Paplašinātā meklēšana

àizžvakstêtiês, anfangen zu klirren: ķēdītes aizžvakstējušās LP. VI, 936.

Avots: ME I, 62

dar̂vakslis, darvākslis Plūd. LR. III, 15, [darvāksnis Erlaa], dar̂vekslis [LP. IV, 6], dar̂veksnis, [darvīksis Alt- Ottenhof],

1) das Kienholz zum Teerbrande;

2) [darvākslis Erlaa, um Libau, dārvaksis Popen], Pergelholz, Pergelscheit,
[darvēksnis Burtn., darveksnis Salisb.]: skalu plēšuot, nevar darveksli nuo abiem galiem plēst LP. VII, 801;

3) darvakslis L., darvaklis, die Teergrube.
[Vgl. li. darvokšnė "Fackel".]

Kļūdu labojums:
skalu plēšuot... 801 = skalus plēšuot... 601

Avots: ME I, 442

kvakstêt Sessw., kvãkstêt, kvãkš(ķ)êt Smilt., -u, ẽju, kvakšinât, intr.,

1) quarren, schnattern, quaken:
tur pīle aizžvīkstēja pār kuokiem kvākšķē̦dama MWM. VIII, 327. viņš kvakšinājis kâ teter,i [Fest.], kvakšinājis kâ pīles JU. ;

2) quatschen:
tuo sagrābis me̦t pret grīdu, ka kvākš vien St. [Vgl. li. kvaksė´ti "quaksen", r. квок(т)ать "glucken", li. kvaksinti "kurkt".]

Avots: ME II, 351

nùožvakstêt, nuožvakšķêt, nùožvākstêt, auch refl. -tiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Schlagen, Fallen, Rauschen des Wassers, des Waldes: tâ licis, ka nuožvakstējis vien JU. viņš mani nuosvieda gar zemi, ka tikai nuožvakstējās vien A. XVI, 886. zivs aizpe̦ld garām, ka nuožvākst vien LP. IV, 45. ūdens nuožvākst V, 387. ievēlusies upē, ka nuožvākstējis vien VII, 1074. te uz vienu reizi mežs tâ kâ nuožvākstē̦tu LP. IV, 188. nuožvakšķ zeme atjājuot BW. 32970, 2.

Avots: ME II, 895

svakstêt (?) Lennew. "žvakstêt".

Avots: ME III, 1142

švakstêt "?": visur dīc un švakst Sudr. E. Duomas II, 132. Vgl. svakstêt und žvakstêt.

Avots: ME IV, 114

IV valks,

1) in N.-Bartau n. Etn. II, 50, Wirgin., = valkans I 1: valka mīkla Etn. II, 50, Wirgin. valks māls Wirgin. siênas tika apsmē̦rētas ar valki sastampē̦tiem māliem Antrop. II, 51. lāva ir ļuoti bieza un valka MWM. X, 21;

2) = valkans I 2: valka (mīksta un gluda) kuodeļa, valks biezpiens Sessw. (mit àl ² ). Nebst li. valkùs "zähe" zu vìlkt.

Avots: ME IV, 457

vaksêt Spr., wichsen. Aus r. ваксить dass. mit dem ē von viksêt dass.

Avots: ME IV, 449

zvaks N. - Bartau "piekusis". Wohl aus mnd. swack "schwach".

Avots: ME IV, 763

žvaks, Interjektion: žvaks! lādītes saturs saslīdēja uz vienu pusi Saulietis R. I, 103.

Avots: ME IV, 840

zvakstêt Nötk., = zvakšêt 1: iet, ka zvakst vien Nötk. nieri zvakst ebenda.

Avots: ME IV, 763

žvakstêt,

1): auch Borchow, Gramsden;

3): auch Borchow; ‡

4) = žļakstêt 1 Schwarden: slapjas kājas žvakst.

Avots: EH II, 823

žvakstêt, -u, -ẽju Kl., Stom., Wessen,

1) = zvakstêt; schwirren U.: (metala) nauda kabatā vai makā (kratīta) žvakst Adl., Arrasch, Bolwen, Bauske, Dunika, Fehsen, Fehteln, Fockenhof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lemsal, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Mahlup, Peb., PS., Ruj., Ramkau, Schibbenhof, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Spr., Stenden, Tirsen, Trik., Vīt., Wessen u. a. jāj, ka (zirgam pakavi vai īkstis) žvakst vien Jürg., Nötk. pakavi žvakst LP. I, 135. pulkstenis iet, ka žvakst vien Kosenhof. ķēdes kustinātas žvakst Fehteln, Kalz., Kokn., Kosenhof, Kreuzb., Stockm. iemaukti čigānam braucuot žvakst Fehteln, Kreuzb. ar dazādiem sīkiem, cietiem priekšme̦tiem pildītas kabatas skrienuot žvakst Bers., Nötk. žvakst sē̦rkuociņi, tē̦rauda spalvas, nepilnu kastīti kratuot, arī maguoņu galviņā gatavās sēkliņas (kratītas) Bers. žvakst (es schallt) vien, kâ cē̦rt N. - Peb. dancuo, lai kauli vien žvakst Plūd. LR. III, 48. zuobe̦ni nu žvinkst un žvakst Lautb. Ind. u. Arija 26. dzirdēja guovju žvakstuošuo ("?") ēšanu Veselis Saules kaps. 107. kupla mums pļauja; lai žvikst un žvakst! Deglavs Rīga II, 1, 163;

2) = zvakšêt 2: smagas ķēdes zemē sviestas žvakst Burtn., Druw., Erlaa, Gotthardsberg, Grünw., Launekaln, Lennew., Mar., Marzenhof, Schrunden, Serben, Sermus, Smilten, Wessen. ābuoli krita nuo ābeles žvakstē̦dami Lems. žvakst pupu kule, kad krītuot atsitas pret zemi Bers., Preekuln; krachen (wie gefällte Bäume) U., Warkl. duod par muti, lai tik žvakst U.;

3) = zvakšêt 3 Frauenb., Plm., U. Refl. -tiês, = žvakstêt 2: žvakstējās tautu meita, kad iesviežu kamanās BW. 17977.

Avots: ME IV, 840, 841

žvakstiens, ein (kurzer) dumpfer Schall: skan cirvja žvakstieni A. Up. J. l. 3.

Avots: ME IV, 841

žvakstinât: spārniem smagi žvakstinādams A. Upītis Pirmā nakts 57.

Avots: EH II, 823

žvakstinât, = zvakšinât 1, das durch žvakstêt 1 bezeichnete Geräusch hervorrufen U., mit Geld klappern Allend. n. U.: naudu vien žvakstināja BW. 3445 var. (ähnlich AP., Arrasch, Bers., Drosth., Golg., Meiran, Saikava, Schwanb., Trik. u. a.). lai kumeļi žvakstināja (iemauktus) 29792 var.; "= zvadzinât" Sessw. n. U.

Avots: ME IV, 841

žvakstiņš, eine Art Pflanze (= plikstiņš?): sausās pļavās un ežmalās aug žvakstiņš, kuŗa sausie, plakanie augļi žvakst Bers.

Avots: ME IV, 841

žvakstît, -u, -ĩju U., = žvakstêt, krachen, schwirren.

Avots: ME IV, 841

nùožvakstêt: auch Dunika, Preekuln; spārni nuožvakst vien Pas. VIII, 380.

Avots: EH II, 111

‡ daraukslis Katzd., = vakslis">dar̂vakslis 2.

Avots: EH I, 307

darbakslis, darbaksle Plūd. Llv. II, 172, darbākslis [Weinsch.], U., dârbuokslis ² Kand., [Līn.], ein Pergelscheit. [Vgl. darvakslis und darksle.]

Avots: ME I, 438

darvākslis (unter dar̂vakslis),

2): auch (mit â ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 308

dar̂vāksnis (s. auch unter dar̂vakslis),

2): auch Kegeln und Waldau n. Latv. Saule 1927, S. 616. Vgl. li. darvokšnė dass.

Avots: EH I, 309

‡ dar̂vaûkslis ² Iw., = vakslis">dar̂vakslis 2: nuo priežu klučiem saplēš darvaukšļus un sataisa skalus.

Avots: EH I, 308

[dar̂veksnis,

1) ein eben mit Teer bestrichener Gegenstand
Neuermühlen;

2) s. darvakslis.]

Avots: ME I, 442

[dârvuokslis ² Katzdangen, = dar̂buokslis ^2; vgl. dar̂vakslis.]

Kļūdu labojums:
dar̂buokslis ² = darbakslis

Avots: ME I, 448

ìežvadzêt, gew. das Refl. - tiês, [vakst%C3%AAti%C3%AAs">ìežvakstêtiês Bers.], erklingen, erklirren: viņa izkapts dre̦bē̦dama iežvadz Latv.

Avots: ME II, 94

kavâkslis: uzskaitît ... kavakslim Janš. Mežv. ļ. II, 238.

Avots: EH I, 596

kvãkstêt, kvãkš (ķ) êt, s. kvakstêt. [Vgl. r. квáкать "quakken, schnattern".]

Avots: ME II, 351

pūtêtiês,

1) "?": pūtējās (Var.: žvakstējās) tautu meita, kamanās iele̦cuot BW. 17977, 1;

2) sich erholen:
kuo tad tu še atsē̦dusies pūtējies? Vank.

Avots: ME III, 453

saslîdêt, intr., plötzlich stark gleiten: žvaks! lādītes saturs saslīdēja uz vienu pusi Saul. I, 103.

Avots: ME III, 737

švakrs MWM. V1II, 40, Kokn., Nötk., Reņge, švaks LP. VI, 572, 871, Etn: 111, 139 u. a., = svakrs (s. dies) "schwach"; švakrs zirgs, ein faules Pferd Biel. n. U.; švakrs laiks, feuchtes Wetter U.; švakrs siens, nicht genug getrocknetes Heu Autz n. U.

Avots: ME IV, 113, 114

‡ švākstêt "?": sākuši nākt ārā miruoņi švīkstēdami un švakstē̦dami Pas. XIII, 335.

Avots: EH II, 660

‡ žvakš Dunika, = žvaks.

Avots: EH II, 823

žvākstinât, = vakstin%C3%A2t">žvakstinât: lai kumeļi žvākstināja (iemauktus) BW. 29792 var.

Avots: ME IV, 843

zvankstêt Stockm. "= vakst%C3%AAt">žvakstêt".

Avots: ME IV, 765

žvikstêt,

1) = žibêt, flimmern Ahs.: puika skrej tik ātri, ka žvikst Stenden. iet, ka žvikst vien Ramelshof. šuvuši, ka žvikst vien LP. VII, 1157;

2) ein Schallverbum Nötk.: pļauj, ka žvikst vien Golg., Saikava, Sessw. kupla mums pļauja, lai žvikst un žvakst Deglavs Rīga II, 1, 163. tā amzierējas, ka žvikst vien, ar tuo jaunkungu Zobgala kal. v. J. 1910, S. 58;

3) "?": tu mūžīgi žviksti tuo de̦gunu pa avīzēm Latvis Nr. 1856. Vgl. švikstêt und žvidzêt.

Avots: ME IV, 845