Avots: ME I, 825

nevaļîgs, keine Zeit, keine Musse babend, beschäftigt: darbdienās e̦smu nevaļīgs nuo agrā rīta līdz vakaram Stari II, 447. labi redzat, ka e̦smu nēvaļīgs Seib.

Avots: ME II, 738

patvaļĩba, = patvaļa: izme̦sti likteņa patvaļībai Vēr. II, 1314. plašā patvaļībā aukas pluosās Asp. R. VII, 34.

Avots: ME III, 126

patvaļîgs, willkürlich.

Avots: ME III, 126

pavaļîgs: tē̦va ruoka uz skausta likās it pavaļīga Veldre Dēli un meitas 95. p. (ein wenig Musse habend) cilvē̦ks Oknist. trīs maišeļus pavaļīgi piebāza ar sìenu Janš. Mežv. ļ. II, 418.

Avots: EH II, 187

pavaļîgs, recht frei, los; leichtsinnig.

Avots: ME III, 132

‡ pavaļîns, ziemlich los, wackellg: p. naža asmens Oknist.

Avots: EH II, 187

pavaļītēm: p. dzīvuot, unbeengt, bequem, gemütlich leben U. (unter vaļītēm).

Avots: EH II, 187

pavaļītēm Vīt., in Mussestunden.

Avots: ME III, 132

‡ savaļît, achtlos zusammenwerfen A.-Schwanb., Lemb.; schnell zusammentreiben A.-Schwanb., Mar., Ramkau: s. luopus mājā.

Avots: EH II, 463

savvaļĩba, s. savvaļa.

Avots: ME III, 794

savvaļîgs,

1): dzīvi savvaļīgi atstāt Jauns. Raksti V, 175; freiwillig
Diet.

Avots: EH II, 467

savvaļîgs,

1) eigenwillig
Wid.;

2) frei, uneingeengt:
viņš mācījies zagt ābuolus,... kartupeļus un citus auguošus savvaļīgus produktus Veselis Saules kapsē̦ta 71.

Avots: ME III, 794

sevvaļîgi, Adv., frei, ungebunden: s. dzīvuot Kalleten.

Avots: ME III, 822

‡ uzvaļîgs Frauenb., etwas zu gross (von Stiefeln): šie zābaki man ir gan tādi uzvaļīgi, bet valkāt varu.

Avots: EH II, 738

‡ vaļī, = vaļā 1: šis juo palaidis v. Pas. VII, 364 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 755

vaļī, = vaļā 1: ceļa vīrs kai (= kâ) tika vaļī Pas, III, 429.

Avots: ME IV, 465

vaļĩba,

2): "ohne Musse" ME. IV, 465 zu verbessern in "ohne Arbeit".

Avots: EH II, 755

vaļĩba,

1) die Freiheit
L.: tauta zaudēja savu vaļību Kundz. Kronv. 11. ciltis dzīvuoja vaļībā Klaustiņš 12. savu vaļību atkal dabūjuši K. Müller R. Kr. 116. viņš sev ņēmis lielu vaļību Schwanb.;

2) die Freiheit, Musse
U.: kalps nu dzīvuo vaļībā (ohne Musse) Saikava. muižas saimei šuodien ir ... vaļības un izpriecas reiza Janš. Bandavā I, 281;

3) die Erlaubnis
U. ("kaum gebraucht").

Avots: ME IV, 465

vaļīgnieks Wallhof "= vaļinieks".

Avots: ME IV, 465

vaļîgs,

1): auch Orellen; jaunie svārki stāv vaļīgi PV.;

3): auch Orellen; daudz vaļīga laika Vanagu ligzda 7.

Avots: EH II, 755

vaļîgs,

1) unbefestigt, los, locker, frei
U., Bers., Kalzenau: vaļīgs miets. vaļīgi zuobi. vaļīgi sasiet auklu Nötk. izvilka kādus vaļīgākus žeperus A. XX, 402. vējš atraisa vaļīgās cirtas Ed. Virza. ļuoti plašas, vaļīgas bij piedurknes Konv. 138. vaļīgajā ... jaciņā J. R. V, 110. vaļīgā rindā MWM. VI, 337. (fig.) svabada, vaļīga izturēšanās Janš. Līgava I, 216. kauli nu pa˙visam vaļīgi (von einem Müden gesagt) Golg.;

2) frei, los (von etw.):
būt vaļīgam nuo visām rūpēm Seifert Chrest. III, 215. es e̦smu vaļīgs nuo tā darba Sussikas, es gribēju tikt vaļīgs nuo jums Ruhtern;

3) Musse habend, müssig, frei:
ziemu vaļīgāks laiks Ramkau, Saikava, Salis;

4) offen:
pilis bij vaļīgas: varēja iet, kur grib LP. VI, 520.

Avots: ME IV, 465

vaļîns: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, Fest., Gr.-Buschh.,

1): auch Saikava; vaļīna izkapts Oknist. v. apgē̦rbs Sonnaxt. v. zuobs Saussen. kumeļš te̦kā v. (unbehindert)
mātei līdz ebenda;

2): auch Saikava, Weissensee; nu˙pat ir vaļĩnāks laiks AP. visu dienu bija v. Saussen. dzirdē̦dams ... vaļīnuo bē̦rnu kliegšanu Vanagu ligzda 46. maksu duodams, saimnieks teica, ka tagad es v. (von der Stelle entlassen)
Saussen;

3): v. trauks Saikava. v. (unbedeckt)
piens Sonnaxt. vaļīnām acīm P. W. Šis ar mani tiesāties? 20. tagad kuoki nuocirsti un skats uz baznīcu v. Saussen.

Avots: EH II, 755

vaļîns Spr., Nerft, Prl., vaļins Mar. n. RKr. XVII, 136,

1) = vaļîgs 1 Erlaa, Ogershof, Vīt.: vaļīnie mati MWM. X, 653. palaidis (gnīdu) vaļinu cilvē̦ka galvā Etn. III, 64. vaļīna drēbes gabala plivināšanās vējā Kerstenbehm. apģē̦rbs ir pilnīgi izšūts, stāv viscauri tīri vaļīni Vīt. grābekļa zariņš vaļīns Erlaa, Ogershof;

2) = vaļîgs 3 KatrE., Kl., Lös., Sonnaxt, Vīt.: es vēl nee̦smu vaļīna; pagaidi, kad beiģšu darbu! Vīt. viņa šuogad vaļīna, neiet pie saimnieka KatrE.;

3) = vaļîgs 4 KatrE., Ogershof, Vīt.: kaķis . . . pa vaļinām durvīm laukā Vīt. 40. e̦ze̦rā ūdens vēl ir vaļīns (der See ist noch nicht zugefroren) Vīt. neatstāj krējumu vaļīnu (unbedeckt), ka kaķis netiek klāt! KatrE., Ogershof.

Avots: ME IV, 465, 466

vaļît,

3): laufen
Bers.

Avots: EH II, 755

vaļît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) treiben, jagen
Bers., C., Lubn., Nötk., Sessw.; werfen C.; "sviest, grūst kuo citu pēc cita" Schwanb., Sessw.: vaļi pruom tuos luopus! Sessw. kruodzinieks vaļījis šuos visus nuo kruoga laukā Erlaa, Meselau, N.-Peb., Schwanb., Tirsen. vaļi šuo sprungulu pa luogu ārā! C.;

2) schlagen:
nu tik vaļī pa muguru! Schibbenhof;

3) gehen:
kur jūs tai vaļīsit? Pas. l, 164 (aus Dünaburg);

4) reichlich fallen:
tad nu sniegs vaļī! Serben (auch: "reichlich geben");

5) "eilig und oberflächlich (etwas) tun; eilig schütten; (Heu) mit einer Heugabel reichen"
Alswig: tagad puiši ar aršanu vaļī; kâ tiek, tiek. Aus r. вали́ть "werfen; herbeiströmen (снѣг валит)".

Avots: ME IV, 466

vaļītēm, Adv.,

1) vaļītēm Golg., Sessw., va˙ļītēm Golg., ohne Eile, bequem : tuo darbu mēs padarīsim vaļītēm Golg. vaļītēm dzīvuot, bequem, gemütlich leben
U.;

2) leicht, sachte, leise
U.

Avots: ME IV, 466

vẽjvaļîgs: auch M. 518.

Avots: EH II, 775

vẽjvaļîgs, müssig lebend Schnehpeln.

Avots: ME IV, 554

‡ àizkuļât,

1) = ‡ àizdaũzît 4 Stenden;

2) festschlagen
Stenden: a. vaļīguo izkapts sējumu. Refl. -tiês, mühsam hin-, weggehen, -fahren C., Sessw.

Avots: EH I, 33

izdzîve, leichtes, genussvolles Leben, [vaļīga, uomulīga dzīve sabiedrībā vai viesībās Fest., Stelp.]: man bij it branga izdzīve LP. VI, 146. tur vaļīga izdzīve Vēr. I, 764. cik tur laba izdzīve! LP. VI, 453. plaša (Egl.), zaļa izdzīve Kaudz. M.

Avots: ME I, 733

izslaîcît, tr., ausrecken, ausstrecken: viņš izslaīja savus luocekļus A. XII, 240. Refl. - tiês, sich ausrecken, sich ausstrecken: izslaikās un izstaipās patīkamā vaļībā A. XII, 738. viņš mīkstā gultā vēl izslaikās Liev., Sessw.

Avots: ME I, 799

le̦kãns, Subst., der Schlaffe, Weiche, Weichling [Fehsen]: ļe̦kāns ir tāds cilvē̦ks, kas it kâ bez kauliem. vārnē̦ni īsti ļe̦kāni C. kāpuosti kâ ļe̦kāni Ranuk. [rube̦nē̦ni saulē paliek kâ ļe̦kāni Fest., Stelp. - ļe̦kāns"vaļīgs, salauzts" (Adjektiv?) Ordangen, Preekuln.]

Avots: ME II, 535

ļe̦kât, -ãju, C., Smilt., Mar., ļe̦kuot Grünh., Denominativ von ļe̦ka, laufen, gehen: kājas sāk ātrāki ļe̦kuot Purap. Refl. -tiês,

[1) ļe̦kâtiês "nach dem Regen im Kot waten"
Ruj.; matschen, manschen Roop, Nitau, Serben u. a.];

2) baumeln, bummeln, schlottern
Wid.: [piedzē̦rušam braucējam galva ļe̦kājās uz visām pusēm Lennew. ar zuobe̦nu atcirstā ruoka vaļīgi ļe̦kājās gar sūniem Lennew. aiz zibsnas ļe̦kājās pūri cimdu Janš. Dzimtene ² I, 78. In Mar. sei ļe̦kâtiês synonym mit skrieties, lēkties, plêsties].

Avots: ME II, 535

lèmperêt: auch (mit em ) Segew., (mit em̂ ² ) Seyershof. ‡ Refl. -tiês,

1) sich herumtreiben
(vazâtiês) Seyershof (mit em̂ ² );

2) "vaļīgi, brīvi kustēties" (mit em̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 733

‡ ļe̦rs Siuxt, = ‡ ļe̦re̦ns; Adv, ļe̦ri ebenda, = vaļīgi.

Avots: EH I, 772

ļē̦vē̦ns "schlaff, lose (vaļīgs)" Preekuln.]

Avots: ME II, 540

‡ ļurcēnīgs Frauenb. "ļuoti vaļīgs": ļ. apģērbs.

Avots: EH I, 774

ļurzas "offener Mund; izdilusi, vaļīga mēlīte" Burtn.: saturi nu reiz ciet savas ļurzas!

Avots: ME II, 545

nãkt: nâkt (prs. nâcu ) Auleja,

1): nenaksim mēs gala (wir werden nicht durchkommen)
ar savu grasi (= naudu) Anna Dzilna 29. ar vienu vien guovi viņš cauri nenāks Frauenb.;

4): pirts krāsnij nāca ("bija") augša vaļīgi Siuxt; ‡

5) = panãkt 1, einholen Kaltenbr.: cilvē̦ks nevar n. se̦skā. Refl. -tiês,

b): piecirst kājas, kâ nākas (sich gebührt)
Janš. Dzimtene III ² , 341; ‡

g) um die Wette gehen, laufen
(mit â ) Auleja: skrien, nācas tis par tuo (einer am andern vorbei). - Zur Etymologie s. auch KZ. LXII, 23 ff. und zur Bed. von nākt und li. nókti auch Fraenkel KZ. LXI, 262 ff.

Avots: EH II, 7

‡ nuodrin̂dzêt ² Iw., ein Schallverbum: kur - ar stampu bunguojuot - apakšā ir tāds vaļīgs, ir ūdens, tur nuodrindz, nuorūc.

Avots: EH II, 41

nùouôdêtiês, abschalen: vaļīns alus drīz nuouodējas Fest.]

Avots: ME II, 880

II padzìt,

1): tev jānāk līdzi (sc.: medībās) p. sūnakļa malu Ērglis Pel. bar. vectēvi 176; ‡

4) "pabīdīt": zirgs ar nāsīm padze̦n salmus Seyershof. nuodze̦n spaņņam apakšstīpu zemē un virsu arī padze̦n ("?") vaļīgāk, pēc kam liek dube̦nu iekšā Iw. Refl. -tiês, ‡

2) mit der Herde ein wenig weiter rücken (intr.)
Saikava: padzenies (ar luopiem) uz mājas pusi! ‡

3) fahrend mühsam weitergelangen
Saikava: pa kāpeni nevar p. ar ve̦zumu ni˙cik tāli neesi padzinies, un jau zirgs putās.

Avots: EH II, 130

pìegult,

1) anliegen:
kas gludāki pie auguma piegula V. Vilibalda Kas uzvarēs 34. es vilkšu savu sarkanuo jaku, - tā man labāk piegulst Saul. I, 194, dēļi cieti pieguļ barībai Konv. ² 749; piegult kaulam, passen, nach dem Sinn sein: neviena nuo šām trim... lietām nepiegula īsti manām kaulam Ezeriņš Leijerkaste I, 139;

2) sich an-, nebenanlegen:
es piegulu pie tautieša Biel. t. dz. 749;

3) liegend anfüllen; von Liegendem angefüllt sein:
es nevaru viena iet, tautas ceļu pieguluši kâ pe̦lē̦ki vanadziņi BW. 13475 var. gulēt iešu, kur gulēšu? visi kakti pieguluši piel.2 25108. Refl. -tiês, sich anlegen: katra dala vaļīgi var... piegulties zemes nelīdze̦numiem Konv. ² 390.

Avots: ME III, 253

pļerkšêt (unter pļerkstêt): schwatzen PV., Wessen; "nelāgā skanēt" PV.; ein Schallverbum (mit ȩr̃) Orellen; viena stīga klavierēm pļerkš; ratu sānu galds vaļīns, - braucuot pļerkš; krächzen (von Raben und Krähen) BielU.

Avots: EH II, 307

I pliķêt, -ẽju, auch pliķuôt LP. VII, 203, ohrfeigen, maulschellieren; betatschen: kāds gan es būtu iznācis, ja mans tē̦vs mani bērnībā nebūtu pliķējis? MWM. IX, 276. man patika pliķēt viņas (guovs) vaļīguo pakakli Druva l, 68. Refl. -tiês, einander ohrfeigen, maulschellieren.

Avots: ME III, 345

pluncis,

1) eine Pfütze
Nieder-Bartau : peļķes jeb plunči, kur labprāt vārtās cūkas Kronw.; asiņu pluncis Austrums;

2) pluñcis C., ein Schlemmer, Säufer,
(Preekuln, Gaiken) ein liederlicher Mensch Seew. n. U., wer auf saubere Kleidung nichts gibt Mag. XIII; 3, 67: kaut kāds palaidnis vai pluncis A. XXI, 4. ne˙viena laikam gan negribēs . . . kaut kāda plunča MWM. XI, 188. neraugāt šāda plunča, rasiņā izmirkuša! BW. 12172 (auf den Freier bezogen);

3) ein sackartiges Kleidungsstück
De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 470: Paula . . . bija ielīdusi laikam kādā mātes ve̦cā, vaļīgā rīta svārkā; bet arī šādā pluncī viņa bija skaista Janš. Dzimtene V, 320;

4) pluñcis "ein vom Regen Durch nässter" :
slapjš kâ pluncis Rothof, (mit ùn ² ) Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 356, 357

pu˙dūc! pu˙dūkš! Interj. zur Bezeichnung einer plötzlichen und schnellen Bewegung: zē̦ns, ne vārda neteicis, bij pu˙dūc! pa durvīm laukā Vīt. 30. kaķis, kâ šauts, pu˙dūc! pa vaļīnām durvīm laukā ebenda 40. te zaķis pu˙dūkš! stāvu zemē Plūd.

Avots: ME III, 402

pusirā, loc. s., halb gelöst, halb auseinandergegangen: mati viņai bija kļuvuši vaļīgi un atradās pusirā Janš. Dzimtene ² II, 84.

Avots: ME III, 428

I redze, auch re̦dza, das Gesicht, der Gesichtssinn St. (re̦dza), Nigr., Vēr. I, 766; das Sehen U., das Aussehen Nigr.; die Sicht, Umsicht U., die Aussicht Nigr.; die Sehenswürdigkeit (?) Apsk. v. J. 1903, S. 415: susis guovi dzina gar dzlrdi, gar redzi, gar pašu tapas kruogu (Rätsel: der Kamm beim Kämmen). man vāja redze, - bez brilles vairs ne˙kā nere̦dzu Nigr. uz redzi, - uz redzēšanuos, auf Wiedersehen. - redzes apluoks* Vēr. II, 564, der Gesichtskreis, die Aussicht. nuo šī kalna ir ļuoti laba redze Nigr. tagad bija vaļīgāka eja un redze Seibolt. aizspruostuota redze MWM. VII, 406. re̦dza tāļa vis˙apkārt Dünsb. nuo redzes vlņš ir ļuoti patīkams, bet diezin kāds tas tikums Nigr. nuo redzes labs, so viel man sehen kann, gut Biel. n. U.

Avots: ME III, 502

rîdze ² Līn., Ahs., Nigr., Schrunden, Bauske, Luttr.,

1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene ² I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;

2) rîdze ² Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi ² jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene ² II, 167;

3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;

4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;

5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;

6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;

7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?

Avots: ME III, 536

saskvir̃binât Sassm., tr., (mit Hilfe von zwei Fingern) zusammendrehen: diegu mē̦dz saskvirbināt ar divi pirkstiem Sassm. n. RKr. XVII, 51. jāsaskvirbina šīs auklas, tās par daudz vaļīgas Dond.

Avots: ME III, 735

sašļaukât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch
"gulšņāt" (mit aũ) Salis; ‡

3) Ohrfeigen verabfolgen
(mit aũ) Salis. Refl. -tiês, ‡

5) "izplūsi uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgs" Lemb.: siena ve̦zums sašļaũkājies, - gan˙drīz jūk laukā.

Avots: EH II, 454

savvaļa U., savvaļĩba U., der Eigenwille U.; die Unabhängigkeit, Dienstlosigkeit U.; der Müssiggang U.; die Freiheit, Uneingeengtheit, Ungezähmtheit: raganas, savvaļā dzīvuodamas,... nekalpinātas Etn. III, 152. savvaļībā dzīvuot Kaudz. M. 346. biškrēsliņi aug arī savvaļā (in freier Natur, ohne menschliche Pflege) Konv. ² 377. eļļaskuoks, savvaļā auguot, ir ērkšķains krūms 830. sajuozis svārkus, sacēlis apkakli, lai siltums nestaigā savvaļā Duomas IV, 458. pārme̦zdams viņiem vis˙visādus netikumus: savvaļību, nebēdību... Latvju tauta XI, 1, 69. savaļas "Gerechtsame" Mag. IV, 2, 141. Aus savs . vaļa. Die Nebenform savaļa ist vielleicht (nach Būga KSn. I, 54) haplologisch aus* savavaļa entstanden.

Avots: ME III, 794

šļaugans,

1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu ² ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;

2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;

3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;

4): šļaugana dūša - auch Alswig;

6): š. ("gaŗš") augums Meselau.

Avots: EH II, 644

‡ šļekât Salis "(e̦nkura ķēdi) vaļīgāk palaist."

Avots: EH II, 645

šļūgans,

1): "gurde̦ns" (mit ù ² ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;

2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.

Avots: EH II, 647

II smaule, ‡

3) "pārdruošs, patvaļīgs gars" Saikava: pats tāds kâ spunde, bet, redz, kas tam par smàuli ² ! ‡

4) = smaulainis (mit àu ² ) Saikava.

Avots: EH II, 534

svalbans, locker, lose ("vaļīgs, ē̦rts"): nepiebāz tuo maisu tik cieti, lai labāk paliek svalbanāks! Ruhental und Blieden n. Etn. I, 58. ņem vīkstuoklīti pakulu un apvīksti tuo puslīdz svalbani ap kāsīti! Langvits Ziediņi 99. kāts... sluotā stāv gluži svalbans Druw. n. RKr. XVII, 80. Zu svalbs.

Avots: ME III, 1142

I svàlbs ² : svalba dzija Heidenfeld. sval̃bi ("vaļīgi") izkārta virve Salis.

Avots: EH II, 612

uzčâkstêt, sich mit einer dünnen Eisschicht bedecken (perfektiv): dubļu ieduobumuos ūdens ir mazliet uzčākstējis, bet lielākā pančkā tīri vaļīns Vīt.

Avots: ME IV, 322

vaļa,

1): pa [cietuma] luodziņu iesitās skaļas klaigas nuo vaļas Austriņš Raksti V, 86. v. man šuovasar BW. 180. kad re̦dzē̦tu ..., tad neļautu tās vaļiņas 3036. nuosprāga vīramāte. nu man visas vaļas bija, visas klētes atslēdziņas 23177, 2. tev ceļš uz laimi ir ar vaļu (frei)
Blaum. Raksti V ⁵ (1939), 152. istabiņa ... ir ar vaļu. negadījās šuopavasar ņē̦māja II ⁵ (1939), 152. tis dzīvava pa savai vaļai Pas. XII, 265. vai tu esi pa vaļai (frei von Arbeit)? Saikava. viņa apmetās uz vaļas (= kâ vaļiniece) pie ... kaimiņa Vanagu ligzda 244. nuo cietuma stāvuokļa tās [dienas] šķita vēl ... saulainākas nekâ uz vaļas (auf freiem Fuss?) Austriņš Raksti V, 94;

2): maz jau mums tās vaļiņas Frauenb. tur jau divi tādi vaļas vīri (gemeint sind Bettler)
stāv, katru brīdi gatavi uz pātaru skaitīšanu Janš. Dzimtene V, 232. lai tas mira, kam bij v., man nebija patapiņas BW. 27359;

3): cilvē̦ka dē̦lam v. ir ... grē̦kus pamest Elger (Günther Altle. Sprachd. 1, 198). bites vaļu (Var.: v.) mani dē̦li uozuoliņi; ... manu vaļu (Var.: mana v.) tautu meita BW. 27090. kungam v. vīru rāt, ...; tās vaļiņas (Var.: tā valiņa) vien nebij - bāliņam māsu rāt 3606. v. man alu dzert, v. kanu sadauzīt; tās vaļeņas (Var.: vaļītes) vien nebija - pajimt pašu nesējeņu Tdz. 56691 var. bēdzin bēgu par ruobežu cita kunga valiņā BW. 18082 var. (ähnlich 6003);

5): laika da vaļai (r. довольно) Auleja, Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH II, 754

vaļaîns: vaļans Salis "drusku vaļīgs".

Avots: EH II, 754

vìeglĩba: nevaru vis ar tādu vieglību runāt kâ tu Pumpurs Raksti II, 334. tādā lielā muiža ... tādd v. un vaļība Apsk. 1902, S. 19.

Avots: EH II, 794

žvakât Ahs. n. RKr. XVII, 67, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, = žvacinât: ž. ievārījumu nuo pudeles laukā; ž. uogas gruozā; ž. naudu makā. Refl. -tiês, sich hin- und herbewegen, wackeln: kāja vaļīgā zābakā žvakājas Wandsen. man kurpes (būdamas par lielām) žvakājas Stenden.

Avots: ME IV, 840