Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vainot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vainot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apvainot
apvaĩnuôt Refl. -tiês, ‡
2) einandel beschuldigen:
viens uotru apvainuojas sle̦pkavas darbu padarījuši Pet. Av. III, (pielik.) 111; ‡
3) sich beleidigt fühlen.
Avots: EH I, 124
2) einandel beschuldigen:
viens uotru apvainuojas sle̦pkavas darbu padarījuši Pet. Av. III, (pielik.) 111; ‡
3) sich beleidigt fühlen.
Avots: EH I, 124
apvainot
apvaĩnuôt, auch apvaĩņuôt, beschuldigen, beleidigen: vai es varu apvainuot citus JR. IV, 155. Refl. -tiês, sich etw. zu Schulden kommen lassen, sich versündigen: mūķenes, kas apvainuojušās, tapušas iesluodzītas Kaudz. M.; apvaĩnuôtãjs, der Beleidiger, apvainuojums, die Beschuldigung, Beleidigung.
Avots: ME I, 133
Avots: ME I, 133
atvainot
atvaĩnuôt, tr., entschuldigen: atvainuojiet par izteicienu Vēr. I, 1290. Refl. -tiês, sich entschuldigen: kas nepareizi darījis, tam jāatvainuojās. man jāaizbildinās, vai pat jāatvainuojas Vēr. I, 1464.
Avots: ME I, 207
Avots: ME I, 207
ievainot
ìevaĩnuôt, verletzen, verwunden: viņš mani ievainuojis ruokā, guoda jūtās. Refl. - tiês,
1) sich verletzen, sich verwunden:
tu gan ievainuojies MWM. X, 40;
[2) "sich verschulden"
L.] Subst. ìevaĩnuõjums, die Wunde: kad ievainuojumā liekgaļa ieme̦tusēs, tad pārkaļķi iekaisa pušumā Etn. III, 6.
Avots: ME II, 85
1) sich verletzen, sich verwunden:
tu gan ievainuojies MWM. X, 40;
[2) "sich verschulden"
L.] Subst. ìevaĩnuõjums, die Wunde: kad ievainuojumā liekgaļa ieme̦tusēs, tad pārkaļķi iekaisa pušumā Etn. III, 6.
Avots: ME II, 85
izvainot
izvaĩnât [li, išvainóti], izvaĩnuôt, tr., heftig tadeln, schmähen, herauntermachen: tautietis mani izvaināja līdz pat kāju galiņam BW. 22031. izvainuota mātes meita 8446.
Avots: ME I, 824
Avots: ME I, 824
novainot
nùovaĩnuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vergehen: "bet es kuo e̦smu nuoziedzies?" - "... nav man vaļas še izmeklēt, kuo nuovainuojies tu° Krilova fābulas 3 23.
Avots: EH II, 104
Avots: EH II, 104
novainot
savainot
‡ savaĩnuôt, (stark) verletzen, verwunden: kruodzinieks ... stipri savainuots: abuos sānuos ielauztas ribas Janš. Mežv. ļ. II, 513 (ähnlich 502); verderben: savainuotu vē̦de̦ru nebūs mieluot ar salatām Pēt. Av. III, 310.
Avots: EH XVI, 462
Avots: EH XVI, 462
savainoties
savaĩnuôtiês, krank od. verletzt werden: šim savainuojusēs kāja, man - acis Austriņš.
Avots: ME III, 779
Avots: ME III, 779
svainoties
vainot
vainuôt,
2): vainuots "slimīgs" Orellen. Refl. -tiês,
2): "sich beschuldigen"
Wessen. ‡ Subst. vainuojums, beendetes Mäkeln: par ļautiņu (gen. subj.) vainuojumu BW. 8637, 5. Subst. vainuôtājs BW. 8950 var., der Mäkelnde.
Avots: EH II, 749
2): vainuots "slimīgs" Orellen. Refl. -tiês,
2): "sich beschuldigen"
Wessen. ‡ Subst. vainuojums, beendetes Mäkeln: par ļautiņu (gen. subj.) vainuojumu BW. 8637, 5. Subst. vainuôtājs BW. 8950 var., der Mäkelnde.
Avots: EH II, 749