Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'velce' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'velce' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
garvelce
velce
velce
I velce (li. velkė˜ "eine Fischangel"),
1) vèlce Lindenberg, Raiskum, Rentzen, Serben, Wenden, vel˜ce AP., Bauske, C., Grünw., Nötk., die Schleppangel
Bers., Erlaa, Lemburg, Lennew., Linden (in Livl.), N. - Peb., Saikava, Selsau, Stockm.; eine ziemlich lange Schnur mit mehreren Angeln samt Köder daran, die man quer in den Fluss wirft Plm. n. RKr. XVII, 85;
2) "Zug"
(mit èl 2 ) Grawendahl: tukša velce;
3) eine schlanke Gerte zum Prügeln
Plm. n. RKr. XVII, 85. Zu vilkt.
Avots: ME IV, 526
1) vèlce Lindenberg, Raiskum, Rentzen, Serben, Wenden, vel˜ce AP., Bauske, C., Grünw., Nötk., die Schleppangel
Bers., Erlaa, Lemburg, Lennew., Linden (in Livl.), N. - Peb., Saikava, Selsau, Stockm.; eine ziemlich lange Schnur mit mehreren Angeln samt Köder daran, die man quer in den Fluss wirft Plm. n. RKr. XVII, 85;
2) "Zug"
(mit èl 2 ) Grawendahl: tukša velce;
3) eine schlanke Gerte zum Prügeln
Plm. n. RKr. XVII, 85. Zu vilkt.
Avots: ME IV, 526
velce
II vèlce 2 : stūrī plaša v.; pa tuo e̦ze̦rs dabūn verstes 20 gaŗu piete̦ku Konv. 2 722.
Avots: EH II, 768
Avots: EH II, 768
velce
II vèlce 2 Golg., Mar., der Augenblick, die Weile; eine Strecke (zumal eine schmale, von Zeit oder Raum) U.: šai velcē; in diesem Augenblick Golg. lieti lija lielu velci Mar. n. RKr. XV, 143. līdz vakaram vēl laba velce, kuo strādāt Mar. kādu velci padzīvuosim tâ˙pat bez darba ebenda. vienā velcē bē̦rns jau bija kâ uz miršanu, eine Weile über war das Kind schon wie im Sterben U. tur vēl ir tāda velce, da ist noch ein schmaler Strich (Heuschlag z. B.) Oppek. n. U. Nach Leskien Abl. 354 und Nom. 266 zu vilkt.
Avots: ME IV, 526
Avots: ME IV, 526
velce
velce
III vel˜ce A. - Ottenhof, Pankelhof, eine niedrigere, feuchtere Stelle im Felde Naud.: lietus laikā velcēs sakrājas ūdens un izguļ labību Naud. Anscheinend zu valks II.
Avots: ME IV, 526
Avots: ME IV, 526
velce
velce
‡ V vèlce 2 Nautrēni, ein unbestimmtes Quantum: tam ir v. naudas. ieduod kaidu velci.
Avots: EH II, 768
Avots: EH II, 768
Šķirkļa skaidrojumā (6)
dirbināt
dirbinât,
1) zittern, zucken:
velce dirbināja Apsk. I, 613;
2) in A. - Schwanb. dir̂binât, kleinen Schrittes laufen, traben:
zirdziņš braucējam dirbināja gluži savā nuodabā Mar., Peb., Fest.;
3) trampeln;
4) fein regnen:
lietutiņš dirbināja dienasvidus saulītē BW. 4109. Refl. -tiês, ungeduldig eilen Mar.
Avots: ME I, 469
1) zittern, zucken:
velce dirbināja Apsk. I, 613;
2) in A. - Schwanb. dir̂binât, kleinen Schrittes laufen, traben:
zirdziņš braucējam dirbināja gluži savā nuodabā Mar., Peb., Fest.;
3) trampeln;
4) fein regnen:
lietutiņš dirbināja dienasvidus saulītē BW. 4109. Refl. -tiês, ungeduldig eilen Mar.
Avots: ME I, 469
dzelvēdzere
dzelvēdzere Zaļmuiža n. Latvijas Saule 1924. 168. dzelˆvērte. der Regenbogen Domopol. Bers.; [vgl. delvērde II, dzer̂velce],
Avots: ME I, 543
Avots: ME I, 543
dzervēdze
dzervēdzele
spert
sper̂t,
1): s. (stossen)
kuo kaktā Sonnaxt; schnell giessen ebenda; sneŗamais Spiess, ein Knüttel od. Stock zum Schlagen; ‡
2) schnell laufen, eilen
Kaltenbr.: tas ne˙kuo nav ievē̦ruojis un spêris 2 tik virsū Siuxt. Andžiņš speŗ raudzīt, kas tur ir Windau n. Latv. Saule 796. lēc, saulīt, rītā agri, sper pa luogu ustabā! BW. 4366, 2; ‡
3) (plötzlich) stark schlagen
Kaltenbr.: s. ar ragiem vē̦de̦rā; ‡
4) von sonstiger intensiver Tätigkeit:
kad spēris virsū, tad nuošāvis gan vilku Frauenb.; ‡
5) speŗamais Seyershof "pika nuo pupām un kaņepēm, kuo ē̦d mirušuo piemiņas dienā". Refl. -tiês: (buciņš) trūkas un spērās ar visām četrām brāzmīgā sparā Delle Negantais nieks 218. s. pretī (uzbrucējam) Auleja. tis nu gan spersies ("sasliesies") pretīmā tam knēveļam Bērzgale. (līdaka) speŗas velcei pakaļ ar vēl lielāku niknumu Jauns. Raksti V, 343. smaka par daudz spērās nāsīs Linden in Kurl. s. ("nejauši nuokrist") dubļuos zemē Seyershof. pirmuoreiz guovis ganuos dze̦nuot, apakš sliekšņa jāpaliek nītis, - tad labāk audeklis speŗas ("?") Lttic. 1572. Subst. spêrējs od. spê̦rãjs, wer mit dem Fuss ausschlägt: ar kāju spē̦rājiņa (Var.: spērējiņa) BW. 18668.
Avots: EH II, 548
1): s. (stossen)
kuo kaktā Sonnaxt; schnell giessen ebenda; sneŗamais Spiess, ein Knüttel od. Stock zum Schlagen; ‡
2) schnell laufen, eilen
Kaltenbr.: tas ne˙kuo nav ievē̦ruojis un spêris 2 tik virsū Siuxt. Andžiņš speŗ raudzīt, kas tur ir Windau n. Latv. Saule 796. lēc, saulīt, rītā agri, sper pa luogu ustabā! BW. 4366, 2; ‡
3) (plötzlich) stark schlagen
Kaltenbr.: s. ar ragiem vē̦de̦rā; ‡
4) von sonstiger intensiver Tätigkeit:
kad spēris virsū, tad nuošāvis gan vilku Frauenb.; ‡
5) speŗamais Seyershof "pika nuo pupām un kaņepēm, kuo ē̦d mirušuo piemiņas dienā". Refl. -tiês: (buciņš) trūkas un spērās ar visām četrām brāzmīgā sparā Delle Negantais nieks 218. s. pretī (uzbrucējam) Auleja. tis nu gan spersies ("sasliesies") pretīmā tam knēveļam Bērzgale. (līdaka) speŗas velcei pakaļ ar vēl lielāku niknumu Jauns. Raksti V, 343. smaka par daudz spērās nāsīs Linden in Kurl. s. ("nejauši nuokrist") dubļuos zemē Seyershof. pirmuoreiz guovis ganuos dze̦nuot, apakš sliekšņa jāpaliek nītis, - tad labāk audeklis speŗas ("?") Lttic. 1572. Subst. spêrējs od. spê̦rãjs, wer mit dem Fuss ausschlägt: ar kāju spē̦rājiņa (Var.: spērējiņa) BW. 18668.
Avots: EH II, 548