Paplašinātā meklēšana

atvaļinât, tr.,

1) befreien:
māte viņu, kur varēja, atvaļināja nuo darba A. XVI, 363;

2) beurlauben, verabschieden:
zaldātu, ierēdni. Refl. -tiês, sich befreien, Urlaub nehmen. atvaļinājums, der Urlaub: bij aizgājis atvaļinājumā A. XX, 102.

Avots: ME I, 207

‡ izvaļi Saikava, Adv., = izvaļām.

Avots: EH I, 493

‡ izvaļinâtiês Sassm., = ‡ izvaļâtiês.

Avots: EH I, 493

‡ pavaļinât, ein wenig vaļinât 2 Frauenb.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt; tuo vajaga vairāk p.

Avots: EH II, 187

vaļi, Adv., frei, los, offen, öffentlich LKVv., ungebunden (fig.): nu esi vaļi izdzīvuojies Sessw. viņš tâ vaļi ("svabadi, ē̦rti") iet Bers., Luhn.

Avots: ME IV, 464, 465

vaļijs (unter vaļijš): auch Linden in Kurl.

Avots: EH II, 755

vaļijš Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 18, vaļijs Kl., = vaļîns.

Avots: ME IV, 465

vaļiņam, Adv., leicht, sachte, leise U.; langsam: kas mazas lietas nicina, tas vaļiņam buojā iet Glück Sirach 19, 1. es vadīšu vaļiņam Glück.

Avots: ME IV, 465

vaļinât,

1) lockern :
vaļināt buras, die Segel herablassen Dr.;

2) (jem.) in Freiheit, Musse leben lassen
Frauenh., befreien Bers.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt, tuo vajaga vairāk vaļināt Frauenb.

Avots: ME IV, 465

‡ vaļiniecene Klefeld Padoms (1789), S. 121, = vaļiniece.

Avots: EH II, 755

vaļiniẽks,

2): kalpi vie[n], vaļinieki BW. 14855.

Avots: EH II, 755

vaļiniẽks, vaļenieks Erlaa, Ogershof, Prl., f. v.-ce,

1) einer, wer freie Zeit hat, ein Müssiger:
vai es kāda vaļiniece jūsu bē̦rnu auklē̦dama ? BWp. 1407, 2;

2) vaļinieks St., U., Spr., Kabillen, Lubn., vaļenieks Bielenstein Holzb. 77, 110, 465, Golg., Mar., vaļˆnieks ² Salis, vaļ̃nieks Suhrs n. FBR. VII, 37, Pilten, Stenden, ein nicht fest Angestellter, nicht bestimmt Beschäftigter; der Gesindeseinwohner, der keinen Jahresdienst bei dem Wirten hat; ein Lostreiber; ein Freistehender:
lai tas ir kalps, lai vaļinieks (er sei ein Knecht oder ein Freier) Glück Epheser 6, 8, Andra māte, kas dzīvuoja par vaļinieci Aps. Bag. radi 6;

3) vaļinieks Dunika, Kl., vaļenieks C., Frauenb.; Saikava, Sessw., ein zu züchtendes Kalb im ersten Lebensjahr, das unangebunden gehalten wird;
Plur. vaļinieki, Jungvieh, das im Stall nicht angebunden wird (im Gegensatz zu lieli luopi) Biel. n. U.; vaļinieki Mahlup, vaļenieki Erlaa, Mar., junge Kühe, die noch nicht gemolken werden: cik guovju un cik vaļenieku Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 120;

4) vaļenieks L., ein freier Mensch.

Avots: ME IV, 465

vaļiski Aahof, Erlaa, Kokn., Meiran, N.-Schwanb., Wirgin., vaļiskis A.Schwanb., Bers., Borchow, Erlaa, Lubn., Odensee, Serben, Sessw., Stockm., Adv., locker, schlaff: jāsapin zirgs vaļiskis JK. VI, 42, Bers. vaļiski sapīt luopus ganībās Wirgin. vaļiski sapīt matus ebenda.

Avots: ME IV, 465

‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês, zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen: kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.

Avots: EH I, 178

‡ avalis, = avielis: pie avaļiem Ūsiņš ar tīkliņu klāt J. Veselis Daugava 1933, № 6.

Avots: EH I, 189

brĩvība,

2): tas brīvības (Var.: vaļiņas) vien neva, dieveŗam māršu rāt BW. 23792 var. kaut man bij[u]se tā b., līdzi vest līgaviņu 32061, 2.

Avots: EH I, 243

brĩvnieks, brīvinieks,

1) der Freie, der freie Mann:
tas ir brivnieks, kas mācījies savus kārumus valdīt A. St. viņš prata klaušu ļaudis nuostādīt lidzās brīvniekiem Klaust. 96;

2) der Lostreiber, =
vaļinieks MWM. VIII, 324;

3) der Freibauer, =
brīvzemnieks Kaudz.

Avots: ME I, 335, 336

II budēlis "ein Lostreiber "vaļinieks", der sich eben wo ansiedelt (?)" VL. n. U.

Avots: ME I, 345

druvaliņa, druvaļiņa, druvuliņa, [eine Magd für Feldarbeiten]: ej druvā, druvaliņa! kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 3169, 1 [ähnlich 3168 und 27972 - 3].

Avots: ME I, 505

greĩža,

1) etwas Schiefes
Ronneb. ;

2) greiža, ein Schimpfwort,
"tāds kas patvaļigi iet" Trik.]

Avots: ME I, 648

ìebũvietis, [iebuvietis Mar., Meselau, Bers.],

1) ein Häusler, der auf dem Grunde eines fremden Gesindes (Bauerngutes) sich angebaut hat:
Sprw. labāk akmeni kaktā ieveļ, nekā iebūvieti RKr. VI, 19;

[2) iebuvietis, = vaļinieks Lös., Bers.].

Avots: ME II, 5

‡ izdiẽna, das Ausdienen (r. выслуга): atvaļināts pirms pilna izdienas laika.

Avots: EH I, 443

ļâļaks ² Dond., jem., der zu schreien pflegt: mūsu vaļinieks ir negants ļāļaks: ne˙kad viņam nav labi.]

Avots: ME II, 533

nùoļi [Jürg., nuõļis Neu-Wohlfahrt, U.], nùoļas ² , nùoļ [N.-Peb.], in der Verbindung visi nùoļi ² [Erlaa], visi nuoļ Peb. n. U., alle zusammen, alle ohne Ausnahme: mēs visi nuoļi bijām sēnēs Kaul. jūs visas nuoļas variet atkrist Kaul. visus nuoļus vakariņās sauc MWM. VII, 99. visiem nuoļiem nuo vietas pērienu! Lös. jūs e̦sat gudrāka nekâ mēs pārējie visi nuoļ Rainis. visi aiziet nuoļi uogās N.-Schwanb. [Aus *nuovaļi? Vgl. nuoval U. (unter nuotaļ) und auch nuojas.]

Avots: ME II, 815

nuovaļnieks "vaļinieks, iebūvietis" Kursiten, Peb., Serben.]

Avots: ME II, 882

pamaksât, wiederholt ein wenig zahlen: es vaļiniekiem šuo, tuo pamaksāju, un viņi man krietni palīdzēja Nigr.]

Avots: ME III, 65

pìrtniẽks, ein Badstüber, Einlieger, Einwohner U.: kalpiem, vaļiniekiem, pirtniekiem un iebūvniekiem A. v. J. 1899, S. 182.

Avots: ME III, 228

‡ prātam (dat. s. zu pràts) "?": viņa p. (für den Verstand, vom Standpunkt des Verstandes > eigentlich?) ir māsa, bet nedara tâ, kâ tuviniekiem jādara Wessen. viss pagasts smejas: saimnieki p., bet cik reižu nav gājuši pie kaimiņu vaļiniekiem sieciņu miltu aizņemties! A. Upītis Pirmā nakts 283. kâ šis lȩc ..., tâ taisni uz galvas kluonā... beigts uz vietas! un p. vēl mūrnieks 293. p. ("obgleich") pērminderis, bet tȩ̄vareizi nemāk Oknist. p. ("ein schlechter") pērminderis ebenda.

Avots: EH II, 313

pum̃pataîns Ahs., mit kleinen Knoten versehen: dē̦lu māte pukuojās, pumpatainu sagšu se̦dz; kas man deva tuo vaļiņu, pumpatiņus līdzināt? BW. 25283.

Avots: ME III, 410

pum̃patiņa Ahs., pumpatiņš Dünsb., ein kleiner Knoten im Garn od. im Gewebe: dē̦lu māte pukuojās, pumpatainu sagšu se̦dz; kas man deva tuo vaļiņu, pumpatiņus (Var.: pumpatiņas) līdzināt? BW. 25283.

Avots: ME III, 410

II ruõtât, -ãju,

1) auch ruotêt, gewandt sein, sich drehen, hüpfen U., hin und her fliegen Lems. n. U., sich spielerisch bewegen Warkl.: guovis te+pat pa druvu ruotā Janš. Bārenīte 5. kuo tad nu abas tâ pa iekšu ruotājat? Janš. Prec. viesulis 32. es atradu vabuolīti mēslienā ruotājuot BW. 1160. es biju irbīte, es māku ruotēt , nuo viena kalniņa uz uotruo 13645 , (aus Kokn.). kas kait irbei neruotāt! 13723. saulītei ruotājuot LP. VII, 528, Warkl. mīļā Māŗa ruotā pa nama jumtu BW. 33386. piegāja grāvim, lai re̦dzē̦tu, kâ ruotā atsvabinātā sula Ezeriņš Leijerkaste II, 179;

2) durchsuchen
Neuenb, n. U.; "beriechen (?)" Bergm. n. U.: es ruotāju, es meklēju sava raiba kaķēniņa BW. 19296;

3) faulenzen
Ruj. n. U. Refl. -tiês, tummeln, (ruõtâties Salis, Ruj.) spielen, hin- und herhüpfen, -springen: tur es ruotājuos kâ bē̦rns Rainis. zaķis ruotājas ar sudraba ābuolu LP. IV, 180. ej druvā, druvaļiņa, kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 27973. mīļa Māŗa ruotājās mūsu jumta virsiņā 1442. nu sāka saulīte ruotāties, te bij rītā, te vakarā, te nu līguo dienas vidū 24794 (weitere Belege bei Wolter AfslPh. VII, 629 ff.). - viegls pussmaids tam tikkuo manāmi ruotājas ap lūpām Vēr. 1, 1392. - Subst. ruõtâšana, das Gewandtsein, das Sichdrehen, Hüpfen, Spielen; ruõtãšanâs, das Tummeln, Spielen, Hüpfen, Springen; ruõtãjums, die vollendete Tätigkeit des Sichdrehens, Hüpfens, Spielens; ruõtâtãj(iê)s, wer sich dreht, hüpft, spielt, springt. Die Bedd. 2 und 3 beruhen wohl auf der Bed. 1, und ruotât 1 gehört wohl (nach Būga LM. IV, 432) nebst rats zur Wurzelform reth- "laufen, rollen".

Avots: ME III, 584

tãrmasât Līn., -ãju, tr., intr., schwatzen, faseln: vaļinieces . . . var staigāt pa sē̦tām tãrmasādamas, ka... Janš. Bandavā I, III. kuo tu... tādas tārmasas man tārmasā? II, 111. kuo jūs, muļķi, te tarmasājat par cilvē̦ka gaļu? Mežv. ļ. 1, 341. Refl. -tiês, lange, bis zum Überdruss schwatzen (mit ãr) N.-Bartau.

Avots: ME IV, 149

uzgrābstît,

1) = uzgrãbât 1: uzgrābstīt kuo izbirušu. pa tumsu duris uzgrābstīt. viņš izstiepa ruokas uz priekšu, lai varē̦tu uzgrābstīt gultu Vēr. II, 198;

2) (von neuem etwas) harken
(perfektiv): uzgrābstīt pagalmu Seyershof;

3) (leeres Gerede) aufgreifen:
vaļinieces uzgrābstījušas visādus niekus par jaunuo saimnieku Nigr.

Avots: ME IV, 333

vaļa,

1): pa [cietuma] luodziņu iesitās skaļas klaigas nuo vaļas Austriņš Raksti V, 86. v. man šuovasar BW. 180. kad re̦dzē̦tu ..., tad neļautu tās vaļiņas 3036. nuosprāga vīramāte. nu man visas vaļas bija, visas klētes atslēdziņas 23177, 2. tev ceļš uz laimi ir ar vaļu (frei)
Blaum. Raksti V ⁵ (1939), 152. istabiņa ... ir ar vaļu. negadījās šuopavasar ņē̦māja II ⁵ (1939), 152. tis dzīvava pa savai vaļai Pas. XII, 265. vai tu esi pa vaļai (frei von Arbeit)? Saikava. viņa apmetās uz vaļas (= kâ vaļiniece) pie ... kaimiņa Vanagu ligzda 244. nuo cietuma stāvuokļa tās [dienas] šķita vēl ... saulainākas nekâ uz vaļas (auf freiem Fuss?) Austriņš Raksti V, 94;

2): maz jau mums tās vaļiņas Frauenb. tur jau divi tādi vaļas vīri (gemeint sind Bettler)
stāv, katru brīdi gatavi uz pātaru skaitīšanu Janš. Dzimtene V, 232. lai tas mira, kam bij v., man nebija patapiņas BW. 27359;

3): cilvē̦ka dē̦lam v. ir ... grē̦kus pamest Elger (Günther Altle. Sprachd. 1, 198). bites vaļu (Var.: v.) mani dē̦li uozuoliņi; ... manu vaļu (Var.: mana v.) tautu meita BW. 27090. kungam v. vīru rāt, ...; tās vaļiņas (Var.: tā valiņa) vien nebij - bāliņam māsu rāt 3606. v. man alu dzert, v. kanu sadauzīt; tās vaļeņas (Var.: vaļītes) vien nebija - pajimt pašu nesējeņu Tdz. 56691 var. bēdzin bēgu par ruobežu cita kunga valiņā BW. 18082 var. (ähnlich 6003);

5): laika da vaļai (r. довольно) Auleja, Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH II, 754

vaļenîca: in AP. mit der Bed. von vaļiniece (unter vaļinieks 2).

Avots: EH II, 755

vaļeniẽks, s. vaļiniẽks.

Avots: ME IV, 464

vaļīgnieks Wallhof "= vaļinieks".

Avots: ME IV, 465

vaļîns Spr., Nerft, Prl., vaļins Mar. n. RKr. XVII, 136,

1) = vaļîgs 1 Erlaa, Ogershof, Vīt.: vaļīnie mati MWM. X, 653. palaidis (gnīdu) vaļinu cilvē̦ka galvā Etn. III, 64. vaļīna drēbes gabala plivināšanās vējā Kerstenbehm. apģē̦rbs ir pilnīgi izšūts, stāv viscauri tīri vaļīni Vīt. grābekļa zariņš vaļīns Erlaa, Ogershof;

2) = vaļîgs 3 KatrE., Kl., Lös., Sonnaxt, Vīt.: es vēl nee̦smu vaļīna; pagaidi, kad beiģšu darbu! Vīt. viņa šuogad vaļīna, neiet pie saimnieka KatrE.;

3) = vaļîgs 4 KatrE., Ogershof, Vīt.: kaķis . . . pa vaļinām durvīm laukā Vīt. 40. e̦ze̦rā ūdens vēl ir vaļīns (der See ist noch nicht zugefroren) Vīt. neatstāj krējumu vaļīnu (unbedeckt), ka kaķis netiek klāt! KatrE., Ogershof.

Avots: ME IV, 465, 466

vaļît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) treiben, jagen
Bers., C., Lubn., Nötk., Sessw.; werfen C.; "sviest, grūst kuo citu pēc cita" Schwanb., Sessw.: vaļi pruom tuos luopus! Sessw. kruodzinieks vaļījis šuos visus nuo kruoga laukā Erlaa, Meselau, N.-Peb., Schwanb., Tirsen. vaļi šuo sprungulu pa luogu ārā! C.;

2) schlagen:
nu tik vaļī pa muguru! Schibbenhof;

3) gehen:
kur jūs tai vaļīsit? Pas. l, 164 (aus Dünaburg);

4) reichlich fallen:
tad nu sniegs vaļī! Serben (auch: "reichlich geben");

5) "eilig und oberflächlich (etwas) tun; eilig schütten; (Heu) mit einer Heugabel reichen"
Alswig: tagad puiši ar aršanu vaļī; kâ tiek, tiek. Aus r. вали́ть "werfen; herbeiströmen (снѣг валит)".

Avots: ME IV, 466

vaļniecene Dond. n. FBR. V, 132, = vaļiniece.

Avots: ME IV, 466

vaļnieks: ein Freier, Gefreiter Lng.; vaļniece Pas. XIV, 28 und 52, die femin. Form zu vaļinieks 2.

Avots: EH II, 755

vaļnieks, s. vaļiniẽks.

Avots: ME IV, 466

vaļš Bers., Līn., = vaļîgs, unbefestigt, los, locker, frei (eig. und fig.): man šie zābaki ir tik vaļi, ka divi pāri zeķu ieiet Frauenb. gan vaļš, gan intims puosts Domas III, 945.

Avots: ME IV, 466

van̂tinât ^2,

1) in den Händen hin und her bewegen
Nigr.; "kādu priekšme̦tu ruokās muļinuot padarīt tuo netīru" Ahswikken: bē̦rns maizi pa ruokām vien vantina Nigr.;

2) "?": ja guovis gana uz plikas papuves, kur viņām nav kuo ēst, tad saka, ka guovis van̂tina ² N.-Bartau. Refl.-tiês, ohne Arbeit die Zeit verbringen, schiendern
Nigr.: jūs tanīs mājās vantināsities Janš. 18. abas . . . ilgi vantinuoties pa pavardu un ugunskuldu Janš. Čāp. 5. luopužas vantinās pa migu Dzimtene ² III, 378. vaļinieku palaidņi, kas bez darba vantinās apkārt Bandavā II, 93.

Avots: ME IV, 473

II vīvaļa,

1): "vīvaļina" und "30247" ME. IV, 648 zu verbessern in "vīvaļiņa" resp. "30248".

Avots: EH II, 794

II vīvaļa,

1) Beiname der Biene im VL.: ai bitīte vīvaļina, kur mēs abas vīvinām? BW. 30247;

2) auf ein Mädchen bezogen:
Indriķis ņems Ezernieku ve̦cākuo vīvaļu ("? ") Janš. Bandavā I, 15. nezin, kur Ezernieku lielā vīvaļa tagad vīvaļājas II, I33. māsiņa vīvaliņa VL.

Avots: ME IV, 648