Paplašinātā meklēšana

‡ àizvedinât Spr. u. a., durch Überredung oder durch Lockungen hin-, wegführen (mitzukommen bewegen): a. kuo uz kruogu.

Avots: EH I, 62

‡ apvedinât KatrE., herumgeleiten, -führen um: draudzene mani apvedināja ar līkumu apkārt purvam.

Avots: EH I, 125

‡ atvedinât,

1) (wiederholt) herführen, -locken;

2) fig., zurückführen
(?): nuodarbuojās ... ar saimniecības un kārtības jautājumiem, bet . . . tuos atvedināja nevis uz materiāluo, bet uz garīguo ... plāksni J. Veselis Daugava 1934, S. 9.

Avots: EH I, 179

[ìevedinâtiês U., sich verführen lassen.]

Avots: ME II, 87

izvedinât, ‡ Refl. -tiês Segew. u. a., wiederholt, aber vergeblich mitzukommen oder etwas zu tun auffordern: viņš jau mani izvedinājās gan, bet es negāju.

Avots: EH I, 494

izvedinât, tr., ausführen: Loks savā traktātā izvedina ideju Plūd.

Avots: ME I, 826

izvẽdinât (li. išvėdínti), tr., auslüften: dzīvuokli, istabas. meitas... ve̦damas kalnā, izvēdināmas BW. 24086, 1. Refl. - tiês, sich auslüften, sich abkühlen: muižnieki daudz dzē̦ruši, iziet ārā izvēdināties St.

Avots: ME I, 827

pavedinât, verleiten: neviļus pavedināja uz duomām Vēr. II, 215. viņa prata bailīguos iedruošināt un druošuos pavedināt R. Sk. II, 128.

Avots: ME III, 134

pìevedinât, heran-, hinzuführen.

Avots: ME III, 309

pavedinât, ‡ Refl. -tiês, (ein wenig) mitzukommen auffordern, mit sich locken: pasavedinavu brāli uz mežu, bet negāja Oknist.

Avots: EH XIII, 189

savedinât,

1) = saprecinât: es šuo jaunuo pāri savedināju Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.;

2) versöhnen,
samierinât: es abus preteniekus savedināju; tie salīka mieru Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.

Avots: ME III, 783, 784

uzvedinât, ‡

2) indirekt zu etwas bewegen (veranlassen)
Frauenb.: tã tâ uzvedina (iesāk tâ runu, lai nuo uotra kuo izzināta): "teic, ka Siliņš precēsis". Refl. -tiês, ‡

2) auffordern:
uradņiks uzvedinājās mežsargu ... parādīt visu uz vietas Janš. Dzimtene II, 132.

Avots: EH II, 738

uzvedinât, zu etw. bereden U., auffordern LKVv.: uzvedināt citus iet pastaigāties Celm. ķēniņiene uzvedina ve̦lnus uz mīklu minēšanu Janš. Nīca 56. Refl. -tiês, einander zu etw. bereden, auffordern: viņi viens uotru uzvedinās uz nedarbiem.

Avots: ME IV, 397

vedinât:

1): Late jau savu vīru vedina ("skubina, aicina") uz mājā braukšanu Frauenb. Refl. -tiês,

1): auch Dunika;

2): tē̦vs sāka v.: e̦suot laikus jāizbrauc A. Brigadere Dievs, daba, darbs 324; "2) mitzukommen" ME. IV, 521 zu verbessem in "3) mitzukommen".

Avots: EH II, 767

vedinât,

1) freqn. zu vest, führen
U.; locken U.; verführen U.; auffordern: viņa tuo vedināja pa˙priekšu iedama Asp. Saulgriezīte 21. "nāc, nāc!" saimnieks vedināja Blaum. St. 55. gailīt[i]s vistu vedināja: Līdīsim kaņepēs! BW. 2471. vīrs... lūgdams vedina līdzi iet LP. VII, 30. sāk dziedāt un vedināt uz dancuošanu BW. III, I, S. 79. ve̦lns vedināja bagātuo kupči līgt Dīcm. pas. v. I, 74. kas... tevi vedināja uz Rīgu braukt ? Pas. V, 42. vedināt uz neceļiem Dunika. Manasus vedināja uz ļaunu II Chron. 33, 9. jūs vedināt mani zagt Saul. uz tādām duomām ne˙kas nevedina Pūrs I, 102;

2) bevormunden
U. Refl. -tiês,

1) einander führen, locken:
viņi viens uotru vedinājās uz kruogu AP., Stenden. viņi vedinās cits citu uz pruomiešanu Aps. III, 29;

2) (für sich) führen, locken:
jaunais cilvē̦ks vedinājies puisi laukā LP. IV, 208. vedinājies pieguļnieku mazgāties V, 64. brāļi vedinājušies jaunuo diensvidū VI, 959. es vedinājuos bē̦rnus laukā Jauns.;

2) mitzukommen auffordern:
ceļa vīrs vedinājies muižā nuodzerties LP. V, 201.

Avots: ME IV, 521

briẽsmuonība ,* die Grausamkeit, Abscheulichkeit, Greueltat: uz briesmuonību pavedināt.

Avots: ME I, 337

mîkstulĩba, die Weichlichkeit: gļē̦va mīkstulība Sudr. E. pavedināt uz mīkstulību Purap.

Avots: ME II, 643

uzlukšinât AP., = uzvedināt, verleiten: u. uz nedarbiem.

Avots: ME IV, 353