Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vaju' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vaju' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

vaju

vaju! Interjektion: vaju, vaju, bē̦rzu birzi, tavu skaistu ce̦kuliņu! BW. 2760, 3 var. vaju, vaju, tautu dē̦ls, tavu lielu neveiklumu! 9335. vaju, vaju, tautu meita, tavu īsu paladziņu! 24837, 1.

Avots: ME IV, 446

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

vajosts

vajuosts "ein ausgelassener, zügelloser, laut tollender Mensch" AP.: būs kāds muodzeklis.., redzēs, kas te gluži būs par vajuostiem "?" Kaudz. Izjurieši 179. bē̦rni iet kâ vajuosti (skrien, dauzās, truokšņuo) AP.

Avots: ME IV, 446

Šķirkļa skaidrojumā (7)

divai

divai, divaju, wohl ein erst. Nom., Akk. [neutr. gen.; vgl. Le. Gr. 371 und slav. dъvoje], zwei Paare: viņš par gadu nuoplēš divai zābaku. ar divai zeķu, mit 2 Paar Strümpfen Kaul., ar divaju zeķu N. - Schwanb. [priesteris nuoturēja divai dievvā`rdu: rīta un pusdienas Austriņš M. Z. 59.]

Avots: ME I, 471


druvājs

druvājs, abgemähtes Getreidefeld N.-Peb.; plur. druvāji "jaunā labība" Sessw.: druvāji jau sazēluši: gani e̦suot ganī[ju]ši ... jaunajuos druvajuos Gatartas pag: tiesas protokolā 22/IX 1827.

Avots: EH I, 337


prāvs

pràvs C., PS., Neuenb., prâvs 2 Līn., Bl., pràvs 2 Kl., recht gross, ansehnlich U.: prāvas siena grīstes BW. III, 1; 23. puika diezgan prāvs, var pats jau maizi pelnīt Laud. - prāvs, hurtig, fürnehmlich, fürtrefflich Für. I; tas ir prāvs vīrs, das ist ein hurtiger Kerl. - prâva 2 ("braša, le̦pna") dziesma Nigr.: nuo rīta dziedāju prāvaju dziesmu nuo uošu, nuo liepu, nuo uozuoliņu VL. prāvāki, die Vordersten, Fürnehmsten Für. I; prāvs, erfahren L. Subst. prizvums, die Grösse, Ansehnlichkeit; grosser Wuchs U. Etwa zu and. frao, ahd. frō "Herr" (wozu Walde Vergl. Wrtb. II, 37)? In der Bed. "hurtig" etwa (vgl. Mahlow AEO 33) zu ahd. frao, frō "strenuus, alacer" (wozu Walde i c. II, 88)? In beiden Fällen aber macht das le. à Schwierigkeiten. Eher daher vielleicht entlehnt (etwa in der Bed. von le. krietns) aus slav. pravъ "recht". In Oppek., wo altes ā zu uo geworden ist, spricht man z. B. von einer pràva 2 (= krietna, spēcīga) rùka (< ruoka).

Avots: ME III, 384


šķindoņa

šķinduoņa, das Klingen, Klirren: trauku šķinduoņa Upītis Sieviete 262. kuokļu šķinduoņa Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 137. ieruoču šķinduoņu Dz. V. nemitīguo tramvaju šķinduoņu A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 42


stāja

stāja,

1) die Haltung:
lai s. pauž mūsu apziņu un spē̦ku Jaun. Ziņas 1938, № 150. Sings pieņēma kareivisku stāju ebenda 1937, № 107. režisuoram raksturīgā s. un žesti Daugava 1939, S. 299; zum Gebrauch dieses Wortes s. auch Veselis Jaun. Ziņas 1939, № 134;

2) das Aufhören, Stehenbleiben:
Daugavas jaungultne graužas bez mitas, bez stājas ar˙vienu dziļāk stāvajuos iežājuos Daugava (Jaunais Zinātnieks № 16), S. 97.

Avots: EH II, 572


svaja

II svaja Lemb. "?": gailis ar visu savu svaju (gemeint sind die Hühner um einen Hahn).

Avots: EH II, 611


zvaņa

zvaņa: "rupja (it kâ zvana) skaņa" Burtn.; tramvaju džinkstuoņa un z. A. Upītis Ģertr. 17.

Avots: EH II, 814