Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vainīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vainīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
līdzvainīgs
nevainīgs
vainīgs
vaĩnîgs,
2): auch (mit ài 2 ) Kaltenbr.;
4): "slims, kruopls" Frauenb.; vainīgie (die angefaulten)
kartiņi Wainsel n. FBR. XIV, 88.
Avots: EH II, 749
2): auch (mit ài 2 ) Kaltenbr.;
4): "slims, kruopls" Frauenb.; vainīgie (die angefaulten)
kartiņi Wainsel n. FBR. XIV, 88.
Avots: EH II, 749
vainīgs
vaĩnîgs (li. vainingas "schuldig" Lit. Mitt. I, 392),
1) schuldig:
Sprw. kas vainīgs, tas bailīgs Br. sak. v. 1318; Etn. IV, 120. tiesas kungi atzina viņus par vainīgiem Dīcm. pas. v. I, 43;
2) schuldig (von einem Schuldner gesagt)
Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
3) es vainīgs dzert "ich muss trinken"
(nach r. я должен пить) Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
4) gebrechlich
U., (etwas) krank Nieder-Kurl. n. Blese Latv. pers. v. I, 126, Ladenhof, Nabben, Salis, Sussikas: kājas tādas vainīgas Nabben n. FBR. XI, 73. sēdi, lai vainīgā kāja nesāp! Janš. Līgava I, 105. galvā vainīgs Sussikas, etwas gestört, nicht ganz normal. vainīguo vietu (die kranke Stelle) sasmērē ar... eļļu Etn. II, 162. vaŗš... nuoejuot līdz vainīgai vietai un tuo sadziedējuot III, 6. - Subst. vaĩnîgums MWM. VI, 194, die Schuldigkeit.
Avots: ME IV, 440
1) schuldig:
Sprw. kas vainīgs, tas bailīgs Br. sak. v. 1318; Etn. IV, 120. tiesas kungi atzina viņus par vainīgiem Dīcm. pas. v. I, 43;
2) schuldig (von einem Schuldner gesagt)
Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
3) es vainīgs dzert "ich muss trinken"
(nach r. я должен пить) Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
4) gebrechlich
U., (etwas) krank Nieder-Kurl. n. Blese Latv. pers. v. I, 126, Ladenhof, Nabben, Salis, Sussikas: kājas tādas vainīgas Nabben n. FBR. XI, 73. sēdi, lai vainīgā kāja nesāp! Janš. Līgava I, 105. galvā vainīgs Sussikas, etwas gestört, nicht ganz normal. vainīguo vietu (die kranke Stelle) sasmērē ar... eļļu Etn. II, 162. vaŗš... nuoejuot līdz vainīgai vietai un tuo sadziedējuot III, 6. - Subst. vaĩnîgums MWM. VI, 194, die Schuldigkeit.
Avots: ME IV, 440
Šķirkļa skaidrojumā (13)
aizdomas
àizduõmas, àizduõmi, gewöhnl. Pl. t., selt. d. Sing., Argwohn, Verdacht: aizduomas vēlās, krita uz viņu; radījās, sacēlās aizduomas, ka... es entstand der Verdacht, dass...; aizduomas sacelt pret..., erwecken, aizduomas turēt, hegen, aizduomās, auch aizduomā atstāt. Kača nevarēja panest, ka nevainīgs cilvē̦ks tuop ar aizduomu apvaiņuots Laps. Ievā sacēlās nelabi aizduomi Blaum. *
Avots: ME I, 23, 24
Avots: ME I, 23, 24
bailīgs
baîlîgs (li. baìlingas "furchtsam"),
1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;
2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.
Avots: ME I, 251
1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;
2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.
Avots: ME I, 251
izliksis
izliksis, der Heuchler: uz izlikša, kas nevainīgs vai svē̦ts liekas, (saka): grib būt tik taisns kâ svece, bet ir līks kâ āža rags Etn. II, 62.
Avots: ME I, 764
Avots: ME I, 764
izmānīt
izmãnît, tr.,
1) aus -, herauslocken, ein Geheimnis durch Trug entlocken, abschwindeln:
tad varēšuot izmānīt kādam, kur kungs e̦suot LP. VI, 627;
2) trügen, anführen:
zinu gudru paduomiņu, kâ māmiņu izmānīt BW. 15545, 6. Refl. - tiês, sich durchschwindeln: dažs, lai gan bijis vainīgs, gudri izmānījies JU.
Avots: ME I, 769, 770
1) aus -, herauslocken, ein Geheimnis durch Trug entlocken, abschwindeln:
tad varēšuot izmānīt kādam, kur kungs e̦suot LP. VI, 627;
2) trügen, anführen:
zinu gudru paduomiņu, kâ māmiņu izmānīt BW. 15545, 6. Refl. - tiês, sich durchschwindeln: dažs, lai gan bijis vainīgs, gudri izmānījies JU.
Avots: ME I, 769, 770
izsacīt
izsacît [li. išsakýti], tr., aussprechen, aussagen, bekennen: atklāti savas duomas, savu atzinību, neuzticību. Refl. - tiês,
1) sich aussprechen, erklären, zu verstehen geben:
tâ viņš pats jau dažiem izsacījies;
2) sich erklären:
viņš izsakās nevainīgs e̦sam od. par nevainīgu;
3) sich ausdrücken:
es tâ labi nevaru izsacīties. Subst. izsacĩjums, die Aussage: pie tā izsacījuma viņš palika LP. VI, 253;
4) sich leicht sagen lassen, sich von selbst heraussagen:
mātei Juŗa vārds tik viegli un apaļi izsacījās, itin kâ sen viņa būtu raduse šuo vārdu daudzināt Seibolt.
Avots: ME I, 794
1) sich aussprechen, erklären, zu verstehen geben:
tâ viņš pats jau dažiem izsacījies;
2) sich erklären:
viņš izsakās nevainīgs e̦sam od. par nevainīgu;
3) sich ausdrücken:
es tâ labi nevaru izsacīties. Subst. izsacĩjums, die Aussage: pie tā izsacījuma viņš palika LP. VI, 253;
4) sich leicht sagen lassen, sich von selbst heraussagen:
mātei Juŗa vārds tik viegli un apaļi izsacījās, itin kâ sen viņa būtu raduse šuo vārdu daudzināt Seibolt.
Avots: ME I, 794
kniķēt
kniķêt,
1) knipsen
Burtn. n. U.;
2) schlagen
Kurl. n. U.: kuo tu bē̦rnu kniķē, kad nav vainīgs! Nigr.
Avots: ME II, 246
1) knipsen
Burtn. n. U.;
2) schlagen
Kurl. n. U.: kuo tu bē̦rnu kniķē, kad nav vainīgs! Nigr.
Avots: ME II, 246
pavalšķoties
‡ pavalšķuôtiês "eine Weile muldēt" Saikava; "nepatiesi izrunāties" Lubn., Sessw.; ja reizēm ar kādu pavalšķuojas ("?"), tad tur pats bija vainīgs Veselis Dienas krusts 85.
Avots: EH XIII, 187
Avots: EH XIII, 187
sājš
sâjš:
1): s. ēdiens Marienhausen, Meselau, Oknist. (fig.) sāja (flau)
dūša Fehteln, Salisb., Sonnaxt. sāja sirds Mezküll. atģidies aizpļāpājies, kruodzinieks ... vainīgs sāji pasmaidīja A. Upītis Pirmā nakts 21;
2): s. piens Mezküll. kad grūtnēja guovs, tad pēdējais piens ir s. ("rūgts") Seyershof. dažām guovīm ir sājāks piens, dažām saldanāks AP. kazas piens ir s. AP., Mahlup, Mezküll. zirņu putra ir tāda kâ sāja AP. kad vanagzirņi ieviešas pie rudziem, tad ir sāja, tāda parūgta un tumša maize ebenda. kad ir auzas miltiem klāt, tad sāja ("sūrgana") karaša Ramkau. lielas pupas ir sājas AP. cukurs nebij dabūjams; dzēra tuo (= tēju) tâ˙pat sāju A. Upītis Ģertr. 268. sāja ("rūgta") mute Mezküll.
Avots: EH XVI, 469
1): s. ēdiens Marienhausen, Meselau, Oknist. (fig.) sāja (flau)
dūša Fehteln, Salisb., Sonnaxt. sāja sirds Mezküll. atģidies aizpļāpājies, kruodzinieks ... vainīgs sāji pasmaidīja A. Upītis Pirmā nakts 21;
2): s. piens Mezküll. kad grūtnēja guovs, tad pēdējais piens ir s. ("rūgts") Seyershof. dažām guovīm ir sājāks piens, dažām saldanāks AP. kazas piens ir s. AP., Mahlup, Mezküll. zirņu putra ir tāda kâ sāja AP. kad vanagzirņi ieviešas pie rudziem, tad ir sāja, tāda parūgta un tumša maize ebenda. kad ir auzas miltiem klāt, tad sāja ("sūrgana") karaša Ramkau. lielas pupas ir sājas AP. cukurs nebij dabūjams; dzēra tuo (= tēju) tâ˙pat sāju A. Upītis Ģertr. 268. sāja ("rūgta") mute Mezküll.
Avots: EH XVI, 469
skaidrot
skaĩdruôt, Refl. -tiês, ‡
3) sich rechtfertigen
AP.: kuo nu vēl skaidruojies? tik˙pat jau nu vainīgs esi.
Avots: EH II, 498
3) sich rechtfertigen
AP.: kuo nu vēl skaidruojies? tik˙pat jau nu vainīgs esi.
Avots: EH II, 498
sparoties
sparuôtiês: "Baiža sparuojās A. 1897, S. 308" (ME. III, 986) zu ersetzen durch ""cilvē̦ks nav vainīgs..." "bet viņš... izjaucis Apses dē̦lam ar Lieni", Baiša sparuojās A. v. J. 1897, S. 309." dzirdēju ziņnesi skaļi sparuojamies: "... A. Upītis Sm. lapa 318.
Avots: EH II, 547
Avots: EH II, 547
uzķert
uzķer̂t,
1) auffangen:
uzķert bumbu;
2) greifend auf etw. geraten, auf etw. greifen:
pirksti nevarēja uzķert ne puogu, ne puogu caurumu R. Sk. II, 162, uzķeŗu ruoku uz muguru, paspaidu Janš. Bandavā I, 24;
3) fig., auffangen; auffassen, begreifen
Wid.: uzķert uotra duomas. rakstnieks uzķeŗ dzīvē... raksturiskas parādības JR. V, 154. viņai vajadzēja nuo sāniem nuotēmēt un uzķert viņa seja izskatu A. v. J. 1896, S. 810. tiklīdz tā vārdu uzķeŗuot ([beim Raten] unverhofft nennen), kas vainīgs, tad... Etn. II, 142. Refl. -tiês, sich (auf etw.) auffangen; anbeissen (intr.; von Fischen): zivs uzķērās uz āķa.
Avots: ME IV, 350
1) auffangen:
uzķert bumbu;
2) greifend auf etw. geraten, auf etw. greifen:
pirksti nevarēja uzķert ne puogu, ne puogu caurumu R. Sk. II, 162, uzķeŗu ruoku uz muguru, paspaidu Janš. Bandavā I, 24;
3) fig., auffangen; auffassen, begreifen
Wid.: uzķert uotra duomas. rakstnieks uzķeŗ dzīvē... raksturiskas parādības JR. V, 154. viņai vajadzēja nuo sāniem nuotēmēt un uzķert viņa seja izskatu A. v. J. 1896, S. 810. tiklīdz tā vārdu uzķeŗuot ([beim Raten] unverhofft nennen), kas vainīgs, tad... Etn. II, 142. Refl. -tiês, sich (auf etw.) auffangen; anbeissen (intr.; von Fischen): zivs uzķērās uz āķa.
Avots: ME IV, 350
valbīt
vàlbît 2 Golg., Vīt., valˆbît Kr., valˆbît 2 Bl., Pankelhof, -u, -ĩju, (die Augen) rollen, verdrehen L., U., Birsgaln, Preekuln, Sessw., Wain.: aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja Sessw. priecīgi acis valbīdams Janš, Mežv. ļ. I, 19. kâ viņš acis valba nuo vienas lietas uz uotru Ruhental n. Etn. I, 58. kuo nu valbi savas acis? vainīgs jau esi! Vīt. dīvaiņi valbīt acis Austr. Refl. -tiês,
1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl 2 ): viņam acis valbījās Vīt.;
2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (valˆbîtîes 2 ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al˜ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit alˆ ) Kreuzb., (mit alˆ 2 ) Nogallen, (mit al˜ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!
3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;
4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?
Avots: ME IV, 450
1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl 2 ): viņam acis valbījās Vīt.;
2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (valˆbîtîes 2 ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al˜ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit alˆ ) Kreuzb., (mit alˆ 2 ) Nogallen, (mit al˜ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!
3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;
4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?
Avots: ME IV, 450
žagarēt
žagarêt, -ẽju,
1) mit Reisig versehen; bedecken (z. B. eine Lehmschlagmauern; einen unpassierbaren Weg.; einen Heu- oder Getreidehaufen auf dem Felde)
Kreis Mitau;
2) mit einer Rute treiben (beim Fischen die Fische ins Netz
Ruba): kad bij pulka mušu, ar žagaru žagarēja ārā Siuxt;
3) Ruten geben, mit Ruten schlagen, prügeln
U., Aiviekste, A. - Ottenhof, C., Golg., Gotthardsberg, Heidenfeld, Lubn., Mar., Kreis Mitau, N. - Salis, Peb., Ramelshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sermus, Sessw., Wolmarshof: kungs rijnieku žagarēs BW. 31561, 3 var. ir... netaisnība žagarēt cilvē̦ku, kad viņš nav vainīgs A. v. J. 1897, S. 307;
4) intr., sich in Reisig verwandeln, verdorren (von Ästen):
žagarē augļu kuoks vai dārzs, ja kuoki (zari) tik cieši saaug, ka māc viens otru nuost un nespēj nest augļus Kreis Mitau;
5) "ar žagaru drāpslīties, dauzīties uz visām pusēm" Gr. - Sessau.
Avots: ME IV, 785
1) mit Reisig versehen; bedecken (z. B. eine Lehmschlagmauern; einen unpassierbaren Weg.; einen Heu- oder Getreidehaufen auf dem Felde)
Kreis Mitau;
2) mit einer Rute treiben (beim Fischen die Fische ins Netz
Ruba): kad bij pulka mušu, ar žagaru žagarēja ārā Siuxt;
3) Ruten geben, mit Ruten schlagen, prügeln
U., Aiviekste, A. - Ottenhof, C., Golg., Gotthardsberg, Heidenfeld, Lubn., Mar., Kreis Mitau, N. - Salis, Peb., Ramelshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sermus, Sessw., Wolmarshof: kungs rijnieku žagarēs BW. 31561, 3 var. ir... netaisnība žagarēt cilvē̦ku, kad viņš nav vainīgs A. v. J. 1897, S. 307;
4) intr., sich in Reisig verwandeln, verdorren (von Ästen):
žagarē augļu kuoks vai dārzs, ja kuoki (zari) tik cieši saaug, ka māc viens otru nuost un nespēj nest augļus Kreis Mitau;
5) "ar žagaru drāpslīties, dauzīties uz visām pusēm" Gr. - Sessau.
Avots: ME IV, 785