Paplašinātā meklēšana

‡ Für. I, atsvabadīt ebenda, = atsvabinât.

Avots: EH I, 172

pasvabadi, pasvabaži, Adv., ziemlich lose, locker, frei: man aizbēga pirmais vīrs, pasvabaži salaulāts BW. 16039, 3.

Avots: ME III, 110

svabadinât L. oder svabadît, = (at)svabinât, los, frei machen Für. I.

Avots: ME III, 1139

atdzejuôt, poetisch reproduzieren: tulkuotājs svabadi atdzejuojis A. XII, 156. atdzejuojums, poetische Reproduktion.

Avots: ME I, 155

izmaĩnît (li. išmainýti), tr., austauschen, auswechseln: zirgu, naudu; auch vārdus: nav ne˙viena, ar kuŗu varē̦tu izmainīt vārdus MWM. VIII, 862. Refl. - tiês, abwechsen, sich verteilen: gāze starp asinīm un e̦lpuojamuo gaisu var svabadi izmainīties Konv. ² 832.

Kļūdu labojums:
gāze = gāzes

Avots: ME I, 768

kļūtas: svabadi nuo visām kļūtām ("?") Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 246.

Avots: EH I, 626

lierîgs, beweglich: rindā, rindā, mierīgi, it svabadi un lierīgi! Lautb.

Avots: ME II, 504

‡ ļuncerīgs PV. "svabads, ļunkans": svabadi aizjūgts luoks ir ļ.

Avots: EH I, 774

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

‡ ļunkurêt(iês) PV. "= ļunkât(iês) (aber noch viel loser)": svabadi aizjūgtam zirgam lùoks ļunkurējas.

Avots: EH I, 774

pãrkulas, = pãrkaras: pārkulas - gaŗas bē̦rzu klūgas, kuŗu tievie gali kaudzes virsgalā tiek kuopā savīti un re̦zgaļi karājas svabadi uz leju, tâ ka vējš nevar sienu iznē̦sāt Lubn. n. Etn. I, 105; vgl. auch pãrkũlas.

Avots: ME III, 162

pìesaistît, anbinden, anknüpfen, verknüpfen (auch fig.): jaunekļa gadi,kur viņš vēl nepiesaistīts pie dzīves pienākumiem, svabadi attīstās JR. IV, 164. mīlestība Göti uz kādu laiku piesaistīja pie mazpilsuoņu aprindām Vēr. I, 1180.

Avots: ME III, 286, 287

šļaugans,

1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans ² Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans ² Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) šļàugans ² Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;

3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;

4) flau (= pliekans): šļàugana ² dūša Golg., Saikava;

5) zugespitzt
Ledmannshof;

6) schlank:
kumeļam šļàuganas ² kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.

Avots: ME IV, 65

svabads, schlaff, müde, los, ungebunden, unbefestigt, frei (= brĩvs) Mag. V, 2, (Synon.) 176, U.: man gan kauli svabadi; es pagulēšuos Saul. R. I, 8. saules karstumā sienu pļaudams, viņš palicis gluži svabads (müde) Saikava. zirgs nebūdams ve̦se̦ls iet tīri svabads Saikava. zirgs iet tā svabadi (nesteigdamies) Kav. Je̦ruzaleme būs svē̦ta un svabada Glück Makkab. 10, 31. Adv. svabadi oder (in Saikava) svabaži: tik svabaži (lose) sluotu sasējis! Saikava. Ob entlehnt (nebst estn. wabat "frei") aus slav. svobodь "frei" (zu apr. sups, acc. s. subban "selbst", s. Trautmann Wrtb. 291), oder verwandt damit, kann nicht sicher entschieden werden; für die letztere Möglichkeit spräche (at)svabinât, wenn diese Ableitung (schon bei Glück!) alt wäre.

Avots: ME III, 1139

vaļi, Adv., frei, los, offen, öffentlich LKVv., ungebunden (fig.): nu esi vaļi izdzīvuojies Sessw. viņš tâ vaļi ("svabadi">svabadi, ē̦rti") iet Bers., Luhn.

Avots: ME IV, 464, 465

veļas Vīt., = veļi: bāliņš jauns nuomira, veļās (Var.: veļuos) ņēma līgaviņu BW. 27798. sauc mani veļās (Var.: veļuos) 34151. grūti māmiņai... veliņās (Var.: smiltienā) 27703, 1 var. līķim zārkā palaga stūŗus nesien kuopā, lai tas pa veļām varētu svabadi iet uz strautu mazgāties BW. III, 3, S. 872.

Avots: ME IV, 535, 536

velˆt (li. vélti "walken") C., PS., Wolm. u. a., vel˜t Orellen n. FBR. Xl, 37, Salisb., A. - Ottenhof, veļu, vēlu,

1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;

2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;

3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,

1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;

2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;

3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,

1) das Wälzen;

2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;

3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I ⁴ , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.

Avots: ME IV, 533